Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (SEPLP) aicinās šobrīd neatbalstīt grozījumus Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likumā, kas neskar mediju apvienošanu, pirmdien intervijā Latvijas Radio sacīja padomes priekšsēdētājs Jānis Siksnis.
Viņš atzīmēja, ka attiecīgā likumprojekta mērķis ir veikt tehniskus labojumus vai precizējumus, lai būtu iespējams juridiski izveidot vienu uzņēmumu, apvienojot Latvijas Radio un Latvijas Televīziju.
"Šī likumprojekta mērķis ir izdarīt tikai tehniskus labojumus vai precizējumus, lai mēs varētu juridiski izveidot vienu uzņēmumu. Mēs ļoti aicinām nemainīt šobrīd ar šī likumprojekta palīdzību neko, kā strādā mediji. Tam ir citi veidi, kā par to diskutēt," teica Siksnis, komentējot vairākus pagājušajā nedēļā iesniegtos priekšlikumus.
Tāpat viņš atzīmēja, ka iesniegtie priekšlikumi SEPLP bija pārsteigums. "Mēs nebijām informēti. Ar mums nebija nekas tāds saskaņots," sacīja Siksnis, uzsverot, ka šonedēļ plānots nosūtīt attiecīgajai Saeimas komisijai padomes viedokli ar aicinājumu šobrīd neatbalstīt priekšlikumus, kas būtībā mainītu veidu, kādā strādā abi sabiedriskie mediji.
TVNET jau vēstīja, ka Saeima 16.martā konceptuāli atbalstīja grozījumus Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likumā, ar kuriem paredzēts nodrošināt tiesisko pamatu apvienotā sabiedriskā medija darbībai.
Likumprojekts paredz 2024.gada 1.janvārī noslēgt apvienotā Latvijas Sabiedriskā medija izveidošanu.
Sabiedrisko mediju apvienošanai paredzēti 220 600 eiro izdevumi, tostarp personāla izdevumi reorganizācijas veikšanai paredzēti 60 000 eiro un grāmatvedības un lietvedības programmas un datu pārnešanai 48 400 eiro.
Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) uzskata, ka ir jāatceļ steidzamība Saeimā izskatāmiem grozījumiem Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likumā, liecina premjera ieraksts mikroblogošanas vietnē "Twitter".
"Būtiska ir publiska diskusija, kā arī mediju politikas jautājumi jāskata kopsolī ar mediju politikas pamatnostādnēm un finansējuma iespējām," norāda premjers.
Kā aģentūru LETA informēja partiju apvienības "Jaunā vienotība" (JV) pārstāve Silvija Reinberga, gan JV, gan partijas "Vienotība" valde uzskata, ka, lai nodrošinātu kvalitatīvu diskusiju par sabiedrisko mediju apvienošanu, nepieciešams atcelt steidzamību grozījumiem sabiedrisko mediju likumā.
JV pārstāvji steidzamības atcelšanu rosinās šodien valdību veidojošo partiju sadarbības sanāksmē, ļaujot pienācīgi izvērtēt visus likumprojektā iesniegtos priekšlikumus.
"Vienotības" valdes priekšsēdētājs, finanšu ministrs Arvils Ašeradens uzsver, ka Latvijas Televīzijas un Latvijas Radio apvienošana ir jautājums, kuru nevar "steigā izdiskutēt un pieņemt".
"It sevišķi laikā, kad ārēji spēki aktīvi strādā pie dezinformācijas izplatīšanas, mums ir īpaši svarīgi nodrošināt, ka Latvijas informatīvā telpa ir pasargāta no nopietniem apdraudējumiem un nodrošina iedzīvotājus ar objektīvu informāciju," pauž Ašeradens.
"Vienotības" vadītājs norāda, ka sabiedrisko mediju apvienošanai jābalstās uz skaidru un iepriekš ar nozari izdiskutētu Kultūras ministrijas izstrādātu mediju apvienošanas plānu, kā arī Mediju politikas pamatnostādnēm, "kas noteiks rīcības virzienus un skaidru mediju struktūru, un to, kā strādās reorganizētais medijs, piemēram, vai būs vienots ziņu dienesta centrs".
JV ieskatā pirms mediju reorganizēšanas nepieciešams izstrādāt sabiedrisko mediju apvienošanas plānu, kas atbildēs uz jautājumiem par finansējuma modeli, kā arī mediju un to redakcionālo neatkarību, un mediju politikas pamatnostādnes, kas veidotu pamatu grozījumiem Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likumā, informēja Reinberga.
