Video ⟩ Rinkēvičs ANO Ģenerālajā asamblejā iestājas par tribunālu Krievijas kara noziegumu tiesāšanai

Rinkēvičs piedalījās ANO Ģenerālās asamblejas ārkārtas īpašajā sesijā par Ukrainu, kuras noslēgumā notika balsojums par rezolūciju "Par pamatprincipiem, lai nodrošinātu visaptverošu, taisnīgu un noturīgu mieru Ukrainā".

Nesaistošajā balsojumā no 193 ANO loceklēm aicinājumu Krievijai nekavējoties izvest karaspēku no Ukrainas atbalstīja 141, septiņas balsoja pret, bet 32 dalībvalstis atturējās.

The UN General Assembly adopted a resolution that demands #Russia leave #Ukraine.

In favour: 141

Against: 7

Abstentions: 32 pic.twitter.com/WnEoRp94kx

— UN News (@UN_News_Centre) February 23, 2023

Uzrunājot ANO dalībvalstis, Rinkēvičs norādīja uz absurdo situāciju, ka ANO Drošības padomes pastāvīgā locekle mēģina mainīt citas suverēnas valsts robežas, izmantojot militāru spēku, kaut arī Drošības padomes virsuzdevums ir miera un drošības uzturēšana pasaulē. Viņš kritizēja Krievijas "bezatbildīgo kodolretoriku", Vladimiram Putinam paziņojot par Krievijas dalības apturēšanu Jaunajā START līgumā.

"Katrai suverēnai valstij ir tiesības izvēlēties savu ārpolitisko kursu. Tas attiecas gan uz Ukrainu, gan uz jebkuru citu valsti. Ukrainai ir tiesības aizstāvēties pret ārvalstu agresiju. Ukraina cīnās par savu izdzīvošanu, savām tiesībām pastāvēt. Vienīgā atbildība par karu gulstas uz Krieviju. Krievija sāka šo karu, un Krievija viena pati var un tai ir nekavējoties jāizbeidz šis karš," uzrunā sacīja ārlietu ministrs.

Uzrunas laikā Rinkēvičs krievu valodā vērsās pie Krievijas iedzīvotājiem. "Vēršos pie Krievijas tautas," sacīja Rinkēvičs. "Ukraina jums neuzbruka. NATO jums neuzbruka. Jūsu pašu valdība bija tā, kas uzbruka Ukrainai. Jūsu karavīri nogalina mierīgos iedzīvotājus Ukrainā. Jūs varat apturēt šo karu, un jums tas ir jādara. Krievijai jāaiziet no Ukrainas."

Rinkēvičs norādīja, ka Latvija nosoda Krievijas apzinātos uzbrukumus civilajai un kritiskajai infrastruktūrai Ukrainā, kā rezultātā izpostīti dzīvojamie rajoni, skolas, bērnudārzi, slimnīcas un kritiskā enerģētikas infrastruktūra. "Tiek nogalināti nevainīgi civiliedzīvotāji, tostarp bērni. Vairāk nekā septiņpadsmit miljoni cilvēku ir bijuši spiesti pamest savas mājas vai pamest savu valsti," uzsvēra Rinkēvičs.

Viņš iestājās par to, ka starptautiskajai sabiedrībai jāturpina atbalstīt Ukrainu - gan militāri, gan arī ar humāno palīdzību.

Rinkēvičs akcentēja Latvijas lielo pienesumu: Latvijas palīdzība Ukrainai ir ievērojami pārsniegusi vienu procentu no Latvijas iekšzemes kopprodukta.

Rinkēvičs arī uzsvēra Latvijas atbalstu tam, lai tiktu izveidots īpašs starptautiskais tribunāls, kurā pie atbildības tiktu saukti Krievijas kara noziedznieki. Viņš uzsvēra, ka šādi noziegumi ir arī Ukrainas civiliedzīvotāju nelikumīgā deportācija uz Krieviju un ukraiņu bērnu piespiedu adopcija, piespiedu pasu izsniegšana Ukrainas pilsoņiem un iesaukšana Krievijas bruņotajos spēkos.

"Diemžēl Starptautiskā Krimināltiesa un valstu tiesu sistēmas nevar īstenot jurisdikciju, lai ierosinātu kriminālvajāšanu par agresijas noziegumu," skaidroja ārlietu ministrs. "Latvija aicina izveidot ad hoc starptautisku tribunālu Apvienoto Nāciju Organizācijas paspārnē. Tas piešķirs tribunālam spēcīgu starptautisko leģitimitāti un nodrošinās pamatu izņēmumu piemērošanai no personas imunitātes. Tie, kas atrodas Krievijas vadībā, ir atbildīgi par noziegumiem un ir jāsauc pie atbildības."

Rinkēvičs arī pauda atbalstu Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska desmit punktu miera formulai. Tā paredz, ka Krievijai jāizved karaspēks no visām Ukrainas teritorijām un jāatjauno 1991.gada robežas. 

Aprit gads kopš Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā 2022.gada 24.februārī. Kara laikā atklātībā nonākuši daudzi Krievijas kara noziegumi, sākot ar Ukrainas civiliedzīvotāju slaktēšanu un raķešu triecieniem pilsētu dzīvojamajiem rajoniem, un beidzot ar Ukrainas iedzīvotāju, tai skaitā bērnu, deportēšanu uz Krieviju, kas ir klajā pretrunā starptautiskajām normām.