P, 30.01.2023.

Siksnis: Problēmas pierobežā ir nevis antenās vai vados, bet galvās

TVNET/LETA
Siksnis: Problēmas pierobežā ir nevis antenās vai vados, bet galvās
Facebook LinkedIn Draugiem Twitter
Comments 2
Foto: Sintija Zandersone/LETA

Problēmas ar informācijas pieejamību Latvijas pierobežā nav saistītas ar vadiem vai antenām, bet gan ar galvām, trešdien, 7. decembrī, Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēdē teica Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) vadītājs Jānis Siksnis.

Komisijas deputāti uzklausīja Sikšņa ziņojumu par sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu turpmāko pārvaldību. Pēc tam Saeimas deputāte Anna Rancāne (JV) vaicāja par nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu pieejamību Latgales pierobežā, jo Krievijas un Baltkrievijas radio kanālu pieejamība ir daudz lielāka nekā Latvijas Radio.

Siksnis skaidroja, ka pirms nedēļas SEPLP kopā ar Latvijas Valsts radio un televīzijas centra speciālistiem pierobežā pārbaudījuši kanālu uztveramību un secinājuši, ka tehniski kanālu pieejamība ir nodrošināta.

"Ir mazāki vai lielāki "baltie vai melnie plankumi", taču kopumā vaina ir nevis antenās vai vados, bet galvās. Tas ir visam pamatā, kādēļ mēs redzam, ka sabiedriskie mediji ir stiprināmi, un pašlaik ir skaidri redzamas nepilnības, kas būtu jāuzlabo, lai varētu vairāk sasniegt iedzīvotājus, ieinteresēt viņus par Latvijā notiekošo," teica Siksnis. Viņš gan uzsvēra, ka risinājumi ir saistāmi ar tehnoloģijām.

Siksnis atgādināja, ka nākamgad ir Dziesmu svētki, taču Latvijas Televīzijai (LTV) patlaban esot ļoti lielas grūtības nodrošināt svētku pasākumu atspoguļojumu, jo esošā pārvietojamā televīzijas stacija ir veca un neuzticama, tādēļ LTV esot atkarīga no igauņu kolēģiem. Tāpat arī interesantu bērnu un jauniešu raidījumu izveidei trūkstot resursu, kas atspoguļojas uzticības vai piederības sajūtas rādītājos.

Siksnis norādīja, ka sabiedrisko mediju veiksmīgai darbībai papildus būtu nepieciešami ik gadus četri miljoni eiro turpmāko piecu gadu periodā.

Kā vēstīts, SEPLP cer, ka LTV un Latvijas Radio kā viens sabiedriskais medijs darbu varētu sākt 2024. gada februārī vai martā. Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai SEPLP iesniedzis mediju apvienošanas plānu.

Vienlaikus Siksnis pauda cerību, ka turpmākajos mēnešos darbs galvenokārt notiks pie juridiskajiem jautājumiem. "Gada laikā to var izdarīt," viņš atzīmēja.

Siksnis arī sacīja, ka, lai gan nākotnē LTV un Latvijas Radio vēlētos redzēt jaunā un modernā ēkā, sākotnēji vienotais sabiedriskais medijs darbu turpinās esošajā infrastruktūrā. Apvienotā medija valdes pirmie uzdevumi būs iestādes reorganizācija.

Komentējot nozares pašreizējo situāciju, SEPLP vadītājs skaidroja, ka, izvērtējot sabiedrības un valsts ieguldījumus, patlaban sabiedriskie mediji strādā labi. Viņa ieskatā, tieši finansējums ir lielākā sabiedrisko mediju problēma. Siksnis norādīja, ka, salīdzinājumā ar citām Eiropas Savienības valstīm, sabiedrisko mediju finansējums Latvijā ir zem vidējā, arī Baltijas valstu kontekstā Latvijas sabiedriskie mediji saņem vismazāk.

Starp ilgtermiņa plāniem Latvijas Radio un LTV attīstībai Siksnis uzskaitīja sabiedrisko mediju pārvaldības mehānisma pilnveidi, vienota sabiedriskā medija izveidi un finansējuma palielināšanu līdz Eiropas vidējam līmenim.

Ja patlaban sabiedriskajiem medijiem no iekšzemes kopprodukta (IKP) tiek atvēlēti 0,13% jeb 2022. gadā 37,7 miljoni eiro, tad līdz 2027. gadam finansējumu iecerēts palielināt līdz 0,16% no IKP.

Vienlaikus SEPLP vadītājs vairākkārt norādīja, ka šogad sabiedrisko mediju jomā veikti vairāki uzlabojumi - ievēlēti Latvijas Radio un LTV galvenie redaktori, ieviestas jaunas sabiedriskā pasūtījuma izstrādes vadlīnijas un sabiedrisko mediju uzdevumi, ieviesta sabiedriskā labuma metodoloģija, lai vērtētu, cik veiksmīgi sabiedriskie mediji rada sabiedrisko labumu, kā arī ievēlēts pirmais sabiedrisko mediju ombuds.

Tēmas
Aktuālais šodien
Jaunākās ziņas
Svarīgākais
Uz augšu