Mediķi situāciju nozarē raksturo kā stagnāciju. Mediķu kritiku izpelnās gan politiķi, gan Veselības ministrijas ieceltās slimnīcu vadības.
2019. gada nogalē noslēdzās konkurss uz trīs lielo universitāšu slimnīcu padomes locekļu amatiem. Tās darbu sāka februāra sākumā, dažas nedēļas pirms pirmā Covid-19 gadījuma atklāšanas Latvijā. Ap to pašu laiku notika izmaiņas arī slimnīcu valdēs.
Jaunie vadītāji nebija veselības nozares eksperti un neatviegloja mediķu darbu pandēmijā.
Neraugoties uz milzu ieguldījumiem, lielajās slimnīcās trūkst darbinieku, bet problēmu ir daudz.
Viens no risinājumiem būtu reformas slimnīcu tīklā. Tās paredz vairāk resursu lielajām slimnīcām, mazajās samazinot pakalpojumu klāstu. Iecere pirms pāris nedēļām iesniegta valdībā, bet tālāk nevirzās.
Valdības veidošanas sarunās neviens no potenciālajiem koalīcijas partneriem nav izteicis vēlmi vadīt Veselības ministriju.
Kariņš veselības ministra portfeli piedāvā Apvienotajam sarakstam. Amatam apsvērta Māra Kučinska kandidatūra, reālāka gan ir iespēja, ka viņš kļūst par iekšlietu ministru.
Par veselību līdz šim atbildīgā "Attīstībai/Par" uzskata, ka pandēmijas krīzes vadībā nepietiekami iesaistījies premjers. Arī Valsts kontrole secinājusi, ka krīzes vadībā iztrūcis koordinējošā posma.
Šajā nedēļas nogalē turpinās partiju sarunas par jauno valdību. "Jaunā Vienotība" Apvienotā saraksta atbildi par ministru sadalījumu gaidot līdz svētdienas vakaram.