/nginx/o/2023/03/22/15212776t1h3a49.jpg)
Leģendas vēsta, ka Īrijas aizgādnis Svētais Patriks ar savas ticības spēku sadzinis visas čūskas jūrā. Lai arī tas izklausās iespaidīgi, tā, protams, nebija.
Īrijā nekad nav bijušas čūskas. Daļēji tāda paša iemesla dēļ, kāpēc čūsku nav arī Havaju salās, Islandē, Jaunzēlandē, Grenlandē un Antarktīdā, proti, tās visas ir salas.
Reiz Īrija bija savienota ar lielāku cietzemes gabalu. Toreiz valdīja ledus laikmets, tāpēc šajā teritorijā bija pārāk vēss, lai tur varētu dzīvot aukstasiņu dzīvnieki. Kad pirms aptuveni 10 tūkstošiem gadu ledus laikmets beidzās, izkusa ledāji, piepildot nu jau nešķērsojamo spraugu starp Īriju un kaimiņu zemēm ar aumaļām auksta ūdens.
/nginx/o/2023/03/22/15212792t1h4cca.png)
Daudzām dzīvnieku sugām laika gaitā izdevās nonākt un palikt uz dzīvi Īrijā, tāpēc tur mēs varam satikt mežacūkas, lūšus un brūnos lāčus, kā arī vienu rāpuli – ķirzaku. Čūsku turpretī tur nav.
Čūsku trūkums valstī čūsku turēšanu mājās padarījis par tādu kā statusa simbolu. Cik nav nācies dzirdēt, ka Īrijā manītas izbēgušas čūskas. Tiesa, pagaidām nevienai čūskai nav izdevies izdzīvot Īrijas savvaļā un izveidot tur čūsku populāciju.