Sižetā vairākkārt tiek pieminēts, ka pusaudzība ir grūts laiks, kurā jaunieši visu uztver ļoti dramatiski, taču noklusēts, ka tiesības uz eitanāziju attiektos tikai uz nāvējoši slimiem nepilngadīgajiem.
Vai Kanādā legalizē smagās narkotikas?
Nākamais piemērs brīvībai, kas aizgājusi par tālu, esot smago narkotiku legalizēšana Kanādā:
“Kanāda ir pirmā daudzos liberālisma jautājumos. Legalizēja marihuānu un šogad provincē Britu Kolumbijā – arī smagās narkotikas. (..) Eksperimenta autori apgalvo, ka tas palīdzēs samazināt narkomānijas līmeni. Praksē sanāk otrādāk – 15% valsts iedzīvotāju, kas vecāki par 15 gadiem, lieto marihuānu.”
Kanādas provincē Britu Kolumbijā smagās narkotikas ir nevis legalizētas, bet dekriminalizētas. Legalizācijas gadījumā narkotikas drīkstētu likumīgi ražot, izplatīt un pārdod – tāpat kā jebkuru citu produktu. Savukārt dekriminalizācija nozīmē, ka narkotiku lietošana vai uzglabāšana pavisam nelielā daudzumā vairs nav sodāma. Britu Kolumbijā cilvēka īpašumā drīkst atrasties ne vairāk kā 2,5 grami opioīdu, kokaīna, kreka kokaīna, metamfetamīna vai MDMA. Tāpat šīs narkotikas aizliegts ienest vairākās vietās, piemēram, skolās, bērnu aprūpes iestādēs un lidostās.
Lēmums pieņemts, lai iedrošinātu cilvēkus ārstēties no atkarības vai saņemt medicīnisku palīdzību bez stigmas un riska nonākt cietumā. Pētnieki un pētnieciskie žurnālisti norāda, ka atsevišķās valstīs, piemēram, Portugālē dekriminalizācija būtiski nepalielina narkotiku lietošanu, veicina medicīniskās un psiholoģiskās palīdzības meklēšanu, samazina ar narkotikām saistīto nāvju skaitu un dod iespēju policijai koncentrēties uz narkotiku ražotāju un izplatītāju apkarošanu. Jāpiebilst, ka patlaban zinātniskā literatūra par dekriminalizācijas pozitīvajiem aspektiem ir nepilnīga, jo vairākus rādītājus, piemēram, narkotiku izplatību ietekmē arī citi atsevišķām valstīm raksturīgi faktori: nabadzība, pieeja veselības aprūpei, narkoloģiskās palīdzības kvalitāte, sociālā stigma, u.c.