/nginx/o/2019/06/20/12283791t1hbab5.png)
/nginx/o/2020/01/26/12897007t1h6aed.jpg)
Nīderlande oficiāli atvainojusies par verdzību, atvainošanos paužot 150 gadus pēc verdzības izbeigšanas tās kolonijās.
Premjerministrs Marks Rite savulaik pastrādātos noziegumus pirmdien Hāgā minēja valdības paziņojumā.
"Mēs varam visskaidrākajos vārdos atzīt, ka verdzība ir noziegums pret cilvēci," viņš sacīja.
Premjers atgādināja par "neizmērojamajām ciešanām", ko radījusi verdzība.
"Mēs izsakām atvainošanos jau pēc viņu nāves visiem paverdzinātajiem, kas no šīs rīcības cieta visā pasaulē, viņu meitām un dēliem, visiem viņu pēcnācējiem līdz šai dienai," sacīja premjers.
Rite uzrunāja savulaik verdzībā turēto cilvēku pēctečus.
Vienlaikus septiņi ministri un valsts sekretāri ar valdības paziņojumu klātienē uzstājās bijušajās kolonijās - Surinamā un sešās Karību jūras salās.
Nīderlandei savulaik piederēja daudzas kolonijas, un atbilstoši aplēsēm tā verdzībā turēja aptuveni 600 000 cilvēku.
Karaliste bija viena no pēdējām Eiropas valstīm, kas atteicās no verdzības. Nīderlande to izdarīja 1863.gada 1.jūlijā, bet cilvēki turpināja strādāt plantācijās vēl desmit gadus.
Šis vēsturiskais žests - atvainošanās - ir reakcija uz oficiālās komisijas ziņojumu. 2021.gada jūlijā komisija ieteica, ka valdībai vajadzētu oficiāli atvainoties un arī vērsties pret verdzības sekām, arī pret rasismu.