Kā beidzās skandāls par Rīgas ielu remontos izsaimniekotajiem miljoniem? (5)

Rīga apzināti pārmaksā par ielu remontiem. Iespējams, izsaimniekoti vairāk nekā septiņi miljoni eiro. Atbildīgie – Satiksmes departamenta (SD) vadītājs Jānis Vaivods un par remontiem atbildīgais Andrejs Urtāns. Tā 2023. gada vasarā paziņoja toreizējais pilsētas mērs Mārtiņš Staķis (tagad Progresīvie) un izpilddirektors Jānis Lange. Apgalvojumu pamatā bija anonīms trauksmes cēlēja ziņojums un iekšējā izmeklēšana.

Vaivodu un Urtānu atstādināja un ierosināja disciplinārlietu, ko uzticēja izmeklēt Langes padomniekiem Mārim Knokam un Kristapam Kauliņam. Knoks nav ierindas jurists. Viņš valsts pārvaldē ir slavens ar ierēdņu pārkāpumu izmeklēšanu un vainīgo atlaišanu.

Izmeklēšanai bija divi galvenie secinājumi. Pirmkārt, departaments lielajiem ceļu remontiem izmantoja neizdevīgu līgumu, kas bija paredzēts bedrīšu lāpīšanai. Rezultātā pārmaksāja. Otrkārt, atbildīgie pirms norēķiniem nepārliecinājās, ka būvnieki darbus tiešām izdarījuši.

Kas notika?

Knoka un Kauliņa secinājumus noraka – ne tāpēc, ka tie būtu nekvalitatīvi. Vilnis Ķirsis (Jaunā Vienotība) tolaik bija par satiksmi atbildīgais vicemērs un pārraudzīja SD. Viņš šo izmeklēšanu pasniedz kā politisku uzbrukumu savai partijai.

Ķirsis Re:Baltica skaidro, ka Knoka secinājumiem neuzticējās. Kāpēc? Jo esot uzdevis jautājumus Iepirkumu uzraudzības birojam (IUB), pašam departamentam – un pats izlēmis, ka izmeklētājam nav taisnība.

Knoks, atstāstot neformālās koalīcijas sarunas pirms secinājumu izziņošanas medijiem, atceras: “Uzreiz sākās – paga, paga, šeit vispār nav pārkāpuma, ko tu te atļaujies teikt, ko tu vispār saproti no ceļiem?” JV deputāts, par satiksmi atbildīgās RD komitejas vadītājs Olafs Pulks teicis: “Kas jūs tādi par speciālistiem esat, cik jūs ceļus esat uzbūvējuši?”

Pulks apgalvo, ka šādu savu frāzi neatceras: “Ja kaut kas šāds notiek, tad turpmāk es visas sarunas ierakstīšu.”

Ķirsis un Pulks nostājās SD pusē, Staķis un Lange turpināja uzstāt – pārkāpumi ir. Kad Ķirsis ierosināja atņemt Knokam izmeklēšanu un to atbalstīja visa koalīcija, izņemot Progresīvie/Par! frakciju, Staķis atkāpās. Par mēru ievēlēja Ķirsi, Staķis un Progresīvie nonāca opozīcijā.

Par disciplinārlietas izmeklētājiem iecēla trīs citus domes darbiniekus. Pēc likuma, lai sauktu pie atbildības Urtānu un Vaivodu, bija palikušas divas nedēļas. Knoks saka, ka visu bija sarēķinājis un atlika “konstruēt [Urtāna un Vaivoda] vainu, pārkāpumu smagumu un atlaišanas pamatojumu”.

Jaunā komanda nonāca pie cita rezultāta – nekas nav pārkāpts, neviens nav jāsoda. Vaivodu un Urtānu atjaunoja amatos.

Knoku vēlāk atlaida, Kauliņš aizgāja pats. Knoks par atlaišanu joprojām tiesājas, bet šobrīd ir atjaunots darbā. Pēdējā spriedumā tiesa secināja – dome mēģināja mākslīgi sameklēt nepamatotu iemeslu, lai no viņa atbrīvotos.

Vai nākamās izmeklēšanas bija kvalitatīvas?

Nē.

Viens ir divas nedēļas tik sarežģītas lietas izmeklēšanai. Izpilddirektors Lange gala ziņojumā 2023. gada vasarā rakstīja, ka disciplinārlietu izmeklēja nekvalitatīvi, pavirši un tās secinājumi ir prettiesiski.

Šis dokuments joprojām ir spēkā, bet Ķirsis to noraksta: “Ziņojums bija Knoka rakstīts. Lange man vienā sarunā tā pasākuma vidū atzinās, ka viņam bail pašam šajā ieslēgt savu viedokli.”

“Šāds komentārs nav korekts. Es esmu parakstījis atzinumu. Kas ir mainījies? Es esmu pie tās pašas pārliecības. Neredzēju nevienu Vaivoda kunga lēmumu, kas būtu par labu pašvaldībai,” tagad komentē Lange.

Otrkārt, lai gan Ķirsis vēlāk uzdeva arī auditēt departamentu, eksperti pētīja citu periodu – ne to, par kuru sākumā bija aizdomas par izsaimniekošanu. Knoks izmeklēja laiku no 2021. gada līdz 2023. gada pavasarim, auditori – tikai 2023. gadu. Tāpēc viņi nemaz nevarēja novērtēt, vai nauda par asfaltu izsaimniekota.

Pusgadu lietu skatīja arī KNAB. Savus secinājums birojs balstīja uz domes iekšējām izmeklēšanām un nolēma, ka pārkāpumu nav. KNAB neanalizēja ne Langes gala ziņojumu, ne Knoka aprēķinus.

Vai varēja izmantot lētāku līgumu?

Nav skaidrs. Katrs palika pie sava. Knoks joprojām uzskata, ka tāds bija domes pienākums. Ķirsis – ka nebija iespējams.

Ceļu labošanai dome varēja izmantot divus līgumus. Pirmais bija no
Nila Ušakova (Saskaņa) laikiem palikušais uzturēšanas līgums ar vairākiem uzņēmumiem. Tas bija domāts ikdienas uzkopšanai, sniega tīrīšanai, zāles pļaušanai. Un arī bedrīšu lāpīšanai, lai novērstu avārijas situācijas. Otrā ir šī sasaukuma laikā noslēgtā vispārējā vienošanās – arī ar vairākām firmām. Tā bija paredzēta nopietnākiem plānveida darbiem.

Knoks secināja, ka vienošanas ir domei izdevīgāka, taču pašvaldība to neizmantoja un garus ceļa posmus laboja dārgāk – ar bedrītēm paredzēto līgumu. No aprēķinātajiem septiņiem miljoniem zaudējumu pieci ir nepareizā līguma izmantošanas dēļ.

Pirmais pārmetums Vaivodam un Urtānam – dome varēja vienošanos noslēgt gadu ātrāk, nekā to izdarīja. Jau 2021. gadā varēja izvēlēties uzvarētājus. Tas nenotika, jo viens no pretendentiem sūdzējās IUB. Sūdzību atteicās skatīt, uzņēmums vērsās tiesā. Departaments uzskata – bija jāgaida spriedums. Jaunie disciplinārlietas izmeklētāji piekrita.

Knoks arī tagad uzstāj, ka likums neaizliedz šādā situācijā slēgt līgumu: “Cilvēki nonstopā iet uz tiesu un dažreiz to izmanto kā instrumentu, lai čakarētu pasūtītāju vai konkurentu. Te svarīgākais ir, vai mēs turpināsim pa dārgo liet asfaltu vai liesim pa lēto.”

Vienošanos noslēdza 2022. gadā, taču pirmo līgumu tās ietvaros parakstīja šā gada maijā. Knoks uzskatīja, ka tas ir pārkāpums. Daudzi darbi bija nevis steidzams bedrīšu remonts, bet gari ielu posmi.

Departaments skaidroja, ka pie vainas ir noteikumi – plānveida darbiem vajagot būvprojektu un tas prasot laiku. Tāpēc visu noformēja kā avārijas situāciju. “Bija tā – vai nu lāpām ceļus, vai atstājam sabrukšanai. Mēs lāpījām vienīgajā tiesiskā veidā, kā tas bija iespējams,” tagad saka Pulks.

“Avārijas situācija nevar būt kilometriem gara. Mums taču nav Ukrainas karš, kur viss būtu sabombardēts. Nevar būt tā, ka caur vienu līgumu var ātri un bez būvprojekta, caur citu – vajag projektu,” oponē Knoks.

Jaunie izmeklētāji nolēma neko nelemt. Viņi secināja – nav tik kompetenti, lai pateiktu, kuros gadījumos kurš līgums bija jāizmanto. Tāpēc nevarēja pateikt, vai Vaivods un Urtāns jāsoda.

Vienlaikus komisija atzina – departamentā nebija sistēmas, kā klasificēt darbus. Tas nozīmē, ka ierēdņi varēja lemt paši. Vēlāk KNAB izmeklēšanā noskaidrojās – par ielu uzturēšanu atbildīgie darbinieki nemaz nezināja, ka eksistē izdevīgāka vispārējā vienošanās.

Vai izvēlējās par labu konkrētam uzņēmumam?

Droši apgalvot to nevar, jo vispārējā vienošanās nenozīmē automātisku līgumu slēgšanu. Taču, uzturēšanas līgums bija ar četrām firmām (Roadeks, Rīgas Tilti, Ceļu pārvalde, Eco Baltia vide), bet vispārējā vienošanās – ar astoņām.

Vai ieklāto asfaltu tiešām neviens neskaitīja?

Skaitīja, bet nepietiekami – vismaz ne tā, kā to prasīja līgums ar būvniekiem.

Stāsts ir par gandrīz 60 Rīgas ielu posmiem, kur asfalts bija iesēdies. Remontos noņēma virskārtu, aizbēra iesēdumus un atkal uzklāja virsslāni.

Līgums prasa darbus dokumentēt. Iesēdumi sākumā jāuzmēra, lai pierādītu, kur bija problemātiskā vieta un cik asfalta vajadzēs. Jānofilmē arī asfalta ieklāšana, lai pierādītu, ka viss patiešām izdarīts. Citādi var sanākt, ka dome samaksā par vairāk asfalta, nekā izmantots. Ja nav pierādījumu, būvnieks var iesniegt rēķinu par jebkādu summu.

Sākotnējā izmeklēšana secināja – nevienā objektā nebija ne iesēdumu uzmērījumu, ne video.

Šī ir otra lielākā zaudējumu pozīcija. Knoks saskaitīja, ka šādi varētu būt izsaimniekoti 1,6 miljoni eiro. Tagad Ķirsis pārmet, ka rēķināts nepareizi – it kā asfalts vispār nebūtu ieklāts. Izmeklētājs pamato: “Tā ir juridiskā loģika. Ja nav pierādījumu, tad nevar uzskatīt, ka iesēdumi vispār ir bijuši un ka darbus veica.”

Jaunā komisija problēmu neredzēja. Tostarp arī tāpēc, ka par visiem objektiem ir pieņemšanas – nodošanas akti.

Knoks saka: “Departamenta cilvēks, kas atnāk parakstīt pieņemšanas – nodošanas aktu, redz tikai asfalta virskārtu. Viņš nevar redzēt, kas ir apakšā. Vienkārši paļaujas.”

Vai naudu izsaimniekoja?

To tā arī nenoskaidroja. Domes audits neatklāja, vai konkrētajos asfaltēšanas darbos tiešām izšķērdēja naudu. Taču tas parāda, ka departamentā nebija būvnieku darba kontroles sistēmas.

Vai šo laboja un atbildīgie politiķi par to pārliecinājās?

“Mutiski man tas apliecinājums ir,” par to, ka uzraudzības sistēmu uzlaboja, saka mērs Ķirsis. Urtāns skaidro, ka tagad visiem objektiem piesaista būvuzraugu, kurš ir atbildīgs par kvalitāti: “Pagājušogad notika arī ielu skenēšana ar lāzera poligrāfu, tā ir papildu kontrole.”

Kas notika tālāk?

Kaut gan “asfalta skandālā” domes politiķi Vaivodu izglāba, viņu nācās atlaist, kad ierēdni aizturēja aizdomās par kukuļošanu. Apsūdzētais turpina tiesāties par atjaunošanu darbā. Un tieši pie šīs lietas strādā Knoks, kurš iepriekš palīdzējis pašvaldībai atlaist Anatoliju Aļeksejenko un Vitāliju Reinbahu.

Aļeksejenko ir bijušais domes Mājokļu un vides departamenta direktors. Viņu atlaida par interešu konfliktu – nodarbinājis savu bērnu māti un, iespējams, fiktīvi arī bijušo sievu. Reinbahs vadīja Satiksmes departamentu, un arī viņu atlaida par daudziem pārkāpumiem.

Kas tagad notiek ar ceļu remontiem un uzturēšanu?

Lai remontētu garākus posmus, izsludina atsevišķus iepirkumus, nevis izmanto līgumu par bedrīšu lāpīšanu, Re:Baltica informēja SD. Neatkarīgo ekspertu aprēķini parāda – tas sanāk daudz lētāk.

Pērn beidzās ikdienas uzturēšanas līgums. Taču pašvaldība sarīkoja konkursu tā, ka pie jaunā līguma tika tie paši uzturētāji.

Iepirkumu izsludināja pēdējā brīdī. Tas deva priekšroku tiem, kas jau strādā. Dome neieklausījās Konkurences padomes ieteikumā sadalīt pilsētas teritoriju septiņās daļās un sadalīja četrās. Tas varēja liegt pieteikties mazākiem komersantiem. “Nekā personīga” ziņoja, ka arī nolikums bija labvēlīgs iepriekšējā līguma dalībniekiem.

Rezultātā pie Rīgas tīrīšanas tika tie paši uzņēmumi, kas strādājuši iepriekš, – Roadeks, Rīgas Tilti, Eco Baltia vide un Vizii Urban (kalpoja kā apakšuzņēmums). Pievienojās Latvijas autoceļu uzturētājs un Ļ-Ko. Bet katra tikai kopā ar “pieredzējušu” firmu. Uz trīs uzturēšanas daļām pieteicās tikai viens pretendents, un konkurences nebija.

Trīs no sešiem uzņēmumiem ir saistīti ar Andra Šķēles interesēm. Roadeks un Vizii Urban pastarpināti pieder Šķēles ģimenei pietuvinātajam uzņēmējam Guntaram Kokarēvičam. Viņš plānoja nopirkt arī Rīgas tiltus.

“Šo, lūdzu, prasiet izpilddirektoram, es nejaucos iepirkumos,” saka Ķirsis. “Šim es pat nedrīkstu tuvoties. Jūs gribat pa vienkāršo – a nu tad tā, tad Ķirsis ir vainīgs pie visa.”

Lange piekrīt, ka iepirkumu vajadzēja izsludināt ātrāk, bet par to esot atbildīgs departaments. Viņš norāda – konkursa nolikumu neviens nav apstrīdējis.