Vai Rietumos bērni paši lemj par eitanāziju, dzimuma maiņu un abortiem?

Vai Kalifornijā bērni drīkst patstāvīgi sākt hormonu terapiju?

Nav taisnība

5TV sižeta sākumā raidījuma vadītājs stāsta:

“Kalifonijā pusaudžiem ļauj veikt dzima maiņas hormonālo terapiju no 12 gadu vecuma bez vecāka vai aizgādņa piekrišana.”

Tā nav taisnība. Kalifornijas štatā hormonu terapiju – tāpat kā lielāko daļu ārstēšanas – bez vecāku piekrišanas atļauts saņemt no 18 gadu vecuma. Iespējams, propagandas sižetā minēts 12 gadu vecums, jo Kalifornijā šajā vecumā pusaudži var sākt patstāvīgi saņemt veselības pakalpojumus (diagnostiku, ārstēšanu), kas ir saistīti ar infekcijas slimībām un seksuālu vardarbību. Pilnīgas tiesības lemt par savu veselības aprūpi Kalifornijā ir jauniešiem, kas atbilst visiem trim kritērijiem: nepilngadīgais ir sasniedzis 15 gadu vecumu, dzīvo atsevišķi no vecākiem vai aizbildņiem un pats ir atbildīgs par savu finanšu situāciju. Par sevi lemt tiesīgi arī nepilngadīgie, kas ir laulāti, dien ASV bruņotajos spēkos, vai kam emancipētā statusu piešķīrusi tiesa.

Iespējams, 5TV izvēlējušies runāt par Kaliforniju, jo pērn septembrī štata gubernators Gevins Ņūsoms pieņēma likumu, kas dod iespēju transseksuāliem bērniem un viņu ģimenēm lūgt patvērumu Kalifornijā, ja viņu sākotnējā dzīvesvietā nepilngadīgo dzimuma maiņa kļūst par sodāmu pārkāpumu. Piemēram, aprīlī par spīti Amerikas medicīnas asociācijas, Amerikas psiholoģijas asociācijas un citu veselības iestāžu iebildumiem Alabamā aizliedza ar dzimuma maiņu saistītas aprūpes sniegšanu cilvēkiem, kas ir jaunāki par 19 gadiem.

Vai Kanādā cilvēkiem tiek uzspiesta nāve?

Trūkst konteksta

Kanādā ārsta asistēta nāve ir ļoti strīdīgs temats, jo atšķirībā no citām valstīm uz to pieteikties var arī cilvēki, kuriem nav nāvējošu slimību. Turklāt pēdējos gados medijos ziņots par pašreizējās sistēmas trūkumiem, kuru dēļ var ciest trūkumā nonākuši cilvēki vai cilvēki garīgiem traucējumiem. Par šādiem gadījumiem stāsta arī 5TV, taču telekanāls noklusē būtisku kontekstu un sagroza informāciju. Raidījuma vadītāja arī pārstāsta vārdā neminētu ekspertu viedokli, ka “faktiski tā ir nevis izvēle, bet brīvprātīgs spriedums.”

Kanādā 2016. gadā pieņēma likumu, kas legalizēja medicīniski asistētu nāvi (MAID): ārsta asistētu pašnāvību un eitanāziju. Sākotnēji uz to pieteikties varēja tikai nedziedināmi slimi pacienti, kuru paredzamais dzīves ilgums ir īss. Taču 2021. gadā – arī neārstējami slimi cilvēki ar ilgstošām un nepanesamām ciešanām, kuras nevar atvieglot pacientam pieņemamā līmenī. Lai pieteiktos uz MAID, pacientam jāatbilst vairākiem kritērijiem; tos var izlasīt šeit.

MAID pieteikšanās sistēmā arī noteikti dažādi drošības pasākumi, lai novērstu ļaunprātīgu rīcību pret pacientiem. Kanādas medijos ziņots par vairākiem gadījumiem, kad drošības pasākumi, iespējams, nav nostrādājuši. 5TV tos atspoguļo, informāciju sagrozot.

Pirmais 5TV sižetā atspoguļotais gadījums notika 2019. gadā, kad 61 gadu vecais Alans Nikolss izlēma beigt savu dzīvi. Nikolsam nebija nāvējošas kaites, kas tolaik bija nepieciešama, lai pieteiktos MAID. 5TV sižetā tiek parādīts fragments no intervijas ar Alana brāli Gregu, kas centās atrunāt brāli un slimnīcu veikt procedūru. Grega teiktais dublēts krievu valodā, un “tulkojums” neatbilst Grega teiktajam. 5TV sižetā Gregs stāsta, ka Alens “saņēma invaliditātes pabalstu; domāju ārsti to izdarīja, jo viņš bija slogs valstij.” Taču patiesībā Gregs intervijā teica pavisam, ko citu – Alans neesot bijis finansiāls slogs valstij un viņam bijis pietiekami daudz naudas.

Otrs sižetā aprakstītais atgadījums ir par Rodžeru Fouliju, kurš neiroloģiskas slimības dēļ nav spējīgs pats sevi aprūpēt. 5TV stāsta, ka “vīrietim ar ierobežotam spējām mājas aprūpes vietā piedāvāts ar vienu injekciju izbeigt cīņu par dzīvību.” Patiesībā situācija esot bijusi sarežģītāka. Washington Post raksta, ka Foulijs nonācis slimnīcā, jo aprūpētāji viņam lieguši medikamentus un barojuši ar bojātu pārtiku. Viņš mēģinājis panākt, ka pēc izrakstīšanās pats varēs organizēt savu aprūpētāju komandu, taču šāda iespēja viņam nav dota. Pēc vairākiem mēnešiem slimnīcā Foulijam bijusi izvēle – palikt un pašam maksāt par slimnīcu vai atgriezties mājās, kur, iespējams, saņemtu to pašu slikto aprūpi. Foulijs stāsta, ka slimnīcā viņam prezentēta iespēja izbeigt savu dzīvi, ko viņš uztvēra kā aicinājumu to darīt.

Vai Kanāda plāno ļaut bērniem lemt par savu dzīvību?

Trūkst konteksta

5TV sižetā teikts:

“Kanādā patlaban apspriež iniciatīvu atļaut nepilngadīgajiem veikt eitanāziju bez vecāku vai aizbildņi piekrišanas.”

un

“Kanādā grib rīkoties progresīvāk –dod izvēli mirt vai dzīvot pašiem bērniem. Runa ir par pusaudžiem 12 gadus vecumā – pašā grūtākajā pārejas vecumā.”

Šā gada februārī publicētā ziņojumā parlamenta komiteja pēc ilgām konsultācijām ar aptuveni 150 ekspertiem ieteica dot nobriedušiem (ang. – mature) nepilngadīgajiem tiesības pašiem pieņemt lēmumu izvēlēties medicīniski asistētu nāvi. Vecāki piedalītos lēmuma apspriešanā, bet gala vārds būtu bērnam. Komiteja raksta, ka pirms šāda lēmuma pieņemšanas būtu jānosaka definīcija, kas ir nobrieduši nepilngadīgie, un jāizstrādā stingras vadlīnijas, lai nodrošinātu, ka MAID būtu pieejams tikai, kad citu risinājumu vairs nav.

Sižetā vairākkārt tiek pieminēts, ka pusaudzība ir grūts laiks, kurā jaunieši visu uztver ļoti dramatiski, taču noklusēts, ka tiesības uz eitanāziju attiektos tikai uz nāvējoši slimiem nepilngadīgajiem.

Vai Kanādā legalizē smagās narkotikas?

Nav taisnība

Nākamais piemērs brīvībai, kas aizgājusi par tālu, esot smago narkotiku legalizēšana Kanādā:

“Kanāda ir pirmā daudzos liberālisma jautājumos. Legalizēja marihuānu un šogad provincē Britu Kolumbijā – arī smagās narkotikas. (..) Eksperimenta autori apgalvo, ka tas palīdzēs samazināt narkomānijas līmeni. Praksē sanāk otrādāk – 15% valsts iedzīvotāju, kas vecāki par 15 gadiem, lieto marihuānu.”

Kanādas provincē Britu Kolumbijā smagās narkotikas ir nevis legalizētas, bet dekriminalizētas. Legalizācijas gadījumā narkotikas drīkstētu likumīgi ražot, izplatīt un pārdod – tāpat kā jebkuru citu produktu. Savukārt dekriminalizācija nozīmē, ka narkotiku lietošana vai uzglabāšana pavisam nelielā daudzumā vairs nav sodāma. Britu Kolumbijā cilvēka īpašumā drīkst atrasties ne vairāk kā 2,5 grami opioīdu, kokaīna, kreka kokaīna, metamfetamīna vai MDMA. Tāpat šīs narkotikas aizliegts ienest vairākās vietās, piemēram, skolās, bērnu aprūpes iestādēs un lidostās.

Lēmums pieņemts, lai iedrošinātu cilvēkus ārstēties no atkarības vai saņemt medicīnisku palīdzību bez stigmas un riska nonākt cietumā. Pētnieki un pētnieciskie žurnālisti norāda, ka atsevišķās valstīs, piemēram, Portugālē dekriminalizācija būtiski nepalielina narkotiku lietošanu, veicina medicīniskās un psiholoģiskās palīdzības meklēšanu, samazina ar narkotikām saistīto nāvju skaitu un dod iespēju policijai koncentrēties uz narkotiku ražotāju un izplatītāju apkarošanu. Jāpiebilst, ka patlaban zinātniskā literatūra par dekriminalizācijas pozitīvajiem aspektiem ir nepilnīga, jo vairākus rādītājus, piemēram, narkotiku izplatību ietekmē arī citi atsevišķām valstīm raksturīgi faktori: nabadzība, pieeja veselības aprūpei, narkoloģiskās palīdzības kvalitāte, sociālā stigma, u.c.

Vai Spānijā ļauj nepilngadīgajām veikt abortus bez vecāku ziņas?

Trūkst konteksta

Sižetā teikts, ka “Spānijā izlēma nepilngadīgām meitenēm taisīt abortus bez vecāku piekrišanas.”

Spānijā 16 gadu vecumu sasnieguši nepilngadīgie paši ir tiesīgi lemt par savu ārstniecību. Šā gada februārī valsts pieņēma lēmumu, ka tas attiecas arī uz grūtniecības pārtraukšanu. Proti, tas attiecas nevis uz visām nepilngadīgajām, bet meitenēm no 16 gadu vecuma. Šādu nostāju atbalsta liela daļa medicīnas organizāciju, piemēram, Amerikas Medicīnas asociācija, Amerikas Pediatrijas akadēmija u.c.

Secinājums: Nav taisnība, ka Kalifornijā dzimuma maiņas hormonālo terapiju var saņemt 12 gadus veci bērni. Saistībā ar asistētās nāves iespēju Kanādā bijuši atsevišķi gadījumi, kad iestāžu darbinieki pret slimiem cilvēkiem, iespējams, vērsušies ļaunprātīgi, taču nav pierādījumu, ka to izmanto, lai valstij būtu mazāk rūpju. Kanādā apspriež iespēju nepilngadīgajiem dot tiesības pašiem lemt par medicīniski asistētu nāvi, taču tikai tad, ja viņi ir nāvējoši slimi. Patlaban arī netiek apspriests noteikts vecums, no kura bērniem būtu šādas tiesības. Kanādā smagās narkotikas ir nevis legalizētas, bet dekriminalizētas. Spānijā bez vecāku piekrišanas abortus var veikt meitenes, kas sasniegušas 16 gadu vecumu.