Lietuvas Interneta mediju asociācija uzvar ES tiesā lietā par sabiedriskā medija finansējumu

Kā norāda advokātu biroja "Ellex" partneris Karolis Kačerausks, kurš šajā lietā pārstāv IŽA, kad ES Vispārējās tiesas spriedums stāsies spēkā, EK būs jāsāk oficiāla izmeklēšana par LRT finansēšanas modeli.

Advokāts skaidro, ka, veicot izmeklēšanu un savācot vairāk pierādījumu, EK varētu secināt, ka valsts atbalsta piešķiršana LRT nebija jāsaskaņo ar EK, jo Lietuva kopš 1990. gada nav veikusi būtiskas izmaiņas valsts atbalsta pasākumos. Vai arī EK varētu secināt, ka valsts atbalsta piešķiršana, kā tā notika 2015. vai 2020.gadā, atbilda ES regulām. Tomēr, ja Lietuva nevarēs pierādīt valsts atbalsta atbilstību noteikumiem, tad EK var konstatēt, ka valsts atbalsta noteikumi ir pārkāpti, un pieprasīt atbalsta atmaksāšanu.

Juridiskais strīds starp IŽA un EK sākās 2020. gadā, kad IŽA iesniedza sūdzību EK jautājumā par LRT finansēšanas modeļa 2015. un 2020. gadā atbilstību valsts atbalsta noteikumiem.

Sūdzībā asociācija uzsvēra, ka Lietuva fundamentāli grozījusi LRT finansēšanas modeli. Ja iepriekš sabiedriskā raidorganizācija tika finansēta no valsts līdzekļiem un ieņēmumiem no reklāmas, tad no 2015. gada tā tiek uzturēta tikai no valsts līdzekļiem, turklāt šis finansējums ir būtiski palielinājies. 2020. gadā valsts veica papildu grozījumus sabiedriskās raidorganizācijas finansēšanas modelī, paaugstinot finansējuma slieksni no 29 miljoniem eiro līdz 41 miljonam eiro gadā.

Izskatot IŽA sūdzību, EK secināja, ka 1990. gadā izveidotais LRT finansēšanas modelis kopš tā laika nav būtiski grozīts, savukārt 2015. un 2020. gadā veiktie grozījumi nav bijuši būtiski, tādēļ Lietuvai nav bijis jāsaskaņo valsts atbalsta sniegšana ar EK.

IŽA nepiekrita šim vērtējumam un pārsūdzēja EK secinājumus ES Vispārējā tiesā. Tiesa 21. maijā atzina IŽA argumentu pamatotību.

Vispārējā tiesa atcēlusi EK lēmumu procedūras iemeslu dēļ, norādot, ka EK ir pieņēmusi lēmumu, neatbilstoši izvērtējot lietā esošos pierādījumus un pieļaujot aprēķinu kļūdas. Tomēr Vispārējā tiesa sprieduma pamatojumā arī norādījusi, ka

izmaiņas LRT finansēšanas modelī 2015. un 2020. gadā varētu būt bijušas būtiskas, tādēļ finansēšanas modelis varētu būt bijis jāsaskaņo ar EK.

Interneta mediju asociācijas (IŽA) priekšsēdētāja Lina Bušinskaite uzsvērusi, ka, kritizējot sabiedriskās raidorganizācijas finansēšanas modeli, IŽA mērķis nav ne panākt piešķirtā finansējuma samazināšanu, ne ierobežot LRT darbības neatkarības garantijas.

“ES tradīcijas nosaka, ka valstij ir jābūt spēcīgai un neatkarīgai sabiedriskajai raidorganizācijai, un tās finansēšanas modelim ir jāatbilst ES valsts atbalsta noteikumiem, kas aizsargā tirgu no konkurences kropļojumiem,” sacīja IŽA priekšsēdētāja.

Šie noteikumi prasa divas lietas. Pirmkārt, ir jābūt neatkarīgam ārējam regulatoram, kas lemj, vai konkrēta darbība, piemēram, Eirolīgas pārraides, atbilst sabiedriskā raidorganizācijas misijai. Jābūt arī neatkarīgai kontrolei pār valsts līdzekļu izmantošanu, nodrošinot, ka tiek piešķirts tikai finansējums, kas nepieciešams uzticētā uzdevuma veikšanai.

LRT ietilpst sabiedriskā televīzija un radio, kā arī interneta portāls.