/nginx/o/2023/03/04/15178745t1hea9a.jpg)
Igaunijas prezidents Alars Kariss kā konstitūcijai neatbilstošu nepietiekami skaidru formulējumu dēļ atteicies izsludināt likumu, kas paredz demontēt dažādu padomju laika elementus, piemēram, ēku ornamentus un citās publiskās vietās esošus elementus.
15.februārī Igaunijas parlaments kā vienu no 14.sasaukuma pēdējiem darbiem pieņēma grozījumus Būvniecības kodeksā, Plānošanas likumā un vairākos citos tiesību aktos.
Prezidents izmantoja savas konstitucionālās tiesības neizsludināt likumu, pamatojot, ka grozījumi nav juridiski skaidri formulēti un tādēļ ir pretrunā valsts pamatlikumam.
Kariss uzsvēra, ka principiāli neiebilst pret tādu elementu demontāžu, tomēr atzina, ka pieņemtajos likuma grozījumos demontējamo objektu definīcijas ir neviennozīmīgas.
Prezidenta iebildumi bija pret likuma grozījumu tekstu, ka "publiski redzama ēkas daļa, kā arī publiski novietots piemineklis, skulptūra, piemiņas vieta vai cita tamlīdzīga struktūra nedrīkst kurināt naidu vai atbalstīt vai attaisnot okupācijas režīma vai agresijas, genocīda, nozieguma pret cilvēci vai kara nozieguma darbības".
Arī parlamenta juridiskā nodaļa ir atzinusi, ka definējums nav pietiekami precīzs, tādēļ likums neatbilst konstitūcijai.
Likumprojektu izskatīšanai parlamentā virzīja partija "Tēvzeme", kura ir līdzšinējā valdības koalīcijā ar Reformu partiju un Sociāldemokrātisko partiju, tomēr Reformu partijas, kas uzvarēja svētdien notikušajās parlamenta vēlēšanās, valde ir nolēmusi jaunās valdības koalīcijas sarunas sākt ar sociāldemokrātiem un līdz šim parlamentā nepārstāvēto liberālo partiju "Igaunija 200", neaicinot "Tēvzemi" pie sarunu galda.
Valsts pārvaldes ministre Rīna Solmane no "Tēvzemes" prezidenta lēmumu raksturoja kā tuvredzīgu.
""Sarkanie pieminekļi" un to liktenis neapšaubāmi ir nozīmīgā likuma grozījumu daļa. Tie vairāk nekā 75 gadus, no kuriem 32 Igaunija ir bijusi neatkarīga valsts, ir indējuši igauņu prātus mūsu publiskajā telpā. "Sarkano pieminekļu" vieta ir muzejā vai izgāztuvē," paziņoja ministre, uzsverot, ka likumam ne tikai ir jārisina pagātnes problēmas, bet arī jānovērš mēģinājumi slavināt Krievijas terorismu pret citām brīvām valstīm un tautām.
Padomju okupācijas pieminekļi un citi elementi Igaunijā ar jaunu sparu tiek demontēti kopš pagājušā gada 24.februāra, kad Krievija sāka atkārtoto iebrukumu Ukrainā. Pirms tam tādu elementu demontāža bija pieklususi bažās, ka atkārtosies 2007.gada nemieri, ko izraisīja padomju karavīra pieminekļa pārvietošana.
