/nginx/o/2021/09/22/14085528t1h446f.jpg)
Velti izmēģinājis runāt ar Krieviju un ar Ķīnu, Francijas prezidents Emanuels Makrons tagad mēģina uzrunāt Austrumeiropu. "Mēs jūsu teiktajā neieklausījāmies pietiekami, un jūsu vēsture un sāpīgās atmiņas netika pietiekami ņemtas vērā," viņš šonedēļ paziņoja GLOBSEC forumā Bratislavā. Daļa Makrona teiktā austrumeiropiešiem ies pie sirds, bet atlikušais, iespējams, liks saraukt pieri.
2022.gada februāra sākumā, kad Krievija pulcēja savu karaspēku pie Ukrainas robežām, Makrons devās vizītē uz Maskavu, lai mēģinātu pārliecināt Vladimiru Putinu deeskalēt situāciju. Protams, kā labi zināms, šis mēģinājums neko nemainīja un 24.februārī Krievija iebruka Ukrainā. Taču Makrons uzstāja uz nepieciešamību uzturēt dialogu ar Krieviju un vairākas reizes sazvanījās ar Putinu. To ar neapmierinātību uztvēra tās Austrumeiropas un Centrāleiropas valstis, kuras apzinājās, ka ar diplomātisku pārliecināšanu Krievijas domas mainīt neizdosies un ka tas tikai dos Kremlim iespēju uzburt ilūziju par savu starptautisko nozīmīgumu. Asu reakciju izpelnījušies arī citi Makrona izteikumi, piemēram, 2022.gada jūnijā sacītais, ka Krieviju nedrīkstot pazemot Ukrainā, jo pēc kara beigām attiecības ar Krieviju būšot jābūvē diplomātiskā ceļā.
Šī gada aprīlī Makrons devās uz Ķīnu, cerot pārliecināt Sji Dzjiņpinu "vest pie prāta" Putinu. Taču arī no tā nekas neizdevās. Tā vietā Makrons iekūlās skandālā, paziņojot, ka ES kļūstot par vasali ASV un Ķīnas konfliktā.