Sestdien pusnaktī noslēdzoties kandidātu pieteikšanas termiņam, jauni pretendenti uz Valsts prezidenta amatu nav pieteikti un vēlēšanās maija izskaņā uz augsto amatu kandidēs trīs partiju virzītie pārstāvji: Uldis Pīlēns, Elīna Pinto un Edgars Rinkēvičs. Pirmās publiskās prezidentu kandidātu debates svētdienas vakarā norisinājās TV3 raidījumā “Nekā personīga”.
Vaicāts, vai aptuveni 10 gadu ilgā atrašanās Tautas partijā Pīlēna ieskatā bija kļūda, politiķis atbildēja noraidoši, piemetinot, ka šī partija “toreiz bija vienīgā, kas pārstāvēja konservatīvās vērtības, kuras arī šodien ir vajadzīgas vairāk kā jebkad”. Tautas partijas pamešanu viņš skaidro ar to, ka nevarēja piekrist partijas izvēlētajam vadības kursam. Lūgts komentēt, vai saskata savu atbildību tajā, ka, saplūstot, piemēram, partijas biedra Andra Šķēles biznesa un politikas interesēm, sabiedrība politikai neuzticas, Pīlēns sacīja, ka “ir plašāks faktoru kopums, kamdēļ sabiedrība politikai neuzticas”. Tiesa, viņš atzina, ka politikas un interešu saplūšana “ir sarežģīta tēma”, bet Pīlēna ieskatā šīs divas daļas ir iespējams nodalīt vienu no otras.
Kā vienu no prezidenta amata kandidātes Elīnas Pinto mīnusiem raidījums min mazo atpazīstamību Latvijā - Pinto ilgstoši ir dzīvojusi ārpus Latvijas. Partijas “Progresīvie’ virzītā kandidāte gan uzsver, ka, strādājot ārvalstīs, ir darbojusies tikai un vienīgi Latvijas interesēs. “Taisnoties vajadzētu tiem, kas savus līdzekļus iegulda ofšoros, bīda PVN shēmas vai, atrodoties Latvijā, uzvedas tā, it kā pārstāvētu Krievijas intereses,” saka Pinto, piemetinot, ka Latvijā līdz šim ir trūkuši drosmīgi lēmumi attiecībā uz Latvijas iedzīvotāju interesēm.
“Jaunās Vienotības” virzītais prezidenta amata kandidāts Edgars Rinkēvičs līdz šim nav iesaistījies asu iekšpolitikas jautājumu risināšanā. Lūgts skaidrot, kā Rinkēvičs spēs distancēties no “Jaunās Vienotības”, kurā pavadījis tik ilgus gadus, pašreizējais ārlietu ministrs sacīja, ka ievēlēšanas gadījumā nekavējoties apturētu savu darbību partijā. Tāpat Rinkēvičs noliedza, ka savulaik iekārtojis Solvitu Āboltiņu diplomātes amatā Itālijā. Vaicāts, vai prezidenta amatā Rinkēvičs spētu nolikt malā diplomāta stilu un spētu runāt skaidru un tiešu valodu, Rinkēvičs atbildēja apstiprinoši, minot, ka arī diplomātijā, piemēram, Krievijas iebrukuma Ukrainā gadījumā, tiek lietota skaidra valoda.
Nevienam no trim prezidenta amata kandidātiem pagaidām nav pārliecinoša balsu vairākuma, lai uzvarētu vēlēšanās. Par Pīlēnu līdz šim visai atbalstoši ir izteikušās opozīcijā esošās partijas “Latvija pirmajā vietā” (LPV) un "Stabilitātei", taču LPV līderis Ainārs Šlesers ir paudis, ka atbalsta gadījumā sagaida, ka Pīlēns spers soļus Krišjāņa Kariņa (JV) valdības nomaiņai, kurā AS ir viena no koalīcijas partijām. Publiski ir spekulēts, ka Pīlēnu varētu ievēlēt tikai ar AS un opozīcijas balsīm, par viņu nobalsojot arī ZZS un deputātei Glorijai Grevcovai, taču ZZS līdz šim nav paudusi skaidru atbalstu kādam no kandidātiem.
Rinkēvičam un Pinto pašlaik atbalstu ir paudušas tikai viņus izvirzījušās partijas - JV un "Progresīvie". Par Pinto izredzēm iegūt amatu politikas eksperti līdz šim izteikušies skeptiski, savukārt Rinkēviča gadījumā tiek saskatītas iespējas iegūt NA un arī "Progresīvo" atbalstu gadījumā, ja Pinto izkritīs jau pirmajā balsojuma kārtā. Taču NA līdz šim nav formulējusi, kā tā balsos Valsts prezidenta vēlēšanās, turklāt arī ar visu trīs šo partiju atbalstu būtu par maz un Rinkēviča ievēlēšanai būtu jāmeklē vēl kādas balsis.
Paralēli politikas kuluāros izskan pieļāvumi, ka šajā vēlēšanu kārtā jauns Valsts prezidents netiks ievēlēts, nevienam no kandidātiem nesavācot nepieciešamo atbalstu. Tāpat atsevišķi koalīcijas politiķi arvien mudina tajā ietilpstošās partijas - JV, AS un NA - vienoties par vienu kandidātu.
Pašreizējais Valsts prezidents Egils Levits sākotnēji piekrita, bet vēlāk atteicās no kandidēšanas uz otro termiņu. Viņu amatam bija gatava virzīt NA un atbalstīt JV, taču vienotu atbalstu koalīcijā iegūt neizdevās, tātad arī viņa pārvēlēšanai būtu pietrūcis balsu.
Valsts prezidenta vēlēšanas Saeimā notiks maija pēdējā dienā.
Satversme nosaka, ka Valsts prezidentu ievēlē, atklāti balsojot, ar ne mazāk kā 51 Saeimas locekļu balsu vairākumu. Par Valsts prezidentu var ievēlēt pilntiesīgu Latvijas pilsoni, kurš sasniedzis 40 gadu vecumu.
Latvijā prezidentam vairāk ir reprezentatīvas funkcijas, bet ietekme uz likumdošanu un izpildvaru ir limitēta, tomēr prezidents var iniciēt likumprojektus un viņam ir vērā ņemama loma valdību veidošanas laikā, nominējot premjera amata kandidātus.