Globālā ekonomika aug, un biznesa aptaujas liecina, ka izaugsme gaidāma, arī neraugoties uz augsto inflāciju. Tās ir sliktas ziņas centrālajām bankām, kurām būs nepieciešams arī turpmāk aktīvi rīkoties, lai mazinātu inflāciju, vēsta “The Wall Street Journal”.
Dati no Eiropas Savienības, Ķīnas un ASV uzrāda pārsteidzošu ekonomisko atdzīvošanos, kas pārspēj Pasaules Bankas un citu ekonomistu prognozes, kuri iepriekš paredzēja, ka 2023. gads būs viens no vājākajiem gadiem pēdējo desmitgažu laikā.
Ekonomikas atdzīvošanās ir labas ziņas valdībām, taču centrālajām bankām tas nozīmē, ka procentu likmes būs jāceļ arī turpmāk, lai nepieļautu pārmērīgu cenu līmeņa uzkaršanu. Tas nozīmē, ka centrālās bankas centīsies liet aukstu ūdeni uz nokaitētās ekonomikas, un tas var rezultēties izaugsmes tempu kritumā šī gada beigās un nākamā gada sākumā.
Galvenais rādītājs ir darba tirgus, kas joprojām daudzviet pasaulē ir ļoti saspringts. Visā pasaulē izskanējuši brīdinājumi par potenciālu bezdarba pieaugumu, kā arī par iespējamu atalgojuma pieauguma tempa kritumu. Tam vajadzētu samazināt pieprasījumu, kā arī inflācijas spiedienu uz ekonomiku.
“Centrālās bankas jau pašlaik ir cēlušas procentu likmes. Cerība ir tā, ka pēc vēl dažām procentu likmju celšanas reizēm beidzot tiks panākts pietiekams līmenis, un inflācijai vajadzētu kļūt par mazāku problēmu. Ja pieprasījums saglabāsies augsts, tad procentu likmes būs jāceļ arī turpmāk,” norāda “Moody’s Investors Service” ekonomists Madhavi Bokīls.
Tas, ka ekonomikas izaugsme ir bijusi spēcīgāka nekā gaidīts, ir viens no jaunākajiem “S&P Global” veiktajiem pētījumiem. Tajā secināts, ka februārī pirmo reizi septiņu mēnešu laikā novērots ražošanas apjoma pieaugums visā pasaulē. To veicinājusi Ķīna, kas atcēlusi nulles kovida politiku. Tāpat izaugsmes signāli vērojami arī Eiropā.
Kopumā Eiropa šo gadu sākusi ar enerģisku uzrāvienu, un pašlaik scenārijs, kurā Eiropa ieslīgtu dziļā recesijā, ir maz ticams. Tomēr joprojām bažas rada augstās energoresursu un pārtikas preču cenas.
Ir šaubas par to, vai esošā izaugsme Eiropā un ASV būs ilgtspējīga. Procentu likmes ir celtas visai strauji, un vēl nav pagājis pietiekami daudz laika, lai procentu likmju kāpums būtu pietiekami jūtams.
“Vajag vairākus mēnešus, lai pilnībā izjustu stingrākas monetārās politikas sekas. Tās noteikti būs. Būtu dīvaini, ja šāda centrālo banku rīcība paliktu bez sekām,” spriež bankas ING vecākais ekonomists Karstens Bržeskis.
Ekonomisti ir piesardzīgi, jo pastāv vēl daudz neskaidrību, it īpaši Ķīnā. Nav zināms, kad un kā Ķīnas ekonomiskās aktivitātes atjaunošanās dos labumu Āzijas reģionam un pasaulei kopumā. Pandēmijas ierobežojumu atcelšana noteikti veicinās patēriņa pieaugumu Ķīnā, tāpat Ķīnas tūristi noteikti dosies ārpus valsts, piemēram, uz Taizemi, kam arī jāgatavojas tūristu pieplūdumam.
Lai arī gads ir iesācies labāk nekā gaidīts, aģentūra “Moody’s” uzlabojusi prognozes ASV un Eiropas ekonomikām, kurām šogad tiek prognozēts kritums par attiecīgi 0,9% un 0,5%.
“Centrālajām bankām jārēķinās, ka pašreizējais ekonomikas izrāviens iet roku rokā ar inflāciju. Vēl nezinām, vai tas nozīmē aizkavētu recesiju nākamajā gadā,” saka “Barclays” vecākais ekonomists Kristians Kellers.
