"24. februāris tiešām lika daudziem ekspertiem nopietnāk pārskatīt NATO lomu un secināt, ka alianse ir nozīmīgāka, nekā jebkad agrāk," intervijā TVNET raidījumam "Pasaule kabatā" sacīja Latvijas Transatlantiskās organizācijas (LATO) ģenerālsekretāre, LU Sociālo zinātņu fakultātes Politikas zinātnes katedras docētāja Sigita Struberga.
Vēl pirms gada, kamēr Krievija nebija uzsākusi plaša mēroga ofensīvu Ukrainā, aktīvi norisinājās diskusijas gan par NATO lomas pakāpenisko norietu, gan nepieciešamību pārvērtēt alianses darbības fokusu, ņemot vērā jaunās karadarbības formas - informācijas telpu, kibertelpu un jauna veida ieročus. "Arī es universitātes studentiem stāstīju, ka tāds karš kā Otrais pasaules karš vairs nav iespējams, tāda nebūs", atzina Struberga, "taču 24. februārī pamodāmies un redzējām pilnīgi citu ainu." LATO ģenerālsekretāre sprieda, ka NATO šobrīd iespējams tikai paplašināt, nevis sašaurināt vai mainīt darbības fokusu, jo konvencionālā karadarbība arī Ukrainā norisinās "sakabē ar kiberuzbrukumiem, kodoldraudiem, informācijas uzbrukumiem un dažādām modernā kara vešanas formām". Tāpēc NATO jaunajā stratēģiskajā koncepcijā ietverti jauni draudu veidi un pārdefinēti spēlētāji, skaidroja politoloģe.
Vienlaikus, paplašinoties alianses darbības spektram, radies arī jautājums par resursu pietiekamību jaunajām funkcijām, īpaši ņemot vērā lielo finansiālo un materiālo atbalstu, kas tiek sniegts Ukrainai. Taču Struberga uzskata, ka NATO spējas nevajadzētu novērtēt par zemu, jo notiek virzība uz finansējuma palielināšanu, turklāt gatavību uzlabot reaģēšanas spējas apliecina arī ātrās reaģēšanas vienības izvietošana Rumānijā un pagājušajā gadā izziņotās reformas Vācijas bruņoto spēku finansēšanā.
"Šie soļi rāda, ka aliansei šobrīd pietiek resursu saglabāt sevi kā varenāko, krediblāko aliansi globāli," norādīja LATO ģenerālsekretāre.
Struberga uzsvēra, ka jautājumu par NATO pašaizsardzības spējām par spīti apjomīgajam atbalstam Ukrainai aktīvi izmanto arī Krievija savā informācijas karā: "Dalībvalstis atdodot visus savus ieročus un paliekot absolūti neaizsargātas - nu tā jau gluži nav". "No vienas puses Latvija tiešām ļoti daudz ziedoja un turpina ziedot Ukrainai, tajā skaitā militārā aprīkojuma tehnikas jomā, bet no otras puses arī Latvija, tāpat kā citas dalībvalstis, pievērsusies jaunas militārās tehnikas iegādei," atgādināja politoloģe, pieminot arī ASV atbalstu Baltijas valstīm šajā jomā. Turklāt NATO esot pievērsusies arī tālākai spēju attīstīšanai un sadarbībai ar aizsardzības industriju, lai piesaistītu jaunas inovācijas ieroču ražošanai.
Kaut gan kritiķi negatīvi raugās uz šo kā jaunu militarizācijas tendenci, "šajā ziņā Rietumiem jau nav atstāta ievērojama izvēle", uzsvēra Struberga.
Šonedēļ tapa zināms, ka vasarā gaidāmajā NATO līderu samitā Viļņā par centrālo jautājumu tiks izvirzīta dalībvalstu aizsardzības izdevumu procentuālā palielināšana, jo līdz šim daudzas dalībvalstis nav sasniegušas arī 2014. gadā noteikto vēlamo slieksni - aizsardzībai veltīt 2% no IKP. Līdz pagājušajam gadam vairākas alianses rietumu flanga valstis neizrādīja apņēmību šo slieksni sasniegt. Tomēr Struberga uzskata, ka šobrīd dalībvalstīs esot novērojama gatavība palielināt izdevumus aizsardzībai, un to nosakot ne vien politiskā griba un solījumi, bet arī dažādi citi apsvērumi, piemēram, šībrīža apdraudējuma kontekstā vēlreiz izvērtētās aizsardzības spējas.