Nesaņemot papildu finansējumu, Latvijas Televīzijai un Latvijas Radio šogad var būtiski samazināties oriģinālā satura apjoms un kapitālieguldījumi, komentējot 2023. gadam apstiprinātos sabiedriskā pasūtījuma plānus, norādīja Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomē (SEPLP).
Padomē skaidro, ka 29. decembrī tā apstiprinājusi sabiedriskā pasūtījuma plānus 2023. gadam Latvijas Radio un Latvijas Televīzijai, taču sabiedriskā pasūtījuma plāni šim gadam tika apstiprināti neparastā un neskaidrā situācijā par sabiedrisko mediju budžetu, un nepietiekama finansējuma dēļ var nākties būtiski samazināt oriģinālā satura apjomu.
SEPLP norāda, ka sabiedriskā pasūtījuma plānu apstiprināšanas brīdī vēl nav pieņemts likums "Par valsts budžetu 2023. gadam" un 2023. gada valsts dotācija sabiedriskajiem elektroniskajiem plašsaziņas tiek plānota saskaņā ar finanšu ministra 2022. gada 23. decembra rīkojumu "Par valsts pagaidu budžetu 2023. gadam". SEPLP sagatavotie un iesniegtie priekšlikumi prioritārajiem pasākumiem 2023.-2025. gadam valsts budžeta 46. resoram "Sabiedriskie elektroniskie plašsaziņas līdzekļi" vēl nav pēc būtības izskatīti Finanšu ministrijā un Ministru kabinetā.
SEPLP priekšsēdētājs Jānis Siksnis uzsver, ka sabiedriskie mediji nav saņēmuši apstiprinājumu, ka tiem jebkādā apjomā 2023. gadā tiks kompensēts energoresursu un inflācijas radītais sadārdzinājums.
Vienlaikus neatliekami jārisina ar kritiskās infrastruktūras un sabiedrisko mediju darbības nepārtrauktību saistītie jautājumi, kas paredz apjomīgus ieguldījumus.
"Satura samazināšana vai nepietiekams sabiedrisko mediju tehnoloģiskais nodrošinājums var apdraudēt visas Latvijas informatīvās telpas drošību," uzsver Siksnis.
Ņemot vērā visus minētos apstākļus, SEPLP paredz, ka sabiedriskā pasūtījuma plāni būs jāgroza šī gada pavasarī pēc valsts budžeta pieņemšanas, un atkarībā no finansējuma pieejamības sabiedriskajiem medijiem tas var nozīmēt arī būtisku satura ražošanas samazinājumu.
Lai arī sabiedriskie mediji īsteno taupības pasākumus, samazinot energoresursu patēriņu, tas, kā norāda padomē, tomēr nespēj nosegt kopējo inflācijas pieaugumu, kas skar gan infrastruktūras uzturēšanu, gan satura ražošanas izmaksas.
SEPLP prognozē, ka, ja 2023.gadā netiks piešķirts papildu finansējums, kas izmaksas kompensē, tad Latvijas Televīzijas satura budžets būs par 11% mazāks nekā 2022.gadā, kas nozīmē, ka tiks samazināts oriģinālā satura apjoms gan lineārajos kanālos, gan digitālajā vidē. Savukārt Latvijas Radio, lai noturētu oriģinālo saturu līdzšinējā apjomā, šobrīd plāno būtiski mazākus kapitālieguldījumus.
Saskaņā ar publiskotajiem dokumentiem, kopumā Latvijas Televīzija 2023. gadam paredz ieņēmumus 26,33 miljonu eiro apmērā, no kuriem Valsts budžeta dotācijas apmērs ir 25,012 miljoni eiro.
Cita starpā 2023. gadā Latvijas Televīzijas kopējais kapitālieguldījumu apjoms plānots 2,738 miljonu eiro apmērā, no kuriem 1,311 miljons eiro paredzēti operatīvās darbības un darbības nepārtrauktības nodrošināšanai tehnoloģisko vienību atjaunošanas un papildināšanas un ēkas uzturēšanas mērķprogrammu ietvaros.
Tikmēr Latvijas Radio dotācijas apjoms iecerēts 12,53 miljonu eiro apmērā. Tostarp konkurētspējas nodrošināšanai nepieciešams 1,281 miljons eiro, sabiedriskā pasūtījuma kvalitātes pilnveidošanai - 1,353 miljoni eiro, investīcijām kapitālieguldījumos - 1,802 miljoni eiro, bet energoresursu un degvielas cenu kāpuma kompensācijai - 758 587 eiro.
Sabiedriskā pasūtījuma plāni 2023. gadam tika apstiprināti saskaņā ar jaunām Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu sabiedriskā pasūtījuma vadlīnijām 2023.-2025.gadam un uzdevumiem plāna sagatavošanai 2023. gadam, kā arī uzklausot SEPLP sabiedriski konsultatīvā foruma pārstāvju ieteikumus.
Kopumā vadlīnijās noteikti 33 uzdevumi sabiedriskajiem elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem, ņemot vērā vadlīnijās definētos stratēģiskos mērķus un uzdevumus, sabiedriskā labuma mērķus un uzdevumus, sabiedriskā pasūtījuma konceptuālo un tiesisko pamatu, kā arī SEPLP veikto situācijas raksturojumu, ārējo un iekšējo faktoru analīzi.
