Okupantu spēki uzbrukumos Ukrainā ir pārkāpuši visus iespējamos noteikumus un robežas. Starptautiskās hartas, kas neļauj slepkavot civiliedzīvotājus un iznīcināt, piemēram, energostacijas, viņi ignorē. Politiskais cinisms un prātam neaptveramie noziegumi pret Ukrainas tautu nu arī mums Latvijā liek pārvērtēt, kādam mūsu valsts apdraudējumam līdz šim esam gatavojušies un kāda ir jaunā realitāte, kam diemžēl neesam gatavi, vēsta "Nekā personīga".
Daudzas pilsētas Ukrainā naktīs grimst tumsā. Tie, kuriem nav ģeneratoru, dedzina sveces. Gan mājās, gan arī puķu veikalos un restorānos. Bet tās ir neērtības, ar ko iespējams sadzīvot.
Protams, galvenā loma Ukrainas karā ir bruņotajiem spēkiem, kas atsit okupantu iebrukumu. Bet jau kopš pirmajām kara dienām kopā ar armiju strādā tādas profesijas, kas ikdienā nekaro ar ieročiem rokās. Tie ir glābēji un mediķi, kas gruvešos meklē cietušos, tie ir elektriķi, kas atjauno iznīcinātas elektrolīnijas, komunikāciju tehniķi rūpējas par interneta un telefona sakariem. Ugunsdzēsēji zem lodēm un raķetēm dzēš degošas naftas un ķimikāliju glabātavas. Pat komunālo dienestu darbinieki riskē ar savām dzīvībām, cenšoties cilvēkiem sagādāt ūdeni, apkuri, siltumu. Pateicoties vilcienu un autobusu vadītājiem, no frontes līnijām izdevies izglābt tūkstošiem cilvēku. Kuri tomēr palikuši, cenšas slēpties patvertnēs un pagrabos. Arī paši ukraiņi saka, ka viņu civilās aizsardzības sistēma kam tādam nebija gatava.
Līdz šim Latvijā par galveno ienaidnieku un apdraudējumu uzskatīja nevis Krievijas okupantus, bet gan plūdus, vētras, ķīmiskas avārijas un lielus ugunsgrēkus.
Praktiskās civilās aizsardzības mācības visas valsts līmenī pēdējo reizi notika pirms 6 gadiem. Mācību STORMEX 2016 scenārijs paredzēja, ka Latviju skar postošs orkāns ar ātrumu līdz 48 m/s. Un visā valstī notiek dažādas nelaimes vienlaikus - avarējis vilciens ar bīstamu kravu, būtiskās iestādēs nav elektrības, nestrādā ārkārtas dienestu telefoni, mežos pazuduši cilvēki, no kuģa jūrā iekrituši pasažieri, gāzes eksplozijā sabrukusi daudzstāvu māja un ir daudz cietušo. Mācības ilga 6 dienas, iesaistot visus iespējamos Latvijas dienestus. Kā saka glābēji - tikai šādas praktiskas un visaptverošas mācības ļauj saprast, ko dienesti māk un kam sagatavojušies. Un kas ir to vājās vietas.
Pēdējos 6 gadus un arī šogad šādas mācības visas valsts teritorijā nav notikušas.
Līdz šim rīkotas nelielas lokālas mācības - vai arī teorētiskās, kad atbildīgie sēž ap galdu un spriež, kā kurā no situācijām viņi rīkotos.
Civilā aizsardzība Latvijā ir atstāta novārtā – tā pirms diviem mēnešiem revīzijā secināja Valsts kontrole. Katastrofu pārvaldīšana un krīžu vadība ir vāja. Pārfrāzējot revidentu teikto - visas sistēmas un mūsu atbildīgo glābšanas dienestu spējas ir tā novājinātas, ka mums visiem kopā ir jācer, ka nekas slikts ar mums Latvijā nenotiks. Kontrole secina, ka Latvijā nav vienota Operatīvā krīzes vadības centra, kas rūpētos par darbu X stundā un arī gatavošanos iespējamām nelaimēm. Katra iestāde, pašvaldība, dienesti dara kaut ko pēc savas izpratnes un zināšanām, bet neviens nespēj to pieredzi apkopot, izdarīt secinājumus un novērst trūkumus, ja tādi pamanīti. Iedzīvotāji par iespējām paglābties nav pietiekami informēti.
Neizdarības ir dažādos līmeņos. Piemēram, pēdējo četru gadu laikā nav piešķirta nauda valsts materiālajām rezervēm, līdz ar to tās nav izveidotas vajadzīgajā apjomā. Savukārt galvaspilsēta pati rezerves veidot nemaz nevar, lai gan gribētu un spētu. To neļaujot likums.
Rīgā plānots beidzot izveidot atsevišķu institūciju, kas sekos līdzi tam, kā galvaspilsēta gatavojas krīzēm un apdraudējumiem. Jaunajai Civilās aizsardzības un operatīvās informācijas pārvaldei jāsāk darbs jau no janvāra. Bet tikai tagad tam konkursa kārtībā tiek meklēts direktors. No viņa krīzes gadījumā lielā mērā būs atkarīga visu rīdzinieku, kas skaita ziņā ir puse no Latvijas iedzīvotājiem, veselība un dzīvība.
Visā valstī nav kopīga plāna, kas ņemtu vērā jaunos apdraudējumus pēc kara Ukrainā, nav galvenā atbildīgā, nav rezervju, nenotiek plašas praktiskās mācības. Jaunais iekšlietu ministrs uzskata, ka vispirms ir jāapzina situācija valstī kopumā, tad jāsagatavo plāns un jāveido jauns operatīvās vadības centrs, kas, visticamāk, būs piekomandēts premjeram, lai par katru sīku tā darbību nebūtu jāveic bezgalīgas birokrātiskas darbības.
Plaša bumbu patvertne Ogrē atrodas arī zem vecās trikotāžas rūpnīcas. Bet tā pieder šobrīd par Bunkus slepkavības pasūtīšanu aizturētajam Uļmanam, un Latvijā nav likumu, kas noteiktu, kā šādus privātās rokās esošus īpašumus uzturēt, sagatavot un krīzes gadījumos izmantot.