Erdogans sola aizsargāt Turcijas dienvidu robežu ar "drošības zonu" Sīrijā

Erdogans jau labu laiku pauž vēlmi par "drošības zonas" izveidi Sīrijā 30 kilometru dziļumā no abu valsts robežas, turklāt šogad arī vairākkārt draudējis izvērst vēl vienu sauszemes operāciju kaimiņvalstī.

Kopš 2016.gada Turcijas armija Sīrijā pret kurdu bruņotajiem formējumiem un džihādistiem izvērsusi trīs ofensīvas un jau ir sagrābusi teritorijas Sīrijas ziemeļos, kas tagad atrodas Ankaras atbalstīto Sīrijas grupējumu kontrolē.

"Ar drošības [zonu], ko mēs izveidosim robežas otrā pusē, mēs arī aizsargāsim miljonu sieviešu un bērnu tiesības," paziņoja Erdogans, sakot uzrunu Starptautiskajā dienā vardarbības izskaušanai pret sievietēm. "Ja Dievs tā vēlēsies, mēs šo zonu pabeigsim līdzās robežai no rietumiem līdz austrumiem cik vien drīz iespējams."

Erdogans grib, lai drošības zonā tiktu ietverta arī Sīrijas kurdu robežpilsēta Kobane, ko Sīrijas kurdu lielākais bruņotais formējums "Tautas aizsardzības vienības" (YPG) 2015.gadā ar ASV atbalstu atkaroja teroristu grupējumam "Islāma valsts".

Krievija un ASV aicinājušas uz deeskalāciju.

Turcijas uzlidojumi kurdu formējumiem Sīrijā un Irākā seko 13.novembra sprādzienam Stambulā, kur seši cilvēki tika nogalināti un 81 ievainots.

Turcija uzbrukumā vaino kurdu bruņoto separātistu grupējumu "Kurdistānas Strādnieku partija" (PKK), ko Ankara un tās Rietumu sabiedrotie uzskata par teroristu organizāciju.

Tiesa gan, Sīrijā Turcijas triecieni vērsti pret kurdu vadīto aliansi "Sīrijas Demokrātiskie spēki" (QSD), kas bija galvenais ASV sabiedrotais sauszemes karā pret teroristu grupējumu "Islāma valsts".

PKK un QSD noliedz, ka tās būtu jelkādā veidā saistīta ar Stambulas 13.novembra sprādzienu.

Gan PKK, gan YPG, kas veido QSD kodolu, gan Sīrijas ziemeļu un austrumu autonomā administrācija paudušas aizdomas, ka Turcija Stambulas sprādzienu izmanto kā ieganstu, lai Sīrijas ziemeļos izvērstu vēl vienu sauszemes operāciju, ko Erdogans draudējis īstenot jau vairākus mēnešus.