Salīdzinot ar valdības izveidi 2018. gadā, 14. Saeimas vēlēšanās triumfējušo partiju veidotās koalīcijas process ir raitāks. Tāpat nebija pārsteigums, ka Ministru prezidenta amatam nominēts pašreizējais premjers Krišjānis Kariņš, tiesa, nav īsti skaidrs, kāpēc Valsts prezidents tik ilgi kavējās ar oficiālo Kariņa nominēšanu šim amatam, TVNET raidījumā “Nedēļas fokusā” pauda TVNET žurnālists Juris Jurāns.
Bijusī Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga iepriekš paudusi, ka tik ilga valdības veidošana un laika vilkšana nav valstsvīra cienīga. Vaicāts, vai Kariņa nominēšana vien tad, kad bija pilnīgi skaidrs, ka viņš spēs valdību patiešām izveidot, ir kas tāds, kas raksturīgs vien Levitam, un vai šādas atkāpes no politiskajām tradīcijām vērtējamas negatīvi, Jurāns norāda, ka uz šo jautājumu skatītos neitrāli. “Skatoties retrospektīvā uz 2018. gadu, atceramies, ka mums bija vairāki Ministru prezidenta amata kandidāti, un tikai ar trešo reizi izdevās valdību izveidot. Varbūt [šāda apdomīga nominēšana] ir vienkārši neskriešana ar galvu sienā, nenominējot, balstoties vienīgi uz popularitātes reitingu, bet gan izpētot, vai šis potenciālais kandidāts tiešām spēs ar šo uzdevumu - valdības izveidi - tikt galā (..) Es neteiktu, ka tas ir kaut kas tāds, kas raksturīgs tikai Levitam. Tā vairāk ir uzmanīgas politikas veidošanas pieeja.”
Par Apvienotā saraksta piedāvājumu veidot viceministru amatus, Jurāns izsakās kritiski. “Tas man šķiet kaut kas īpatnējs. Mēs esam pieraduši, ka līdz ar ministra amatu nāk ar arī politiskā atbildība, bet censties novelt vai sadalīt šo politisko atbildību [ar viceministra pozīcijas palīdzību] ir kas dīvains un cinisks: cerēt uz ministra portfeli, bet ne atbildību, kas ar to nāk kopā.” Tāpat šādu jaunu amatu izveide vēl vairāk sabiezinātu un sarežģītu jau tā komplicēto birokrātisko aparātu.
Šī valdība arī varētu būt vairāk konservatīvi orientēta nekā iepriekšējā, jo divas no trim partijām sevi pozicionē kā konservatīvas. Neviennozīmīgi vērtējama “Progresīvo” neiekļaušana valdībā, jo no vienas puses tas nozīmē, ka neveidosies ideoloģiskas diskusijas, bet no otras puses šī ceturtā partija varētu kalpot kā dzinējspēks valdībā. “Valdība būs darbspējīga, bet nevar pateikt, vai šai valdībai kopumā veiksies labāk nekā iepriekšējai,” pauž Jurāns, piemetinot, ka iepriekšējai valdībai daudz nācās strādāt bezprecedenta apstākļos.
Sarunas noslēgumā TVNET žurnālists norāda, ka nākamo četru gadu laikā opozīcijas partijām ir visas iespējas vēl vairāk mobilizēt savus vēlētājus un iegūt vēl vairāk vietas parlamentā.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par projekta "Nedēļas fokusā" saturu atbild TVNET GRUPA.
