Sv, 29.01.2023.

"Lai ukraiņi uzvarētu, ir nepieciešams talantīgs karavadonis." Ekspertu prognozes par Ukrainas kara nākotni

TVNET/LETA
"Lai ukraiņi uzvarētu, ir nepieciešams talantīgs karavadonis." Ekspertu prognozes par Ukrainas kara nākotni
Facebook LinkedIn Draugiem Twitter
Comments 33
Ilustratīvs attēls.
Ilustratīvs attēls. Foto: VALENTYN OGIRENKO/REUTERS

Nākamgad Krievijas sāktajā karā Ukrainā varētu būt vērojami izšķiroši notikumi, taču nav arī izslēdzama iespēja, ka karadarbība turpinās līdz pat 2024. gadam, atzina aptaujātie Latvijas militārie un drošības eksperti.

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis šonedēļ vēstīja, ka viņa vadītās valsts aizsardzības un drošības spēki gatavojas 2023.gadam, kam jābūt izšķirošam karā pret Krieviju.

Bijušais Latvijas Nacionālo bruņoto spēku komandieris Raimonds Graube uzskata, ka ļoti izšķiroša būs šī ziema un nākamā gada pavasaris. Tas ir laiks, kurā ukraiņiem ir iespēja uzturēt iniciatīvu, bet krievi šajā laikā var oficiāli pasludināt karu un realizēt vispārēju mobilizāciju, padarot Ukrainā notiekošo par cita veida karadarbību.

Graube prognozēja, ka nākamgad var sākties pušu sarunas, lai arī Ukraina varbūt nebūs atguvusi visas teritorijas, piemēram, Krimu.

"Krimas atgūšana militārā ceļā būtu ļoti, ļoti sarežģīta militāra operācija, ņemot vērā Krimas ģeogrāfiju un kāda attieksme pret to Krievijai ir ideoloģiskā un konstitucionālā nozīmē. Manuprāt, tas ir grūti izdarāms, bet, ja izdarāms, tad patiešām tas var raisīt kādus priekšnoteikumus kodolkonfliktam. Es domāju, ka to saprot visas puses, un es prognozētu, ka būs kaut kādas sarunas par Doņecku un Luhansku, jo militāri tās atbrīvojamas daudz vienkāršāk nekā Krima," uzsvēra Graube.

Bijušais aizsardzības ministrs Artis Pabriks (LA) pauda, ka viņam gribētos ticēt, ka nākamais gads būs gana izšķirošs, kad tiks sagrautas Krievijas un Putina cerības panākt Rietumu piekāpšanos attiecībā uz atbalstu Ukrainai.

"Es domāju, ka tam lūzumam nevajadzētu notikt pirmajā pusgadā, jo šajā laikā Putins vēl cer uz aukstās ziemas ietekmi, rietumu vājumu un ukraiņu salūšanu. Ja tas tā nenotiks, tad varam cerēt uz kaut kādām izmaiņām vasarā," prognozēja Pabriks.

No loģikas viedokļa, ja ukraiņi demonstrē pietiekami lielas spējas, tad Krievijai vajadzētu mainīt taktiku, pieļāva bijušais ministrs. Vienlaikus nevar izslēgt situāciju, ka Putina autoritārais režīms rīkojas neloģiski un, neskatoties uz lūzumu karā, režīmam tas ir vienaldzīgi un režīms karu kaut kādā formā turpina.

Pabriks uzskata, ka, turpinoties karam, Krievijas spējām būtu jākrītas. "Pirmais pusgads varētu radīt lūzumu par labu Ukrainai, bet ir vairāki nepieciešami priekšnosacījumi, lai apturētu karu un nosēdinātu krievus pie sarunu galda un ļautu ukraiņiem atgūt suverenitāti visās savās teritorijās. Es neredzu iespēju, kā notikumi karalaukā varētu lūst par labu Krievijai, pat neskatieties uz Irānas atbalstu un varbūt daļēju Ķīnas atbalstu, kuru varētu panākt," norādīja Pabriks.

Pabriks ir pārliecināts, ka Rietumu palīdzība Ukrainai nemazināsies, bet var tikai pieaugt, ņemot vērā, ka palielinās arī Rietumu aizsardzības industrijas spējas.

To, vai ukraiņiem nākamgad izdosies atgūt plašākas krievu okupētās teritorijas valsts austrumos un Krimu, esot grūti pateikt, taču Pabriks domā, ka to noteiks militārie un pārrunu faktori. Viņš uzskata, ka Ukrainai Krima būtu jāatgūst. Varbūt tas nenotiks straujā militārā uzbrukumā un vienā dienā, bet patlaban Zelenskim un Ukrainas sabiedrībai neesot pieņemami, ka Krima netiek atdota viņiem atpakaļ, bet Rietumu pasaulei neesot argumentu, kāpēc lai ukraiņi nepieprasītu atdot Krimu.

Pabriks nenoliedza, ka Krievija mēģinās Krimu pasniegt kā svētu simbolu, kas nav atdodams ne par kādu cenu, taču Rietumi un Ukraina nedrīkstot šajā jautājumā "iekrist lamatās".

Zemessardzes štāba virsnieks, majors Jānis Slaidiņš pauda, ka ir grūti teikt, vai nākamais gads būs militāri izšķirošs, bet kādas izmaiņas kaujas laukā un politiskajās sarunās noteikti būšot.

Patlaban nekas neliecinot, ka tuvāko trīs, četru mēnešu laikā iespējamas kardinālas izmaiņas, jo vērojams, ka krievi gatavojas kara turpināšanai un organizē savu spēku apmācības Baltkrievijā. Krieviem ir vajadzīgs laiks, tāpēc lielā mērā viņi patlaban veic aizsardzības operācijas, lai teritoriju neatdotu Ukrainai. Ja šīs teritorijas tiks saglabātas, tad nākotnē tās var atkal kalpot par placdarmu potenciālam krievu uzbrukumam.

Lai arī atsevišķas ukraiņu militārpersonas ir paudušas optimistisku skatījumu par Krimas atgūšanas iespējām nākamajā gadā, tas tomēr ir "sauss paziņojums", vērtēja majors.

Karu izšķirs karavīri un daudz kas būs atkarīgs no apvidus, meteoroloģiskajiem apstākļiem un Rietumvalstu piegādēm. Nepastāvot pietiekamai Rietumvalstu palīdzībai, Ukraina nevarēs uzturēt augstu karadarbības intensitāti. Arī politiskie notikumi citviet pasaulē var ieviest savas korekcijas, piemēram, Ķīnas aktivitātes un attiecību attīstība starp Kosovu un Serbiju, norādīja eksperts.

Slaidiņš joprojām pieturas pie savas jau oktobrī paustās prognozes, ka Krievija kaut kad oficiāli pieteiks karu Ukrainai, taču tas būs atkarīgs no situācijas frontē. Kara pieteikšana ļautu Krievijai piesaistīt papildu resursus. Turklāt jau esot redzams, ka Krievijas propaganda gatavo iedzīvotājus šādam stāvoklim, bet propagandisti neko nedara bez Kremļa uzdevumiem.

"Krievijas televīzijās jau vērojams, ka tiek gatavota mobilizācija un izskan runas par svēto "lielo tēvijas karu", kad "visu frontei, visu uzvarai". Tie ir faktori, kas liecina, ka krievi gatavojas šāda veida pavērsienam," vērtēja Slaidiņš.

Bijušais NBS komandieris Juris Dalbiņš ir pārliecināts, ka nākamais gads būs izšķirošs, jo redzams, ka krievi mēģina sakoncentrēt spēkus un atrast iespējas šo karu noslēgt sev par labu, bet Ukrainai uzvaras ir vienīgā iespēja, lai saglabātu savu neatkarību.

"Patlaban ir periods, kas ir ļoti būtisks tam, kādā veidā abas puses sagatavos savus militāros resursus un izplānos nākamās operācijas. Es piekrītu ukraiņu teiktajam, ka nākamais gads viņiem būs izšķirošs, jo viņi nav gatavi zaudēt," uzsvēra Dalbiņš.

Ja ukraiņi neradīs iespējas atgūt savas teritorijas, tostarp Krimu, tad nevar panākt uzvaru kopumā šajā karā. Vienlaikus redzams, ka Krievija nav gatava atkāpties no savām ambīcijām un vēlas paturēt šīs teritorijas. "Rietumiem ir jādara viss nepieciešamais, lai ukraiņi sasniegtu savus mērķus un uzvarētu šajā karā. Tad arī šis konflikts beigtos pie sarunu galda kā jebkurš karš," piebilda Dalbiņš.

Dalbiņš tāpat kā Slaidiņš aicināja palūkoties uz notikumiem citās pasaules daļās, proti, Krievijas "garo roku" Serbijā, lai sadalītu rietumu uzmanību un mazinātu atbalstu Ukrainai.

"Krievija veiks jebkādas izlūkošanas un ietekmēšanas operācijas un savu ietekmes aģentu izmantošanu, lai sadalītu ASV, NATO un ES atbalstu Ukrainai. Tāpat jāņem vērā Taivāna, jo šajā reģionā izšķirsies, kura būs pasaules lielvara numur viens un divi," uzsvēra Dalbiņš.

Latvijas Zemessardzes 1.Rīgas brigādes komandieris, pulkvedis Kaspars Pudāns šaubās, vai karu var pabeigt tuvākajā laikā, lai arī Ukrainai patlaban ir daudz vairāk iniciatīvas un priekšrocības. Vienlaikus ukraiņiem ir pārāk daudz jāatgūst, bet tādas veiksmīgas operācijas kā Hersonā un Harkivā var neizdoties atkārtot, jo tagad krievu fronte ir īsāka.

No Krievijas puses būs svarīgi, kā viņi spēs mobilizēt resursus, jo viss vēl nav atsūtīts uz fronti. Savukārt Ukrainas pusei svarīgs būs nepārtraukts atbalsts no Rietumiem, bet izšķirošas būs munīcijas piegādes. Munīcija ir arī būtisks faktors Krievijas pusei, kas arī gaida atbalstu no saviem sabiedrotajiem.

Pudāns militāram risinājumam patlaban īsti neticot. Ja abas puses turpina pastāvēt uz saviem stratēģiskajiem mērķiem, tad beigu risinājums nav redzams, un tikai kādai pusei atkāpjoties no šiem mērķiem karš var beigties ar diplomātiskiem risinājumiem. Ja šos mērķus katra puse gribēs turpināt sasniegt tikai ar militāriem līdzekļiem, tad šis karš turpināsies.

Pudāns vērsa uzmanību, ka Krievija vēl nav veikusi visaptverošu personāla un industrijas mobilizāciju. "Resurss viņiem būtu, bet jautājums ir par to, vai krievi būtu gatavi iet "uz visu banku" tikai uz mērķiem Ukrainā, jo tas var novājināt resursus citiem sev iedomātiem apdraudējumiem un riskiem," uzsvēra Pudāns.

Plašāku teritoriju, tostarp Krimas, atgūšana militārā ceļā tuvākajā laikā būs grūti realizēt, jo Krievijas puse tam ir gatavojusies un nocietinās ne tikai pirmajās līnijās, bet arī teritoriju dziļumā. "Tagad fronte palikusi mazāka, ukraiņiem vairs nav to priekšrocību, kas bija iepriekš, kad varēja ietekmēt garās krievu apgādes līnijas. Pirmkārt, līdz Krimai ir jātiek un ukraiņiem būtu jāieņem Dņepras kreisais krasts, Hersonas atlikušais apgabals un arī Zaporižjes apgabals, lai būtu drošība par flangiem. Otrkārt, kas liek man šaubīties par šādas operācijas vieglumu, ir jūras faktors, proti, Ukrainai diemžēl nav pietiekamas jūras spēku kapacitātes," norādīja Pudāns.

Iekšlietu ministrijas parlamentārais sekretārs, atvaļinātais pulkvedis Igors Rajevs (AS) norādīja, ka nākamais gads karā varētu būt izšķirošs, bet viņš esot lasījis kādu teorētisku pētījumu, tad karš var beigties nākamgad vasarā vai arī 2024.gada vasarā ar miera izlīgumu. "Vai arī atkal ir variants, ka karš var turpināties bezgalīgi ilgi pārejot no aktīvās fāzes uz tādu, ko redzējām kopš 2014.gada līdz šī gada februārim," uzsvēra Rajevs.

Viņa skatījumā, karš var beigties gan ar Krievijas, gan Ukrainas uzvaru. Lai krievi uzvarētu, viņiem nepieciešams būtiski vairāk spēku, kas nozīmē, ka Putinam jāveic daudz plašāka mobilizācija un tādā gadījumā militāro spēju potenciāls būtiski nosvērtos par labu Krievijai. Savukārt, ja Putins neveic plašāku mobilizāciju, bet Rietumi būtiski lielākā daudzumā apbruņo Ukrainu ar jauniem un moderniem ieročiem, tādā gadījumā militāro spēju potenciāls novirzās par labu Ukrainai un tad Ukrainai ir izredzes uzvarēt šajā karā, vērtēja politiķis.

"Ja situācija paliek tāda, kāda ir tagad, tad diemžēl, visdrīzāk, redzēsim karu visu nākamo gadu un, iespējams, vēl ilgāk. Tādā gadījumā tas beigtos ar nesaprotamu miera izlīgumu, kuram būtu tādas pat neskaidras sekas kā Minskas vienošanai," uzsvēra Rajevs.

Plašāku teritoriju, tostarp Krimas, atgūšana patlaban militārā ceļā maz ticama, jo Ukrainai nav pietiekamas militāras kapacitātes, vērtēja Rajevs, piebilstot, - lai ukraiņi uzvarētu, ir nepieciešams talantīgs karavadonis un rietumvalstu palīdzība. Nevis pilienveida palīdzība, kā līdz šim, bet būtiskas ieroču piegādes.

Rajevs atzīmēja, ka tādām sarežģītākām ieroču sistēmām kā "Patriot" ir nepieciešams ilgāks lietošanas apmācības laiks, taču pastāv arī citas vienkāršākas ieroču sistēmas, piemēram, haubices, tanki, kaujas mašīnas, kuru lietošanu var apgūt daudz ātrāk.

"Ja nekas būtiski nemainās, tad redzēsim, ka karš turpinās kā minimums gadu vai pusotru, kamēr abas puses galīgi novājinās savus spēkus un tad slēgs kaut kāda veida miera izlīgumu," piebilda Rajevs.

Bruņotais konflikts starp Krievijas un tās atbalstītajiem prokrievisko separātistu spēkiem un Ukrainas bruņotajiem spēkiem sākās 2014. gada sākumā. Šogad februārī Krievijas armija sāka jaunu pilna mēroga iebrukumu Ukrainā.

Tēmas
Aktuālais šodien
Jaunākās ziņas
Svarīgākais
Uz augšu