Ar Krievijas Federālo drošības dienestu (FSB) saistītais militārais blogeris Igors Girkins kritiski vērtē pašreizējo Krievijas armijas taktiku Ukrainā. Par Malaizijas pasažieru lidmašīnas notriekšanu virs Ukrainas aizmuguriski notiesātais 52 gadus vecais vīrietis intervijā Krievijas nacionālistu YouTube kanālam norādījis, ka Krievija nevar uzvarēt šajā karā un netieši nosaucis vainīgo.
Pašpasludinātās “Doņeckas tautas republikas” bijušais “aizsardzības ministrs” vairākkārt apsūdzējis Kremli pārāk vājā karā pret Ukrainu. Pirms divām dienām publicētā intervijā stingrās līnijas piekritējs paudis viedokli, ka Krievija nevar uzvarēt karu “tā pašreizējā formā”. Pie tā ir vainojama “pašreizējā vadība”, skaidroja Girkins, nenosaucot Putinu vārdā.
Girkins, kurš Krievijā pazīstams arī ar pseidonīmu Strelkovs, pieļāva iespēju, ka Krievijā gaidāms kārtējais mobilizācijas vilnis. “Vienkārši tāpēc, ka kaujas turpinās un upuru skaits palielinās,” sacīja bijušais Krievijas Galvenās izlūkošanas pārvaldes (GRU) militārā izlūkdienesta pulkvedis. “Ir vajadzīgi jauni cilvēki.”
Vienlaikus viņš atzina, ka kārtējais mobilizācijas vilnis var tikai pasliktināt situāciju Krievijā.
“Šodienas situācijā nav iespējams veikt normālu mobilizāciju. Cilvēki, kuri ir vairākkārt pierādījuši, ka var tikai zagt un melot saviem priekšniekiem, to darīs arī turpmāk,” viņš sacīja, norādot uz korupciju un slikto mobilizēto apgādi.
“Pašreizējā [Krievijas] Aizsardzības ministrija līdzšinējos apstākļos ar jaunu mobilizāciju ir spējīga tikai krasi pasliktināt situāciju. Taču mobilizācija vienalga būs”, intervijā uzsvēra Girkins.
Jau uzreiz pēc Vladimira Putina pagājušā gada septembrī izsludinātās “daļējās mobilizācijas” publiskajā telpā sāka parādīties ziņas par daudziem nelaimes gadījumiem un kļūdām. Ir dokumentēti vairāki gadījumi, kad vīrieši tika iesaukti, neraugoties uz veselības problēmām. Turklāt daudzi ziņoja par pazudušu aprīkojumu un tukšām armijas noliktavām, kurās vajadzēja atrasties, piemēram, ziemas apģērbam. Simtiem tūkstošu cilvēku aizbēga uz ārzemēm.
Kadru trūkums frontē bija krasi jūtams jau pagājušajā vasarā, kad Ukrainā ievestās Krievijas karaspēka vienības sāka masveidā pamest algotņi (контрактники), kuriem ar armiju bija noslēgti līgumi. Dažās karaspēka daļās tie, pēc Girkina vārdiem, veidoja pat 90% personāla.
“Viņi lika atlūgumus galdā, pameta ieročus uz robežas un vienkārši gāja prom”. “Mobilizācijas nav, kara stāvokļa nav un sodīt viņus nav iespējams. Viņu vietā nāca Doņeckas un Luhanskas “tautas republikās” mobilizētie, bet vēlāk – arī mobilizētie [vecās] Krievijas iedzīvotāji”.
“Šobrīd mēs zaudējam šo karu”
Runājot par iespējamām miera sarunām ar Ukrainu, bijušais Doņeckas kaujinieku līderis sacīja:
“Kamēr mēs zaudēsim šo karu, jaunas Minskas vienošanās nebūs. Un šobrīd mēs šo karu zaudējam. Diemžēl tas ir jāatzīst.”
Minskas vienošanās starp Krieviju un Ukrainu ar Francijas un Vācijas starpniecību tika noslēgta 2015. gadā Baltkrievijas galvaspilsētā. Mērķis bija “nomierināt” Ukrainas austrumus, kurus Krievija faktiski jau bija okupējusi. Lielākā daļa saistību nekad netika izpildītas.
Pirmajos pilna mēroga kara mēnešos “mums bija labas izredzes uzvarēt,” sacīja Girkins. “Bet tagad mēs zaudējam, mēs dodamies pensijā.” Pašreizējo Krievijas ofensīvu Donbasā viņš neuzskata par daudzsološu. Pirms dažām nedēļām krievi bija ieņēmuši stratēģiski svarīgo Soledaras pilsētu. Taču pat tad, ja tiktu ieņemtas arī Bahmuta un Siverska, par kurām turpinās sīvas cīņas – “tas viss nav nekas, salīdzinot ar atteikšanos no Hersona,” sūdzējās Girkins. Hersona ir vienīgā Ukrainas reģionālā galvaspilsēta, kuru Krievija bija sagrābusi kopš pilna apmēra iebrukuma sākuma pagājušā gada februārī. Novembrī to atbrīvoja Ukrainas spēki, iepriekš iznīcinot Krievijas armijas apgādes ceļus.
Girkins intervijā secina, ka “Krievija nevar uzvarēt [šajā karā] savā pašreizējā formā”. “Bez rīcības Krievija nevar uzvarēt. Tā var tikai pagarināt karadarbību uz nenoteiktu laiku,” sacīja 52 gadus vecais kara noziedznieks.
Video: Fragmenti no intervijas ar Igoru Girkinu
Tā kā Ukrainā sagrābtās teritorijas formāli ir pasludinātas par Krieviju, ukraiņu mēģinājumi tās atgūt esot jāvērtē kā uzbrukums Krievijai ar attiecīgu kara stāvokļa izsludināšanu un valsts prezidenta kļūšanu par armijas virspavēlnieku.
“Nevis kā pie mums tagad – aizsardzības ministrs ieceļ speciālās militārās operācijas vadītāju. Murgs kaut kāds! Notiek karš, bet aizsardzības ministrs… Bet kur ir prezidents? Tagad ir tā, ka prezidents ne ar ko nav saistīts. Neturpināsim šo tēmu”, intervijā noteica Girkins.
Lai gan viņš nepaskaidroja, kādi pasākumi, viņaprāt, būtu jāveic, Girkins netieši nosauca vainīgo militārajās neveiksmēs: “Krievija nevar uzvarēt ar tās pašreizējo vadību.”
Нам осталось 2-3 недели, – гиркин о наступлении🇷🇺 pic.twitter.com/NiGdufWIlq
— Nepareizais (@realNepareizais) February 17, 2023
