Krievijas valsts kontrolē esošie Kremlim lojālie mediji nav saņēmuši skaidrus norādījumus par Kahovkas HES spridzināšanas atspoguļošanu. Parasti “rokasgrāmatas” ar ieteikumiem, kā attēlot to vai citu notikumu, parādās ļoti īsā laikā, vēsta Krievijas neatkarīgais medijs "Meduza", atsaucoties uz avotiem.
Kā norāda "Meduza", propagandistiem pat netika pateikts, kas tieši būtu jānosauc par Kahovkas HES dambja sagrūšanas iemeslu.
"Nevajag uzkurināt, bet nevajag arī noklusēt," tā valdību atbalstošo mediju kopējo pieeju raksturo viens no Krievijas medija "Meduza" avotiem.
Kremļa kontrolēto televīzijas kanālu un tam lojālo tiešsaistes propagandas mediju vērtējumi par notikušo Kahovkas HES patiešām atšķīrās, turklāt visbiežāk galvenie Krievijas kanāli pat neuzskatīja par vajadzīgu pieteikt notikumus hidroelektrostacijā kā ziņu izlaidumu galveno tēmu.
Kā norāda "Meduza", piemēram, dienas ziņu izlaidumā "Vesti" televīzijas kanālā "Rossija 1" 8. jūnijā pirmais stāsts bija par to, kā Krievijas karaspēks it kā "sekmīgi atvaira" Ukrainas Bruņoto spēku uzbrukumus.
Hersonas apgabala applūšana programmā tika nosaukta par "plūdiem, ko izraisīja ukraiņu īstenotā Kahovkas dambja apšaude. Arī vakara ziņu izlaidumā tika atkārtots līdzīgs naratīvs, norādot, ka katastrofa hidroelektrostacijā ir Ukrainas "barbariska rīcība". Pēc tam raidījuma korespondenti paziņoja, ka Hersonas apgabalā ir "plūdi". Arī televīzijas kanāls NTV izmantoja šo pašu vārdu.
Vienā no Krievijas "Pirmā kanāla" ziņu izlaidumiem stāsts par katastrofu Kahovkas HES bija tikai ceturtais pēc kārtas. Pirms tam tika demonstrēti sižeti par "starptautisku izglītības ministru forumu", ziņas par Rietumu bruņojumu, kas it kā ir ticis iznīcināts frontē, kā arī stāsts par “Kijivas aģenta” aizturēšanu Doneckā. Kā norāda "Meduza", "Pirmais kanāls" īpaši nekoncentrējās uz katastrofas cēloņu atspoguļošanu, tika ziņots, ka hidroelektrostacijai esot uzbrukts, tomēr netika precizēts, kā tieši un kas tai uzbrucis.
Kremļa kontrolētie televīzijas kanāli, propagandas interneta mediji vislielāko uzmanību pievērsuši tam, kā okupācijas spēku "varasiestādes" it kā veiksmīgi organizējušas applūdušo pilsētu un ciemu iedzīvotāju evakuāciju. Patiesībā gan okupantu organizētais evakuācijas process pilnībā izgāzās. Kā norāda "Meduza", pirmajā dienā pēc katastrofas okupantu "varasiestāžu" organizētā evakuācija drīzāk traucēja tiem, kas mēģināja aizbēgt pašu spēkiem.
Kā "Meduza" atklāja kāda Kremļa kontrolēta izdevuma darbiniece, Krievijas mediju skatītājiem un lasītājiem vienlaikus stāstīts, ka "Krievija glābj un palīdz", bet "Ukraina šauj uz tiem, kam Krievija palīdz".
"Meduza", atsaucoties uz Krievijas prezidenta administrācijai tuvu avotu, norāda arī, ka pagaidām "neesot ieteicams runāt par katastrofas cēloņiem".
"Prezidents oficiāli norāda uz Ukrainu, Krievijas aizsardzības ministrs Šoigu saka, ka Ukraina to izdarīja, arī Dmitrijs Peskovs izsaka šādus paziņojumus. Ar to ir pietiekami. Un labāk koncentrēties uz pozitīvo, tajā skaitā, lai lieki nebiedētu cilvēkus. Atstrādāts standarta paņēmiens," Krievijas neatkarīgajam medijam "Meduza" atklāj avots.
Viņš arī akcentē, ka katastrofa hidroelektrostacijā ir "svarīgs notikums", taču tas "nedrīkstot izcelties uz citu notikumu fona".
Par šādu attieksmi liecina arī Krievijas okupācijas spēku "varasiestāžu" reakcija uz katastrofu. Uz informāciju par Kahovkas HES dambja sabrukumu tās reaģēja tikai pēc vairākām stundām, paziņojot, ka "liela evakuācija" nebūs nepieciešama.
Vakarā tika paziņots, ka iedzīvotāju evakuācijas plāns tomēr "esot izstrādāts", taču to, "kuri izrādījuši vēlmi evakuēties", esot "maz". Visu šo laiku cilvēki paši centās glābt gan sevi, gan arī savus kaimiņus, kamēr Krievijas kanālu ziņu raidījumos propagandisti stāstīja, ka tie, kas glābās no ūdens uz māju jumtiem, vienkārši atteicās evakuēties.
/nginx/o/2019/03/19/11876955t1h6e11.png)