/nginx/o/2023/03/03/15177430t1h5168.jpg)
Eiropas valstīs, tostarp Latvijā valsts iestādēs izskan aicinājumi dzēst populāro sociālā tīkla lietotni “TikTok”. ASV federālās aģentūras ir devušas 30 dienas laika, lai no amatpersonu ierīcēm tiktu dzēsta šī lietotne, un arī Kanāda rīkojusies līdzīgi. Kādi ir šīs lietotnes radītie draudi, ņemot vērā varasiestāžu rīcību?
Kongress, Baltais nams un vairāk nekā puse ASV štatu jau pašlaik ir lieguši “TikTok” izmantošanu bažās, ka Ķīna varētu izmantot visas savas likumdošanas un regulatoru dotās iespējas, lai iegūtu privātus lietotāju datus, vai mēģināt izplatīt dezinformāciju un naratīvus, kuros tiek slavināta Ķīnas politika.
ASV bruņotie spēki ir lieguši lietotni izmantot militārpersonām, kā arī Eiropas Savienības amatpersonām pagaidām ir liegts izmantot “TikTok” no saviem dienesta tālruņiem.
Latvijā drošības nolūkos, kā arī pamatojoties uz Satversmes aizsardzības biroja, Aizsardzības ministrijas un informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcijas "Cert.lv" rekomendācijām, Ekonomikas ministrija (EM) ir aicinājusi darbiniekus izdzēst lietotni "TikTok" no mobilajiem telefoniem, kas tiek lietoti darba nolūkiem, pavēstīja EM pārstāvji.
Tāpat EM darbinieki ir informēti par datu noplūdes riskiem, kā arī tie aicināti izvērtēt arī lietotās lietotnes privātajās ierīcēs. Vienlaikus ministrijas pārstāvji uzsvēra, ka EM resorā nevienai institūcijai, ne vadošajām amatpersonām nav "TikTok" konta.
Arī Labklājības ministrija (LM) plāno aizliegt video koplietošanas platformas "TikTok" atrašanos darba ierīcēs. LM uzsvēra, ka šobrīd top iekšējs normatīvais regulējums, kas nosaka - ja uz telefona ir piekļuve darba e-pastam, tad tajā "TikTok" nav atļauts. Savukārt savos privātajos telefonos, kuriem nav nekāda sakara ar darbu, tādam aizliegumam nav pamata.
Savukārt Finanšu ministrijas (FM) darbiniekiem izsniegtajos darba telefonos nav iespējams lejupielādēt lietotni "TikTok". Sekojot līdzi aktualitātēm un citu iestāžu lēmumiem, jau laicīgi FM ir aicinājusi savus darbiniekus dzēst (ja lietotne ir uzstādīta) "TikTok" lietotnes no savām mobilajām ierīcēm, kuras tiek izmantotas darba pienākumu veikšanai.
Līdz šim drošības apsvērumu dēļ savu kontu lietotnē "TikTok" dzēsis ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV). Mikroblogošanas vietnē "Twitter" viņš skaidroja, ka Ārlietu ministrija liedz izmantot aplikāciju "TikTok" tajās viedierīcēs, kurās instalēti ministrijas e-pasti.
“TikTok” ir ļoti populāra lietotne jauniešu vidū, un tās īpašnieki ir Ķīnas kompānija “ByteDance”, kā galvenā mītne atrodas Singapūrā. Kompānija jau iepriekš saskārusies ar kritiku, ka Pekinas varasiestādes varētu piekļūt Eiropas un ASV lietotāju datiem, piemēram, video skatīšanās vēsturei un atrašanās vietai.
Ķīnas valdība apsūdzības noraidījusi un liegumu izmantot “TikTok” dēvē par “Vašingtonas pašas nedrošību, kā arī valsts varas ļaunprātīgā izmantošanā”. Taisnības labad jāpiebilst, ka Ķīnā ir bloķēti visi lielākie Rietumvalstu sociālie tīkli – “Facebook”, “Instagram” un “Twitter”.
Varasiestādes gan Eiropā, gan ASV, gan Kanādā ir brīdinājušas, ka “ByteDance” varētu dalīties ar “TikTok” lietotāju datiem ar Ķīnas autoritatīvo valdību. Ir arī bažas, ka kompānija sūta lietotāju datus uz Ķīnu, tādējādi pārkāpjot Eiropas datu aizsardzības un privātuma regulējumus.
Novembrī "TikTok" atzina, ka dažiem darbiniekiem Ķīnā ir piekļuve Eiropas lietotāju datiem.
Tāpat pastāv bažas par “TikTok” piedāvāto saturu, un par to, kā tas ietekmē jauniešu garīgo veselību.
Pašreizējā situācija nav pirmā reize, kad notiek plašas diskusijas par “TikTok” darbības ierobežošanu. 2020. gadā toreizējais ASV prezidents Donalds Tramps un viņa administrācija meklēja iespējas, kā panākt, lai “TikTok” īpašnieki pārdod savu ASV biznesa daļu amerikāņiem, pretējā gadījumā draudot ar pilnīgu lietotnes aizliegumu.
Tiesa bloķēja Trampa centienus bloķēt “TikTok”, un pēc stāšanās prezidenta amatā Džo Baidens atcēla Trampa lēmumus, pieprasot veikt padziļinātu problēmas izpēti, tāpēc “TikTok” ASV aktīvu pārdošana tika atcelta.
Pērn decembrī gan Kongress pieņēma “TikTok” liegumu valdības ierīcēs, kas paredz lietotnes izmantošanu tikai atsevišķos gadījumos, piemēram, izpētei, likumu ieviešanai un citiem mērķiem.
Pašlaik pastāv iespēja, ka “TikTok” varētu tikt bloķēta ASV pilnībā. Kā minēts iepriekš, Eiropas Savienībā varasiestādes aktīvi iestājas pret sociālā tīkla izmantošanu ar valdību un citu valsts organizāciju saistītajās ierīcēs.
“TikTok” īpašnieki ir apstrīdējuši liegumus uzsverot, ka liegumi pieņemti vienpusēji, un uzņēmumam nav bijusi iespēja atbildēt uz visiem jautājumiem, kā arī kliedēt valdību bažas, tādēļ “ByteDance” neesot skaidrs, kādēļ valdības izvēlas sevi “nogriezt no miljoniem cilvēku iemīļotas platformas”.
“TikTok” pārstāve Brūka Obervetera, komentējot ASV liegumu paziņoja, ka “ASV varasiestāžu lēmums ir kalpojis kā paraugs arī citām valstīm visā pasaulē, kas ar šiem liegumiem turpina spēlēt politisko teātri”.
