/nginx/o/2023/03/19/15207783t1h5651.jpg)
NATO apspriež iespēju turpināt stiprināt savu karaspēka un militārās tehnikas grupējumu pie Krievijas robežām, raksta “Politico”. Tādējādi alianse cer apturēt iespējamo karadarbības paplašināšanos ārpus Ukrainas.
Saskaņā ar “Politico” ziņām, NATO amatpersonas virza ideju uz austrumu robežām izvietot 300 000 karavīru.
Tādējādi alianses karaspēka pirmo ešelonu veidotu aptuveni 100 000 karavīru, kas būtu gatavi ieņemt pozīcijas desmit dienu laikā. Šajā grupējumā varētu būt militārpersonas no Polijas, Norvēģijas, Igaunijas, Latvijas un Lietuvas. Otrais līmenis atbalstīs pirmo, un tam vajadzētu būt gatavam 10 – 30 dienu laikā no tādām valstīm kā Vācija.
Tomēr, kā raksta “Politico”, šī stratēģija no NATO dalībvalstīm prasa ievērojamus pūliņus un koordināciju, un
daudzas alianses valstis jau tagad ir nobažījušās par pašu nepietiekamajiem munīcijas krājumiem, kuru papildināšana prasa laiku un naudu.
Laikraksts “The New York Times” vēl pagājušā gada novembrī ziņoja, ka 20 no 30 NATO dalībvalstīm ir ievērojami izsmēlušas savus militāros resursus, lai nosūtītu ieročus Ukrainai.
NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs decembrī atzina, ka karš Ukrainā var pāraugt konfliktā starp NATO un Krieviju. Pēc viņa teiktā, NATO katru dienu strādā, lai no tā izvairītos.