Video Trīs līdzpriekšsēdētāji – “Saskaņas” izeja no strupceļa (1)

Sociāldemokrātiskās partijas "Saskaņa" kongress
Sociāldemokrātiskās partijas "Saskaņa" kongress Foto: Paula Čurkste / LETA

14. Saeimā neiekļuvušās partijas piedzīvo grūtus laikus. “Attīstībai/Par” apvienības partijas kopā vairs nestrādā, “Konservatīvos” pametusi liela daļa līderu, savukārt aizvadītajā nedēļā intrigām pilnu cīņu par vadību piedzīvoja “Saskaņa”. Partija bija uzvarējusi trīs Saeimas vēlēšanās pēc kārtas, taču pagājušajā rudenī pat nepārvarēja 5% barjeru. Tas novedis pie daļas biedru aiziešanas, taču lielāku šķelšanos pagaidām novērsis plāns iecelt trīs līdzpriekšsēdētājus, vēsta Latvijas Televīzijas raidījums “de facto”. Viens no pirmajiem darbiem būs Rēzeknes mēra Aleksandra Bartaševiča izslēgšana no partijas.

 

Ambīcijas uz vadību piesaka Rēzeknes mērs Bartaševičs

Nākamajā dienā pēc “Saskaņas” zaudējuma Saeimas vēlēšanās Rēzeknes mērs Aleksandrs Bartaševičs savas partijas popularitātes kritumu Latvijas Televīzijai skaidroja ar Latvijas krievu interešu nodošanu. Viņš kritizēja, ka partija nav nostājusies pret Pareizticīgo baznīcas atdalīšanu no Maskavas un krievu valodas lomas samazināšanu publiskajā sfērā.

Savukārt Bartaševičs atzinīgus vārdus teica par Alekseja Rosļikova partiju “Stabilitātei!”, kas vēlētājus spēja uzrunāt, īpaši popularitāti gūstot sociālajā tīklā “TikTok”: “Viņi vienkārši pārņēmuši "Saskaņas" elektorātu, un, jā, izdarījuši to diezgan kvalitatīvi, tā sakot, ar pareizu pieeju un sistēmiski, jo tas darbs tika veikts diezgan ilgi. [..] Man tie rezultāti ir mudinājums strādāt labāk un varbūt arī ieklausīties vēlētājos labāk,” toreiz teica Bartaševičs.

Pēc vēlēšanām Bartaševičs sekoja “Stabilitātei!” piemēram un sāka aktīvi lietot “TikTok”. Drīz viņš uzstāja uz pārmaiņām “Saskaņā” un pieteica kandidatūru partijas vadītāja amatam. Bartaševičs savu vīziju uzrakstīja deklarācijā, kurā ieteikts palielināt pabalstus, samazināt nodokļus, kā arī ievērot neitralitāti ārpolitikā un veidot draudzīgas attiecības ar kaimiņvalstīm, tātad arī ar Krieviju.

Deklarācijā Bartaševičs rakstīja, ka “Latvija ir neitrāla valsts, kurai ir draudzīgas attiecības ar visām valstīm, īpaši ar kaimiņvalstīm” un “Īpašs uzdevums un izaicinājums ir iegūt drošības garantijas Latvijai no visām kaimiņvalstīm. Latvijas Ārlietu ministrijai jāmobilizē diplomātiskie centieni sarunu procesa organizēšanai un jāatsakās no kareivīgas retorikas, kas liedz iespēju diplomātiskam manevram”. Krievijas iebrukumu Ukrainā Bartaševičs deklarācijā sauc par “konfliktu Ukrainā” un iesaka finansiālo atbalstu koncentrēt uz palīdzību bēgļiem.

Bartaševiču sola izslēgt no partijas

Pretī Bartaševičs saņēma publisku nosodījumu no “Saskaņas” Rīgas nodaļas par tai nepieņemamo neitralitāti Krievijas karā pret Ukrainu. Bartaševičs sociālajos tīklos publicēja atbildi, ka tiekot nomelnots. Vēlāk arī paziņoja, ka boikotēs partijas kongresu kopā ar Rēzeknes, Rēzeknes novada un Ludzas “Saskaņas” nodaļām. Starp Bartaševiču un citiem kandidātiem uz priekšsēdētāja amatu izcēlās pamatīgs konflikts.

“Kāpēc tu, būdams mērs un cienījams politiķis, runā ar mums caur “TikToku”, nevis kongresa tribīni? Tas neizskatās man, ka tā ir vēlme palīdzēt partijai attīstīties. Tie ir mēģinājumi partiju pēc būtības iznīcināt,” pēc kongresa par Bartaševiča rīcību teica “Saskaņas” Eiropas Parlamenta deputāts Nils Ušakovs, kuru kongresā delegāti iecēla par vienu no trim partijas līdzpriekšsēdētājiem.

Ušakovs norāda, ka atbalstīs Bartaševiča izslēgšanu no partijas. Par to “Saskaņas” jaunā valde plāno lemt pirmdien. Kā rīkosies pats Bartaševičs, šonedēļ noskaidrot neizdevās, jo Rēzeknes mērs žurnālistiem intervijas nesniedza. Uz telefona zvaniem viņš nereaģēja, savukārt Rēzeknes domē atbildēja, ka priekšsēdētājs visu jau pateicis savā “Facebook” un “TikTok” kontā. Arī Ludzas un Rēzeknes novada “Saskaņas” nodaļu vadītājas, kuras plānots no partijas izslēgt, intervijas nesniedza.

“Saskaņas” jaunievēlētā līdzpriekšsēdētāja Regīna Ločmele kongresā vēl teica, ka ar boikotētājiem jāveido dialogs. Taču pēc tam, kad Bartaševičs jaunā video apšaubīja kongresa leģitimitāti, arī viņas nostāja kļuva stingrāka: “Runājot par cilvēkiem, kuri parakstīja šo boikotu un kuri turpina destruktīvu darbību, viņu izslēgšana ir tikai tehnikas jautājums.”

“Saskaņu” pamet Daugavpils nodaļa ar 100 biedriem

Bartaševiča boikots gan nebija vienīgais trieciens partijai pirms kongresa. “Saskaņu” pameta Daugavpils mērs Andrejs Elksniņš, visi “Saskaņas” frakcijas deputāti pilsētas domē un arī Daugavpils nodaļa ar aptuveni simts biedriem.

“Saskaņā” daugavpiliešu aiziešanu gan uztver krietni saprotošāk nekā Bartaševiča darbības, jo šāds solis briedis jau ilgi. Elksniņš stāsta, ka izstāšanās notikusi tieši pirms kongresa tāpēc, ka tad gala lēmumu biedri formāli pieņēma Daugavpils pirmorganizācijas kopsēdē. Plānu sadarboties ar Bartaševiču vai citiem politiskajiem spēkiem šobrīd neesot. Elksniņš noliedz, ka iemesls atšķelties būtu saistīts ar citādiem viedokļiem par Krievijas karu pret Ukrainu.

Mērķis esot dibināt jaunu politisko spēku, kas koncentrēsies tieši uz pilsētas attīstību, teica Elksniņš: “Kopsēdē lēmums bija absolūti vienprātīgs, jo ļoti daudziem kolēģiem bija tā vēsturiskā pieredze par Daugavpils pilsētas partiju. (..) Turpināsim darboties valsts politikā, bet tikai un vienīgi reģionālajā līmenī un tikai un vienīgi pilsētas un reģiona kopējā attīstībā.”

Daugavpilieši gan bija pieteikuši vairāk nekā simts delegātu “Saskaņas” kongresam, ar ko, visticamāk, būtu pieticis jebkura kandidāta iecelšanai par valdes priekšsēdētāju. Atsevišķi avoti norāda, ka izredzes uz Daugavpils delegātu atbalstu bija Regīnai Ločmelei, tomēr Elksniņš noliedz, ka starp kandidatūrām viņam bijis kāds favorīts.

Par trīs līdzpriekšsēdētājiem vienojas kongresa priekšvakarā

Tā kā pat dienu pirms kongresa nevienam kandidātam skaidra pārsvara nebija, Ločmele, Ušakovs un Rīgas domes deputāts Andris Morozovs vienojās partiju vadīt trijatā, lai partija nešķeltos: “Man bija grūts lēmums [atsaukt kandidatūru valdes priekšsēdētāja amatam], bet uz to brīdi tas bija vienīgais iespējamais. Vēlreiz atkārtoju – tas ir krīzes laikā pieņemts lēmums par krīzes vadību. Pats galvenais – mēs saglabājām partiju,” teica Ločmele.

Ne visi biedri gan ir priecīgi par “Saskaņas” izvēlēto ceļu. Viens no partijas redzamākajiem pārstāvjiem bijušais Saeimas deputāts Andrejs Klementjevs uz kongresu nemaz neieradās. Arī viņš interviju atteica, taču telefonsarunā atzina, ka ir labās attiecībās ar Bartaševiču un grib redzēt, kādi būs gan Rēzeknes mēra, gan “Saskaņas” tālākie plāni.

Kongresā nebija arī iepriekšējo vēlēšanu Ministru prezidenta amata kandidāta Ivara Zariņa. Viņš starp iemesliem gan nemin domstarpības ar partiju un norāda, ka lēmis no politikas paiet malā un pievērsties biznesam. No partijas izstāties ne Zariņš, ne Klementjevs pagaidām neplāno.

Ušakovs vēlas atkārtoti kandidēt Eiropas Parlamenta vēlēšanās

Biedru vidū pretrunīgi vērtēta ir Ušakova atgriešanās partijas vadībā. Vairāki delegāti kongresā kritizēja līdzšinējo partijas vadības stilu, kurā lēmumi tikuši pieņemti šaurā lokā. Arī Ločmele savā uzrunā biedriem uzsvēra, ka vairs nepieļaus “personības kultu partijā”, ar to domājot gan Ušakovu, gan līdzšinējo valdes priekšsēdētāju Jāni Urbanoviču. Ločmele stāsta, ka vienošanās starp jaunajiem līdzpriekšsēdētājiem, tajā skaitā ar Ušakovu, ir turpmāk visus lēmumus pieņemt koleģiāli.

Pats Ušakovs norādīja, ka valdes sastāvā ir kombinācija starp pieredzējušiem biedriem un jaunpienācējiem, kas, viņaprāt, esot vajadzīgs partijas attīstībai. Ušakovs uzsvēra, ka būs komandas spēlētājs. Viņa plānos ir atkal kandidēt Eiropas Parlamenta vēlēšanās nākamā gada maijā, ja partija tam piekritīs. Ušakovs stāstīja, ka savus pienākumus parlamentā veic labi un līdz ar to būtu loģiski darbu turpināt. Ušakovs gan nevarēs piedalīties vēlēšanās gadījumā, ja viņš tiks notiesāts kriminālprocesā par noklausīšanās ierīces glabāšanu. Pirmā instance Ušakovu attaisnoja.

Tēmas

Aktuālais šodien
Svarīgākais