Vai zināji, ka ik dienu mēs katrs zaudējam ap 50-200 matu un tas ir pavisam normāls process? Tomēr, ja mati sāk izkrist teju vai saujām un tos var pamanīt gan ķemmē, gan uz grīdas, gan dušā, gan uz džempera, – jāmeklē problēmas cēlonis. Pastiprinātā matu izkrišanā var būt vainojams gan vitamīnu trūkums, gan stress, grūtniecība un citi faktori.
Šoreiz stāstīsim par to, kas var izraisīt pastiprinātu matu izkrišanu, kad problēmai jāpievērš īpaša uzmanība un kā rīkoties, lai to novērstu.
Katram matam ir savs noteiktais dzīves ilgums - vidēji no 2 līdz 6 gadiem. Šajā periodā mats izdzīvo divas fāzes. Tā dēvētajā augšanas fāzē (anagēnā fāze) mata saknīte atrodas dziļākajā ādas slānī un stingri turas. Tam seko miera jeb telogēna fāze, kad mata dzīves misija ir galā, tas vairs neaug. Ja tādu atpūtas fāzē esošu matu parautu spēcīgāk, tas, visticamāk, izkristu, bet, ja neaiztiktu, pēc laika tāpat mats izkristu un 2-3 mēnešu laikā tā vietā sāktu augt jauns mata stiebrs.
Tā kā mati ir samērā jutīga struktūra, tie ātri reaģē arī uz dažādu vielu trūkumu organismā, hormonālu disbalansu, uz veselības problēmām.
Ļoti bieži nespodri, lūstoši, plāni mati norāda uz iekšķīgām saslimšanām, regulāru stresu vai organisma pārslodzi. Reizēm mati mēdz izkrist arī ģenētisku iemeslu dēļ – to sauc par androgēno alopēciju. Tā ir problēma, ar kuru biežāk sastopas stiprā dzimuma pārstāvji, kad matu līnija lēnām atkāpjas – sākumā deniņu zonā, tad pakausī, bet vēlāk arī no galvas virsējās daļas. Androgēnās alopēcijas gadījumā ieteicams konsultēties ar matu ārstu jeb trihologu.
Salīdzinoši daudz biežāk tiek novērota matu izkrišana telogēnā fāzē, un iemesli var būt visdažādākie:
Sezonalitāte.
Rudenī un pavasarī mati izkrīt pastiprināti!
Zinātnieki to skaidro ar sezonas ietekmi uz hormonu veidošanās procesiem, kas notiek, mainoties dienas garumam un gaismas daudzumam. Tieši hormoni organismā atbild par matu augšanu.
Ārējo apstākļu ietekme. Sausa, karsta gaisa ietekmē arī mati kļūst sausāki un lūst, tāpēc parasti pēc karstas vasaras var pamanīt, ka mati zaudējuši mitrumu, kļuvuši nespodri. Līdzīgas sekas atstāj matu žāvēšana ar fēnu, nekvalitatīvu matu krāsu lietošana un balināšana. “Ja mats sabojāts minēto ārējo faktoru ietekmē, diemžēl šo situāciju vērst par labu vairs nevarēs.
Labā ziņa ir tā, ka fizikālie faktori bojā tikai mata stiebru (nedzīvo daļu), toties mata saknes neietekmē. Pat ja mats tiek zaudēts, tā vietā drīz vien aug jauns,
norāda speciālisti.
Nepilnvērtīgs uzturs, vitamīnu un minerālvielu trūkums. Lielākoties matu izkrišanu veicina dzelzs deficīts un tā izraisīta anēmija. Tomēr vitamīnus un minerālvielas vajadzētu lietot ar apdomu, jo arī pārmērīga vitamīnu lietošana var panākt pretēju efektu.
Ja, piemēram, uzņemts pārāk daudz A vitamīna un selēna, tas var pat izraisīt pastiprinātu matu izkrišanu.
Jāaizdomājas arī par citu vielu deficītu, ja tiek novērots, ka mati kļuvuši nespodri, plāni un pastiprināti izkrīt.
Kāpēc biotīns ir tik svarīgs, ārstējot slimības, kas saistītas ar pārmērīgu matu izkrišanu? Jo biotīna struktūra satur aktīvās sēra molekulas, kas nepieciešamas, lai veidotu keratīnu (proteīnu, kas ir galvenais matu matricu veidojošais elements). Savukārt matu biezums, elastība un trauslums ir atkarīgi no pareizas keratinizācijas procesa.
Hronisks stress. Tas novājina imūnsistēmu un tādējādi ietekmē arī mata augšanu un izkrišanu. Stress arī paaugstina androgēnu (vīrišķo hormonu) līmeni organismā, kas savukārt vēl vairāk var pastiprināt matu izkrišanu.
Slimības. Matu stāvoklis ir arī kopējās veselības rādītājs un atspulgs. Ja ilgāku laiku novēro matu izkrišanu, jādodas pie ģimenes ārsta, ginekologa vai endokrinologa, lai izslēgtu kādu no saslimšanām.
Visbiežāk mati pastiprināti izkrīt vairogdziedzera slimību gadījumos.
Tā kā vairogdziedzeris palīdz regulēt vielmaiņu, kontrolējot olbaltumvielu ražošanu un skābekļa izmantošanu audos, gan vairogdziedzera palēnināta darbība (hipotireoze), gan paātrināta darbība (hipertireoze) spēj ietekmēt matu folikulus.
Arī jebkura hroniska slimība var izraisīt pastiprinātu matu izkrišanu, bet
vīrusu un baktēriju izraisītas infekcijas ietekmē, paaugstinoties ķermeņa temperatūrai, nestabilākie mati pāriet izkrišanas fāzē. Tas nenotiek uzreiz – līdz pat trīs mēnešiem mats vēl turas savā apvalciņā, līdz beidzot izkrīt.
Savukārt uz novājinātas imunitātes fona palielinās risks saslimt ar kādu no sēnīšu infekcijām – trihofītiju, mikrosporiju, kas arī kļūst par iemeslu zaudēt kuplo galvas rotu. Noteikti sava veselība jo īpaši jāuzmana diabēta pacientiem un smēķētājiem, jo arī asinsrites traucējumi mazajos kapilāros nenāk par labu matu veselībai un ar laiku pastiprina to izkrišanu.
Raksts tapis sadarbībā ar "Beotebal".
