PAVAICĀ TVNET ŽURNĀLISTAM ⟩ Vai par Ukrainai piegādāto militāro tehniku vajag runāt skaļi?

Elizabete Elīna Vizgunova-Vikmane
PAVAICĀ TVNET ŽURNĀLISTAM ⟩ Vai par Ukrainai piegādāto militāro tehniku vajag runāt skaļi?
Facebook LinkedIn Draugiem Twitter
Comments 8

24. janvārī Vācijas laikraksts der Spiegel nāca klajā ar paziņojumu, ka Vācija beidzot piekritusi nosūtīt uz Ukrainu «Leopard 2» tankus. Arī citas Ukrainas sabiedrotās valstis steidzas Ukrainai piegādāt tik nepieciešamos ieročus. Piemēram, Latvija gatavo kārtējo «Stinger», helikopteru, ložmetēju ar munīciju un bezpilota lidaparātu sūtījumu. Šo pasākumu nepieciešamību īpaši pamato fakts, ka pastāv liela iespējamība, ka tuvāko nedēļu laikā Krievija veiks liela mēroga militārus pasākumus Ukrainā. Ukrainas amatpersonas izteikušas minējumus, ka Krievija pat varētu atkārtoti mēģināt ieņemt Kijivu.

TVNET rubrikā «Pavaicā TVNET žurnālistam» atbildam uz lasītāju iesūtītajiem jautājumiem. Šoreiz tas ir šāds:

Latvijas ziņu dienesti nepārtraukti informē par bruņu tehniku, kuru piegādā Ukrainai no ārvalstīm. Vai tas nevarētu palikt noslēpumā?

Rietumu atbalsts Ukrainā tiek nogādāts drošā ceļā

Rietumu militārā atbalsta nogādāšana Ukrainā jau sākotnēji saistījās ar dažādiem riskiem. Ukrainai jāsamierinās ar sabiedroto vilcināšanos. Kā uzskatāmu piemēru var minēt Vācijas vilcināšanos ar «Leopard 2» tanku piegādi Ukrainai, kuru beidzot apstiprināja tikai šā gada 24. janvārī. Ieroču nodošana saistīta arī ar nopietnien izaicinājumiem Ukrainas armijai. Šeit jāmin spēja operēt un integrēt ieročus un ieroču sistēmas, kurus Ukraina saņem no dažādām valstīm un ražotājiem. Līdzās «Leopard 2» tankiem Ukraina saņems arī ASV «Abrams 1» un Lielbritānijas «Challenger 2» tankus.

Miera apstākļos to izmantošanai sagatavo speciālistus; kara apstākļos Ukrainas armijas karavīriem tiek nodrošināta pietiekama, taču īsa apmācība, kura pēc tam uzreiz jātestē kaujas laukā.

Rietumu bruņojums Ukrainā tiek nogādāts lielākoties no Polijas robežas. Kaut gan Ukrainas kaimiņvalstis ir arī Slovākija, Ungārija un Rumānija, Polija šobrīd izveidojusies par nozīmīgāko loģistikas mezglu bruņojuma nodošanas operācijām. Šāda izvēle izdarīta, ņemot vērā ģeogrāfiju un Ungārijas neskaidro politisko nostāju konflikta ietvaros. Bruņojuma piegāde Ukrainai notiek pa zemes ceļiem, kur to saņem Ukrainas Aizsardzības ministrijas organizētas vienības. Saņemtos ieročus nogādā frontē ar konvoju vai pa dzelzceļu.

ANO augstais pārstāvis atbruņošanās jautājumos jau ziņojis, ka daļa no Ukrainai nodotajiem konvencionālajiem ieročiem nonākusi grupējumu, kas oficiāli nepieder Ukrainas armijai, rokās. Jau pēc pirmā Krievijas iebrukuma Ukrainā 2014. gadā konflikta zonās un to ieskaujošajos reģionos strauji izplatījās vieglie ieroči un munīcija. Ar to saistītie riski iekļauj potenciālu konflikta paplašināšanos gan tagad, gan pēc oficiālas kara izbeigšanas.

Lielākais ārējais risks, kas saistīts ar ieroču piegādi, ir diversiju iespējamība. Prokrieviskie spēki var sagrābt Ukrainai piešķirtos ieročus, kas pēc tam var tikt izmantoti uzbrukumos pašai Ukrainai.

Rietumvalstu rīcībā esošā militārā tehnika nav noslēpums

Rietumu sniegtais atbalsts Ukrainai regulāri parādās starptautiskajās ziņās. Patiesi, piegādātās ekipējuma vienības var saskaitīt un to detalizēts apraksts viegli atrodams internetā. Bruņojuma ražošana vai iegāde notiek par Rietumu demokrātisko sabiedrību nodokļos samaksātajiem līdzekļiem. Turklāt atbalsts Ukrainai karā, kurš noris jau teju gadu, daudzās ES valstīs ir politiski jūtīgs jautājums, kas no valstu līderiem pieprasa pilnīgu caurspīdību. Šā principa ievērošana tiek uzskatīta par nozīmīgāko principu bruņojuma kontroles mehānismu uzturēšanā starptautiski.

Aukstā kara laikā Eiropā tika izveidota bruņojuma kontroles un dialoga sistēma, kuras rezultātā tika panākta zināma atvērtība starp pretnostatījumiem blokiem. Arī Latvija ir šīs sistēmas sastāvdaļa. Latvijas Aizsardzības ministrija liecina, ka par nozīmīgākajiem elementiem tajā var uzskatīt Vīnes dokumentu. Kopš 2011. gada tas nosaka ikgadēju, brīvprātīgu informācijas par bruņotajiem spēkiem un bruņojuma stāvokli pārbaudes mehānismu inspekciju un novērtējumu formā. 57 šī dokumenta dalībvalstis var uzņemties šīs inspekcijas. Savukārt Atvērto debesu līgums ar 34 dalībvalstīm kopš 2002. gada paredz iespēju veikt pārlidojumus un fotografēšanu virs dalībvalstu teritorijām, iegūstot informāciju bruņotajiem spēkiem un tehniku. Arī Latvija uzņēmusies veikt novērtējumus un inspekcijas tieši Krievijā un Baltkrievijā.

Par nozīmīgu elementu Eiropas bruņojuma kontrolē var uzskatīt arī Līgumu par konvencionālajiem bruņotajiem spēkiem Eiropā, no kura Krievija izstājās jau 2007. gadā. Diemžēl 2020. gadā no Atvērto debesu vienošanās izstājās ASV un 2021. gadā – arī Krievija. Bet jau kopš 2016. gada Krievija ir atteikusies no iespējas modernizēt Vīnes dokumentu, ierobežojot sadarbību aktuālajos apstākļos. Šie dokumenti ir politiskas vienošanās starp to dalībvalstīm, nevis starptautiski līgumi. Tāpēc izstāšanās no tiem neveido situāciju, kurā valsts neievēro starptautisko likumi.

Jau pirms Krievijas pirmā iebrukuma Ukrainā Eiropas drošības eksperti neatlaidīgi runāja par nepieciešamību stiprināt Eiropas drošības arhitektūru. Šajā rakstā minētie līgumi un to darbības nodrošināšana, tātad, atklātība saistībā ar valstu bruņojumu un bruņotajiem spēkiem ir tās pamatā.

Tēmas
Aktuālais šodien
Jaunākās ziņas
Svarīgākais
Uz augšu