Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere (JV) ir nosūtījusi vēstuli Tieslietu padomes priekšsēdētājam Aigaram Strupišam ar aicinājumu, "respektējot tiesu varas neatkarību", izvērtēt tiesvedības procesus Leona Rusiņa lietā un nepieciešamos uzlabojumus tiesu darba organizācijā, informēja Tieslietu ministrijā (TM).
Sabiedrībā plašu rezonansi ir izraisījusi 16.aprīlī notikusī sievietes slepkavība Jēkabpils novadā. Tieslietu ministre norāda, ka tiesības uz dzīvību un veselību ir personas pamattiesības, tāpēc ikvienai amatpersonai un iestādei ir pienākums izvērtēt notikušo, tajā skaitā, lai rastu atbildi uz jautājumu, ar kādiem līdzekļiem varētu tikt novērstas smagas un neatgriezeniskas sekas - cilvēka, kas lūdzis valsts aizsardzību, nāve.
Strupišs jau ir izteicies - lai arī pirmsšķietami Rusiņa tiesvedībās nav saskatāmi Zemgales rajona tiesas procesuālie pārkāpumi, viņš ir aicinājis Tieslietu padomes locekļus līdz 9.maijam nominēt kandidātus darba grupai, kas veiks padziļinātu izpēti par informācijas apriti šajos procesos. Tāpat darba grupa nepieciešamības gadījumā sniegs priekšlikumus, kā šos procesus no tiesu skatupunkta varētu pilnveidot lietās, kas saistītas ar personu aizsardzību pret vardarbību vai tās draudiem.
Vienlaikus Strupišs atzinīgi vērtē tieslietu ministres ierosinājumu Tieslietu padomei aplūkot konkrētu situāciju plašākā kontekstā, lai nākotnē pilnveidotu tiesu komunikāciju un veidotu efektīvāku sadarbību ar citām tiesību aizsardzības iestādēm.
Pagājušajā nedēļā tieslietu ministre uzdevusi TM pilnveidot Kriminālprocesa likumu, nosakot vardarbību ģimenē par prioritāri izskatāmu kriminālprocesu. Lai izstrādātu nepieciešamos grozījumus, TM ir izveidojusi starpinstitūciju - tostarp, ar tiesnešu, prokuroru u.c. klātbūtni - darba grupu, kas uzsākusi darbu. Darba grupas priekšlikumus nākamnedēļ iecerēts iesniegt Saeimas Juridiskajai komisijai.
LETA jau rakstīja, ka 16.aprīlī Jēkabpils novadā sava bērna un mātes acu priekšā tika nogalināta 1983.gadā dzimsi sieviete. Slepkavību pastrādāja viņas bijušais vīrs Rusiņš, kurš mēnešiem ilgi sievietei draudēja un viņu vajāja, par to regulāri tika ziņots policijai, bet sieviete pasargāta netika. Konkrētajā situācijā personai bija 19 kriminālprocesi, no kuriem 18 - nolēmuma par aizsardzību pret vardarbību nepildīšanu.
Portāls "Delfi" vēsta, ka letālais uzbrukums aprīlī nebija pirmā reize, kad Rusiņš uzbruka sievietei ar nazi. Viņas radi stāstījuši, ka uzbrukums noticis arī 2022.gada 18.februārī pie iepirkšanās centra "Sēlija". Rusiņš tur sievietei uzbrucis ar nazi, no kā palikušas skrambas no naža griezieniem uz sejas un rokām. Par to Rusiņam piemēroja 500 eiro sodu.
Līdzīgas problēmas radušās arī citai Rusiņa bijušajai dzīvesbiedrei, kuru arī viņš pēc izšķiršanās sācis terorizēt. Arī šī sieviete uzsvērusi, ka no tiesībsargiem gaidīto palīdzību īsti nav saņēmusi - viņa rakstījusi iesniegumus policijai, vēstules Valsts prezidentam un tiesībsargam, taču "tas neko nedeva". Sieviete pašlaik cenšas neatklāt savu dzīvesvietu, jo baidās, ka "viens nepareizs solis, un viss būs pagalam", proti, ka viņa var būt nākamais upuris.
Valsts policijas priekšnieks Armands Ruks ir uzdevis sākt dienesta pārbaudi, lai "pārliecinātos, ka policisti ir rīkojušies atbilstoši normatīvajam regulējumam, pietiekoši aktīvi un profesionāli". Ruks uz šo gadījumu aicināja skatīties plašāk, proti, būtu nepieciešams veikt grozījumus likumos, kas paredzētu bargāku atbildību par gadījumiem, kad persona nepilda jau tiesas noteiktos pienākumus.
Saistībā ar Rusiņa meklēšanas pasākumiem pirms bijušās dzīvesbiedres slepkavības amatu nāksies zaudēt Valsts policijas Austrumzemgales iecirkņa (bijušā Jēkabpils iecirkņa) priekšniekam Rolandam Bērziņam.
Rusiņu pēc slepkavības policijai nav līdz šim izdevies aizturēt, bet vienlaikus nav izslēgts, ka viņš izdarījis pašnāvību.
