Melnkalnē šodien notiek prezidenta vēlēšanu otrā kārta, kurā sacenšas pašreizējais valsts galva Milo Džukanovičs un ekonomists Jakovs Milatovičs.
Pirmajā vēlēšanu kārtā pirms divām nedēļām 61 gadu vecais prorietumnieciski noskaņotais Džukanovičs izcīnīja 35,4% balsu, bet 37 gadus vecais Milatovičs, kurš pārstāv nesen dibināto partiju "Eiropu tagad", ieguva 28,9% balsu.
Analītiķi lielākas iespējas uzvarēt prognozē Milatovičam, jo eiropeiski noskaņotais ekonomists varētu piesaistīt daudz vēlētāju, kuri ir noguruši no Džukanoviča un viņa Demokrātiskā sociālisma partijas (DPS) desmit gadus ilgušās valdīšanas.
Prezidenta vēlēšanu rezultāts noteiks varas līdzsvaru pirms jūnijā gaidāmajām parlamenta ārkārtas vēlēšanām, kas izsludinātas pēc valdības sabrukumā augustā. Pēc 2020.gada parlamenta vēlēšanām, kurās DPS cieta sakāvi, Melnkalnē izjukušas jau divas valdības, kas vēlējās veidot ciešākas saites ar Belgradu un Maskavu.
Džukanovičs premjera vai prezidenta krēslu ieņēmis nepārtraukti kopš 1991.gada un šobrīd Balkānos ir līderis, kam visilgāk izdevies noturēties pie varas. Viņa un DPS vadībā Melnkalne 2006.gadā atdalījās no Serbijas un kļuva par neatkarīgu valsti, bet 2017.gadā, nepakļaujoties Krievijas spiedienam, pievienojās NATO. Tāpat valsts ir sākusi sarunas par iestāšanos Eiropas Savienībā.
Tomēr parijas reputāciju aizēno aizdomas par plašu korupciju un saitēm ar organizēto noziedzību, ko gan Džukanovičs noliedz.
Pirms svētdien gaidāmās vēlēšanu otrās kārtas Džukanovičs vairākkārt ir apšaubījis sava sāncenša un viņa partijas spējas nodrošināt Melnkalnes nākotni Eiropas valstu saimē, apgalvojot, ka viņš rsot pakļauts Serbijas ietekmei.
Trīs bērnu tēvs Milatovičs cenšas uzrunāt gados jaunākus vēlētājus. Ievērību viņš ieguva kā ekonomikas attīstības ministrs pēc 2020.gada parlamenta vēlēšanām, kuru rezultātā tika izveidota Melnkalnē pirmā valdība bez DPS iesaistes.
Lai gan uz pieciem gadiem ievēlētā prezidenta amats Melnkalnē pamatā ir ceremoniāls, šīm vēlēšanām ir ievērojami lielāka nozīme, ņemot vērā Krievijas uzsākto karu pret Ukrainu un valstī valdošo politisko krīzi.