Sv, 29.01.2023.

Eirozonai un Šengenas zonai pievienojas Horvātija

LETA/AFP
Eirozonai un Šengenas zonai pievienojas Horvātija
Facebook LinkedIn Draugiem Twitter
Comments 2
Foto: AFP/SCANPIX

Horvātija svētdien pāriet uz Eiropas Savienības (ES) kopīgo valūtu eiro un pievienojas Šengenas zonai.

Pusnaktī (svētdien plkst.1.00 pēc Latvijas laika) Horvātija, kuras iedzīvotāju skaits sasniedz 3,9 miljonus, atvadīsies no kunas un kļūs par 20.eirozonas valsti.

Vienlaikus tā kļūs arī par 27.Šengenas zonas dalībvalsti, un tas nodrošinās horvātiem brīvas pārvietošanās tiesības pār zonas iekšējām robežām.

Eksperti uzskata, ka pievienošanās eirozonai ļaus Horvātijai pasargāt savu ekonomiku straujās inflācijas apstākļos.

Taču pašu horvātu izjūtas nav tik viennozīmīgas. Kamēr pievienošanos Šengenas zonai vairums pilsoņu vērtē atzinīgi, pāreja uz eiro dažos rada bažas, un opozīcijā esošie labējie apgalvo, ka kopīgā ES valūta nāk par labu vienīgi tādām lielvalstīm kā Vācija un Francija.

"Mēs apraudāsim savu kunu, Cenas pieaugs," uzskata Zagrebā dzīvojošais 63 gadus vecais pensionārs Dražens Golemačs.

Viņa sieva Sandra laulātajam draugam nepiekrīt un norāda, ka "eiro ir vērtīgāks".

"Ar 1.janvāri nekas nemainās. Jau divas desmitgades viss tiek aprēķināts eiro," savukārt ir pārliecināts ierēdnis Nevens Baničs.

Tikmēr premjerministrs Andrejs Plenkovičš uzsvēris, ka pievienošanās eirozonai un Šengenas zonai ir "divi stratēģiskie mērķi dziļākai integrācijai ES".

Horvātija, kas pagājušā gadsimta 90.gados izcīnīja Neatkarības karu, lai atdalītos no toreizējās Dienvidslāvijas, ES pievienojās 2013.gadā, un šobrīd valstī eiro jau lielā mērā atrodas apgrozībā.

Aptuveni 80% no banku noguldījumiem ir denominēti eiro, un visi lielākie Horvātijas tirdzniecības partneri atrodas eirozonā.

Horvāti jau sen savus vērtīgākos īpašumus - automobiļus un mājokļus - novērtē eiro, faktiski demonstrējot neuzticību nacionālajai valūtai kunai.

"Eiro noteikti nesīs stabilitāti un drošību," norāda Horvātijas Nacionālās bankas Eiropas lietu departamenta direktore Ana Šabiča.

Eksperti uzskata, ka pievienošanās eirozonai kredītus padarīs lētākus.

Horvātijas inflācija novembrī sasniedza 13,5%, kamēr eirozonā tās vidējais līmenis bija tikai 10%.

Analītiķi apgalvo, ka ES austrumu dalībvalstis, kas vēl nav pārgājušas uz vienoto valūtu, piemēram, Polija un Ungārija ir vēl mazāk aizsargātas pret straujo inflāciju.

Savukārt Horvātijas pievienošanās eirozonai veicinās valsts tautsaimniecībai īpaši svarīgo tūrisma nozari, kas rada 20% no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Ar 1.janvāri vēsturē paliks garās rindas 73 robežšķērsošanas punktos uz Horvātijas robežām ar Slovēniju un Ungāriju.

Tomēr tehnisku iemeslu dēļ robežkontrole lidostās tiks pārtraukta tikai 26.martā.

Tajā pašā laikā Horvātija arī turpmāk saglabās stingru robežkontroli uz savām austrumu robežām ar Bosniju un Hercegovinu, Melnkalni un Serbiju.

Cīņa ar nelegālo imigrāciju joprojām ir smaga problēma, un Zagrebai nākas gādāt par garāko ES ārējās sauszemes robežas posmu, kas stiepjas 1350 kilometru garumā.

Tēmas
Aktuālais šodien
Jaunākās ziņas
Svarīgākais
Uz augšu