Kremlis Baltijas jūras piesārņojuma piesegā cer slēpti bīdīt savas intereses NATO ierobežošanai, liecina noplūduši dokumenti.
Pērn oktobrī nelielajā piejūras kūrortpilsētiņā Svetlogorskā, Kaļiņingradas apgabalā, sabrauca virkne ļaužu no Krievijas un Baltkrievijas. Atpūtas kompleksā sapulcētie politiķi, eksperti un akadēmiķi mēģināja rast veidus, kā Krievija un Baltkrievija – valstis, kas “patiešām cenšas nodrošināt stabilitāti visas planētas vārdā” – varētu pretoties Rietumu izvērstajam “sankciju karam”, liecina informācija foruma mājas lapā.
Ideja dalībniekiem rodas jau pirmajā dienā. Krievijas Pasaules ekonomikas un starptautisko attiecību nacionālās izpētes institūta (IMEMO) prezidents Aleksandrs Dinkins ierosina veidot forumu “Baltijas platforma”. Baltija draudot pārvērsties par “NATO iekšējo jūru”, tāpēc vajagot formātu, kur “konstruktīvi apspriest Kaļiņingradas apgabala attīstību.” Viņam piekrīt Krievijas diplomātu un spiegu kalves, Maskavas Valsts Starptautisko attiecību universitātes (MGIMO), rektors Anatolijs Torkunovs.
“Baltijas platforma” ļautu Krievijai veidot savu stāstījumu par pierobežas valstīs notiekošo. Pretējā gadījumā “baltieši sagrābuši monopolu” un visu pasniedz “savā mērcē”, skaidroja Torkunovs. Platformas ideja tika pielīdzināta pazīstamajam Valdaja diskusiju klubam vai Sanktpēterburgas starptautiskajam ekonomikas forumam.
“Šodienas pasākums bija sava veida izmēģinājums šim projektam,” vietējai presei skaidro Aleksandrs Nosovičs, kurš tiek pieteikts kā “Kaļiņingradas politologs un starptautisko notikumu žurnālists”.