Video ⟩ Stoltenbergs sola "spēcīgu atbalsta signālu Ukrainai" Viļņas samitā

"Latvija ir augstu vērtēts NATO sabiedrotais," preses konferencē runu iesāka Stoltenbergs, norādot uz Latvijas iesaisti jūras operācijās un misijās Kosovā un Irākā. "Jūs rādāt piemēru, aizsardzībai tērējot vairāk par 2% no IKP, kā arī nosakot par mērķi līdz 2025.gadam šos tēriņus palielināt  līdz 2,5%. Jūs arī uzņemat Kanādas vadīto kaujas grupu."

Stoltenbergs arī uzteica palīdzību, ko Latvija sniegusi Ukrainai, tai skaitā "kopā ar Kanādu Latvijā apmācot tūkstošiem ukraiņu karavīru".

"NATO var paļauties uz Latviju, un Latvija var paļauties uz NATO," sacīja Stoltenbergs, uzskaitot, kādu aizsardzību Latvijai sniedz dalība aliansē.

"Sabiedroto iznīcinātāji nodrošina, ka jūsu debesis ir drošas. NATO ir paplašinājusi savu klātbūtni no Baltijas līdz Melnajai jūrai. Somijas - un drīz arī Zviedrijas - pievienošanās ļoti daudz ko maina Baltijas-Ziemeļvalstu drošībā."

Stoltenbergs solīja, ka "mēs Viļņas samitā sūtīsim spēcīgu atbalsta signālu Ukrainai".

Kariņš uzsvēra, ka Krievijas iebrukums Ukrainā, ko pirms vairākiem gadiem visdrīzāk nevarēja iedomāties pat pats Vladimirs Putins, ir iedevis jaunu sparu NATO.

"Pirms Viļņas samita var teikt, ka alianse ir stiprāka nekā jebkad," sacīja Kariņš. Viņš norādīja uz Somijas pievienošanos NATO un, cerams, drīzo Zviedrijas uzņemšanu aliansē. Tomēr alianses stiprināšana jāturpina un jāstiprina austrumu flanga aizsardzība, uzskata Kariņš.

Kariņš uzsvēra, ka Latvijas sniegtā palīdzība Ukrainai, ieskaitot arī humāno palīdzību, pārsniedzot 1% no IKP.

Kariņš ar Stoltenbergu tikšanās laikā pārrunājuši gatavošanos NATO samitam Viļņā, kas norisināsies šī gada 11. un 12.jūlijā.

Vizītes laikā Kariņš tikās arī ar EP priekšsēdētāju Robertu Metsolu. Tikšanās laikā tika apspriesti tādi temati kā Eiropas Savienības (ES) turpmākais atbalsts Ukrainai, tostarp ES iestāšanās sarunu uzsākšana ar Ukrainu, un Krievijas saukšana pie atbildības par pastrādātajiem kara noziegumiem Ukrainā.

Kariņš pauda, ka būtu vēlams, lai līdz šī gada beigām tiktu atvērtas ES iestāšanās sarunas ar Ukrainu. 

Ministru prezidents tikšanās laikā ar Eiropas Parlamenta priekšsēdētāju arī uzsvēra nepieciešamību saukt Krieviju un tās amatpersonas pie atbildības par pastrādātajiem kara noziegumiem Ukrainā. Tāpat K. Kariņš pauda nepieciešamību turpināt pastiprināt sankciju režīmu pret Krieviju, kur šobrīd viens no būtiskākajiem elementiem ir nepieciešamība ES līmenī izskaust mēģinājumus apiet ieviestās sankcijas.

Vizītes laikā Kariņš tikās arī ar Eiropas Parlamentā pārstāvētās Eiropas Tautas partijas (ETP) prezidentu Manfrēdu Vēberu un ETP deputātiem. Tikšanās laikā K. Kariņš ar ETP deputātiem pārrunāja turpmāka atbalsta sniegšanu Ukrainai, Lukašenkas režīma radīto migrācijas apdraudējumu un Eiropas zaļā kursa īstenošanu.