Svētdien pie Brīvības pieminekļa notiks solidaritātes akcija ar Baltkrievijas politieslodzītajiem

Nobela miera prēmijas laureāta, politieslodzītā Aļesa Beļacka cilvēktiesību organizācija "Vjasna" 21.maiju pasludinājusi par dienu solidaritātei ar baltkrievu politieslodzītajiem, jo šajā dienā pirms diviem gadiem Šklovas kolonijā mira politieslodzītais Vitolds Ašuraks. Solidaritātes pasākumi notiks daudzās pilsētās visā pasaulē.

Saskaņā ar "Vjasna" datiem, par politieslodzītajiem Baltkrievijā atzīti 1500 cilvēki, taču politiski motivētās lietās nebrīvē atrodas daudz vairāk cilvēku.

Ieslodzījumā esošie bieži atsakās no politieslodzītā statusa, baidoties, ka tas var kaitēt viņu ģimenēm, vai pastiprināt ieslodzījuma vietas administrācijas spiedienu pret viņiem.

Jau vēstīts, ka Baltkrievijas tiesa 3.martā piesprieda desmit gadus cietumsoda baltkrievu cilvēktiesību aktīvistam Beļackim, kurš pērn bija viens no Nobela Miera prēmijas laureātiem.

Reizē ar Beļacki spriedums tika nolasīts vēl diviem aktīvistiem Valentīnam Stefanovičam, kuram tika piespriests deviņu gadu cietumsods, un Vladimiram Labkovičam, kuram tika piespriesti septiņi gadi cietumā.

Viņi tika apsūdzēti nelegālā skaidras naudas ievešanā Baltkrievijā, lai, iespējams, finansētu opozīcijas aktivitātes, ziņoja cilvēktiesību aizstāvības organizācija "Vjasna", kuru Beļackis nodibināja 1996.gadā.

Tiesas prāvā janvārī visi trīs aktīvisti noliedza vainu viņiem izvirzītajās apsūdzībās.

Starptautiskā organizācija "Amnesty International" šo prāvu nodēvējusi par "klaju netaisnības aktu" un atriebību aktīvistiem.

Beļackis 2022.gadā saņēma Nobela Miera prēmiju reizē ar Krievijas cilvēktiesību aizsardzības centru "Memoriāls" un Ukrainas Pilsonisko brīvību centru (CCL) par viņu centieniem dokumentēt cilvēktiesību pārkāpumus.

60 gadu vecais Beļackis nodibināja "Vjasna" neilgi pēc tam, kad Aleksandrs Lukašenko 1994.gadā kļuva par pirmo neatkarīgās Baltkrievijas prezidentu.

2011.gadā Beļackim tika piespriests trīs gadu cietumsods par izvairīšanos no nodokļu maksāšanas. Arī toreiz prāva pret Beļacki tika plaši uzskatīta par politiski motivētu.