2024. gadā ASV notiks prezidenta vēlēšanas, kuru ietekme uz Vāciju un NATO varētu būt tālejoša, intervijā laikrakstam “Welt am Sonntag” atzīst Vācijas aizsardzības ministrs Boriss Pistoriuss. Viņš arī norāda, ka līdz tam laikam Bundesvēra problēmas netiks atrisinātas.
Daudzi ASV republikāņi ir kritiski pret atbalstu Ukrainai. Iespējamais prezidenta amata kandidāts Donalds Tramps par Džo Baidena Ukrainas politiku domā tikpat maz kā par NATO. Tāpēc ir pilnīgi iespējams, ka pēc nākamajām prezidenta vēlēšanām 2024. gadā amerikāņi ievērojami samazinās savu iesaisti Eiropā.
Vācijas aizsardzības ministrs Boriss Pistoriuss (SPD) intervijā iezīmējis to, ko uzskata par “sliktāko scenāriju”. “Ja Baltajā namā ievāktos ASV prezidents, kurš norobežotos no Eiropas un NATO, tad mums būtu izaicinājumi, kas pašlaik nemaz nav iedomājami,” laikrakstam “Welt am Sonntag” sacīja Pistoriuss. Eiropai šādā gadījumā būs jākompensē ASV saistības. “Tad šī atbildība par alianses aizsardzību papildus tam, kas tiek darīts jau šodien, ir jākompensē eiropiešiem NATO ietvaros,” sacīja SPD politiķis.
Pistoriuss uzskata, ka pat proeiropeiskam ASV prezidentam būs jāpievērš lielāka uzmanība Indijas - Klusā okeāna reģionam. Tur būs jāiesaistās arī Vācijai. “Tāpēc nākamajā gadā plānojam vēl vienu jūras spēku misiju šajā reģionā,” sacīja aizsardzības ministrs.
Runājot par Bundesvēra aprīkojuma problēmām, Pistoriuss paļaujas uz prioritāšu noteikšanu. “Mēs visi zinām, ka līdz 2030. gadam esošās nepilnības nevar pilnībā novērst,” laikrakstam sacīja ministrs.
“Viena no šīm prioritātēm ir NATO austrumu flanga aizsardzība.”
Martā intervijā “Der Spiegel” Pistoriuss jau bija skaidri norādījis, ka Bundesvēra saistības apgrūtinās turpmākās ieroču piegādes ukraiņiem. Vācijai joprojām ir tikai viena pretgaisa aizsardzības sistēma “Patriot”, toreiz sacīja Pistoriuss. “Ja es to tagad atdošu, mums vairs nebūs ar ko vingrināties.”
Tomēr ministrs noraidīja pāreju uz “kara ekonomiku”, uz ko bija aicinājis bijušais Minhenes drošības konferences vadītājs Volfgangs Išingers. “Kara ekonomika nozīmētu, ka mēs pārvēršam visu ekonomiku tā, it kā Vācija būtu šī kara dalībnieks,” laikrakstam "Welt am Sonntag" sacīja Pistoriuss. “Neesam, un tāpēc par to nevar diskutēt.” Tomēr, viņaprāt, bruņojuma nozarē šobrīd tiek iedarbinātas visas sviras.