Veselības ministrija atņem galvenā speciālista statusu ārstiem, kas iebilst ministrijas viedoklim

Tvnet/Nekā personīga/TV3
Veselības ministrija atņem galvenā speciālista statusu ārstiem, kas iebilst ministrijas viedoklim
Facebook LinkedIn Draugiem Twitter
Comments 8
Uzraksts - Veselības ministrija.
Uzraksts - Veselības ministrija. Foto: Ieva Čīka/LETA

Covid-19, visticamāk, vairs neprasīs tādu upurus kā pagājušajā ziemā. Neraugoties uz milzu ieguldījumiem, veselības aprūpes sistēma pēc pandēmijas ir vēl novārdzinātāka. Mediķi slimnīcu vadībai, ministrijai un politiķiem velta daudz kritikas. Veselības ministrija šī gada sākumā izmainījusi galveno speciālistu institūta būtību, ierobežojot ārstu tiesības kritizēt ministriju, vēsta "Nekā Personīga".

Veselības ministrijas galvenie speciālisti ir mediķi, kas konsultē ministriju. Tie ir savās specialitātēs pazīstami un cienīti profesionāļi. Galvenais kardiologs ir Andrejs Ērglis, galvenais zobārsts - Andis Paeglītis, galvenais infektologs ilgus gadus bija Uga Dumpis. Galveno speciālistu sarakstā ir 20 ārsti un viens medmāsu pārstāvis.

Par šo darbu viņi atlīdzību nesaņem.

Galveno speciālistu sanāksmju protokoli rāda, ka ar viņiem apspriesta mediķu atalgojuma reforma, meklēti risinājumi rindu samazināšanai un citi jautājumi.

Saskaņā ar ministrijas izdotu nolikumu līdz šī gada sākumam galvenajiem speciālistiem bija septiņi pienākumi. Bet tagad saraksts papildināts ar prasību, ka galvenajiem speciālistiem ir jāpārstāv Veselības ministrijas viedoklis.

Līdz šī gada sākumam ārsts Uga Dumpis bija Veselības ministrijas galvenais infektologs. Ministriju vai valdību viņš pandēmijas pirmajā gadā īpaši nekritizēja. Taču pagājušā gada septembrī, kad strauji auga saslimstība un galvenais infektologs aicināja steidzami ieviest ierobežojumus, politiķi viņa un citu ekspertu brīdinājumus ignorēja.

Mediķi uzskata, ka šogad, priekšvēlēšanu gaisotnē, ministrija vēlējās apklusināt kritiku.

Tagad Dumpis pametis galvenā speciālista amatu, iemeslus nevēlas komentēt. Infektologu asociācija viņa vietā deleģējusi trīs cilvēkus. No speciālistu saraksta pazudis arī pazīstamais onkologs Jānis Eglītis.

Mediķi situāciju nozarē raksturo kā stagnāciju. Mediķu kritiku izpelnās gan politiķi, gan Veselības ministrijas ieceltās slimnīcu vadības.

2019. gada nogalē noslēdzās konkurss uz trīs lielo universitāšu slimnīcu padomes locekļu amatiem. Tās darbu sāka februāra sākumā, dažas nedēļas pirms pirmā Covid-19 gadījuma atklāšanas Latvijā. Ap to pašu laiku notika izmaiņas arī slimnīcu valdēs.

Jaunie vadītāji nebija veselības nozares eksperti un neatviegloja mediķu darbu pandēmijā.

Neraugoties uz milzu ieguldījumiem, lielajās slimnīcās trūkst darbinieku, bet problēmu ir daudz.

Viens no risinājumiem būtu reformas slimnīcu tīklā. Tās paredz vairāk resursu lielajām slimnīcām, mazajās samazinot pakalpojumu klāstu. Iecere pirms pāris nedēļām iesniegta valdībā, bet tālāk nevirzās.

Valdības veidošanas sarunās neviens no potenciālajiem koalīcijas partneriem nav izteicis vēlmi vadīt Veselības ministriju. 

Kariņš veselības ministra portfeli piedāvā Apvienotajam sarakstam. Amatam apsvērta Māra Kučinska kandidatūra, reālāka gan ir iespēja, ka viņš kļūst par iekšlietu ministru.

Par veselību līdz šim atbildīgā "Attīstībai/Par" uzskata, ka pandēmijas krīzes vadībā nepietiekami iesaistījies premjers. Arī Valsts kontrole secinājusi, ka krīzes vadībā iztrūcis koordinējošā posma.

Šajā nedēļas nogalē turpinās partiju sarunas par jauno valdību. "Jaunā Vienotība" Apvienotā saraksta atbildi par ministru sadalījumu gaidot līdz svētdienas vakaram.

Tēmas
Aktuālais šodien
Jaunākās ziņas
Svarīgākais
Uz augšu