Pēc postošo zemestrīču viļņa Turcijā un Sīrijā arī Latvijas valdība lēma par palīdzības tajā cietušajiem iedzīvotājiem. Taču atšķirībā no Igaunijas, Lietuvas un vairākām citām ES valstīm mēs uz Turciju neesam nosūtījuši glābēju komandu un arī pārējais atbalsts vismaz sākotnēji bija salīdzinoši niecīgs. Re:Check skaidro, kāpēc tā.
Zemestrīces Turciju un Sīriju satricināja pirmdien, 6. februārī. Nākamajā dienā valdība pēc Ārlietu ministrijas (ĀM) ierosinājuma nolēma piešķirt Turcijai katastrofas seku likvidēšanai 70 tūkstošus eiro. Iekšlietu ministrija (IeM) informēja, ka uz Turciju Eiropas Savienības palīdzības koordinatoru grupas sastāvā devusies viena Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) pārstāve. Latvija pagaidām palīdzību sniedz tikai Turcijai, jo Sīrijā zemestrīces visvairāk skartie reģioni nav valsts varas kontrolē un tiem ir ierobežotas iespējas piekļūt.
Tikmēr Igaunija jau pirmdien paziņoja, ka sūta uz Turciju aptuveni 44 glābējus, viņu vidū 10 mediķus (sarakstē ar Re:Check 9. februārī Igaunijas Iekšlietu ministrija precizēja, ka komanda sastāv no 35 glābējiem). Kaimiņvalsts valdība šim mērķim piešķīra 400 000 eiro.
Savukārt no Lietuvas uz Turciju devās 34 glābēji, trīs valsts robežsardzes kinologi ar suņiem un pieci mediķi. Tāpat Lietuvas valdība jau trešdien lēma nosūtīt teltis, sildītājus, segas, medicīnisko un cita veida aprīkojumu 328 tūkstošu eiro vērtībā, kā arī piešķīra Turcijai 200 tūkstošu eiro finansiālo palīdzību. Šajā summā nav iekļautas glābēju komandas izmaksas. Tās tiks aprēķinātas vēlāk, Re:Check apstiprināja Lietuvas valdības kancelejā.
Eiropas Savienības civilās aizsardzības mehānisma ietvaros savas meklēšanas un glābšanas komandas piedāvājušas 20 dalībvalstis, kā arī Albānija, Melnkalne un Serbija, ziņo Eiropas Komisija. Kopumā tā ir 31 komanda, kurā ir pavisam 1500 glābēju un 100 suņu.
Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (Jaunā Vienotība) otrdien valdības sēdē sacīja šādi: “Mēs sniedzam maksimāli to palīdzību, ko Latvijas valsts var sniegt. Protams, ka tas ir samērā simbolisks atbalsts, bet nu pašlaik, es domāju, ka Turcijai ir vajadzīga visa iespējamā gan mūsu morālā un politiskā solidaritāte, gan praktiskais atbalsts.”
Re:Check gan ĀM, gan IeM lūdz skaidrojumu, kāpēc mūsu atbalsts ir tik neliels un kāpēc varam tik maz. No IeM puses to sniedza VUGD Operatīvās vadības pārvaldes priekšnieks Kristaps Kolbergs. Viņš Re:Check stāstīja, ka Latvijai atšķirībā no Lietuvas un Igaunijas nav ES standartiem atbilstošas un sertificētas komandas, kas varētu meklēt un glābt cilvēkus pilsētvidē ēku sagruvumos. Kopš 2013. gada ES civilās aizsardzības mehānisma ietvaros dalībvalstis un vairākas ES sadarbības valstis var piedāvāt dažādu profilu glābēju komandas. Kā skaidro Kolbergs, Latvijai ir komanda, kas var doties un līdz šim vairākkārt devusies palīgā citām valstīm postošos plūdos, taču attiecībā uz darbu ēku sagruvumos prasības izpildīt būtu grūtāk: “Ir nepieciešams daudz lielāks resurss, sagatavotība, profesionāli apmācīts personāls. Un minimālā kapacitāte ir, sākot no 40 cilvēkiem un uz augšu.”
VUGD pārstāvis saka, ka dienestā kādreiz ir bijusi doma tādu veidot, bet “vienmēr esam atdūrušies pret kaut kādām finansiālām lietām” un tā arī neesot bijusi prioritāte. Tāpat līdz šim neesot izdevies izveidot šādu starptautiska līmeņa komandu glābšanas darbiem meža ugunsgrēkos, jo tur prasīto glābēju skaits ir vēl lielāks: “Bija tāda ideja, bet mēs atdūrāmies pret to, ka tas prasa vienlaicīgi 60 cilvēku komandas izslēgšanu no ikdienas aprites. Un ja mēs paskatāmies uz šodienas ainu Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā, kur tomēr ir šis kadru trūkums, mēs arī to pat šobrīd nevaram atļauties no tāda aspekta.”
Prasības par cilvēku skaitu no EK puses gan plānots mainīt, saka Kolbergs. Lai izveidotu komandu, kas var iesaistīties zemestrīcē cietušo glābšanā, esot arī jāatvieglo lēmumu pieņemšanas process valdības līmenī, lai valsts par savu vienību nosūtīšanu un finansējuma piešķiršanu varētu lemt operatīvi.
Re:Check ceturtdienas rītā Ārlietu ministrijai arī jautāja, kāpēc finansiālā palīdzība ir tik maza. ĀM pēc būtības neatbildēja. Tāpat kā IeM tā norādīja, ka palīdzības veids un apjoms vēl varot mainīties atbilstoši Turcijas vajadzībām un Latvijas iespējām.
Ceturtdienas vakarā abas ministrijas Re:Check informēja, ka Latvija plāno sniegt arī humāno palīdzību Turcijai. Latvija no valsts materiālajām rezervēm zemestrīcē cietušajiem nosūtīšot 5000 segas, apsildāmās teltis un cita veida aprīkojumu 200 000 eiro apmērā. Piektdien no rīta IeM šo informāciju izziņoja publiski, attiecīgs lēmums tika pieņemts valdības ārkārtas sēdē piektdienas rītā.
