Globālais vidējais ūdens līmenis jūrās un okeānos, kā arī ūdens temperatūra 2022.gadā sasniedza jaunu rekordu satelītu novērojumu vēsturē, vēsta Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs, atsaucoties uz Pasaules Meteoroloģijas organizācijas ziņojumu.
20 gadu laikā ūdens līmeņa pieaugums kļuvis divkārt lielāks. 1993.-2002.gadā ūdens līmenis pasaulē vidēji cēlās par 2,27 milimetriem gadā, bet periodā no 2013. līdz 2022.gadam tas jau kāpa par 4,62 milimetriem gadā.
Neskatoties uz La Ninjas procesu, kas turpinājās trešo gadu, okeānu ūdeņu temperatūra 2022.gadā sasniedza jaunu rekordu.
Šobrīd notiekošā okeānu paskābināšanās ir nepieredzēta vismaz pēdējos 26 000 gados, un ir ļoti liela pārliecība, ka okeānu virsmas pH līmenis tagad ir zemākais šajā periodā, secināts Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes ziņojumā.
Ledāju masas zudumi pagājušajā gadā tika novēroti Āzijā, Ziemeļamerikā, Dienvidamerikā un it īpaši Eiropā, kur ledāju kušanu pastiprināja siltā ziema, Sahāras smilšu putekļi un vasaras karstuma viļņi.
Globālā vidējā gaisa temperatūra 2022.gadā bija 1,02-1,28 grādi virs 1850.-1900.gada vidējā rādītāja.
2022.gads kļuva par piekto vai sesto siltāko gadu, bet pēdējie astoņi gadi bijuši vissiltākie novērojumu vēsturē.
Trīs galveno siltumnīcefekta gāzu - oglekļa dioksīda, metāna un slāpekļa oksīda - emisiju apjoms sasniedza rekordaugstus rādītājus 2021.gadā, un provizoriskie dati liecina, ka šo gāzu emisiju līmenis pērn turpināja palielināties.
Pasaules Meteoroloģijas organizācijas ziņojumā par klimata stāvokli 2022.gadā secināts, ka sausums, plūdi un karstuma viļņi ietekmē lielu daļu pasaules, un izmaksas to radīto seku novēršanai pieaug.
