Igaunijas Mediju uzņēmumu asociācijas rīcībā nonākusi informācija, ka valdības koalīcija esot nolēmusi paaugstināt PVN likmi laikrakstu abonēšanai par 4 procentpunktiem. Lēmums esot pieņemts, neveicot nekādu analīzi un neiesaistot laikrakstu izdevējus, paziņoja asociācija.
Mediju uzņēmumu asociācijas izpilddirektore Merle Vīrmā norādīja, ka šāds nodokļu palielinājums būtu šoks valsts un reģionālajiem laikrakstiem, jo tas būtu papildinājums vispārējam PVN palielinājumam, kas jau tiks piemērots mediju uzņēmumu reklāmu pārdošanai.
"Jau vairākas nedēļas mēs dzirdējām baumas, ka papildus koalīcijas līgumā un valdības darba kārtībā noteiktajam nodokļu palielinājumam koalīcija slepeni plāno papildu PVN paaugstināšanu laikrakstu abonēšanas maksai. Taču, tā kā valdība mūs neiesaistīja lēmumu pieņemšanā un pasniedza šo plānu kā opozīcijas prasību, tagad ir kļuvis skaidrs, ka patiesībā visu šo laiku valdības plāns bija padziļināt nevienlīdzīgo konkurenci ar digitālajiem gigantiem un ierindot Igauniju žurnālistikas publicēšanas ziņā starp dārgākajām valstīm Eiropā – un ar 9% PVN likmi mēs patiešām iekļautos šajā grupā," teica Vīrmā.
Igaunijas Mediju uzņēmumu asociācijas biedru kopējie uzņēmējdarbības rādītāji 2021. gadā bija negatīvi, un, pēc izpilddirektores domām, nodokļu palielināšanas sekas būs darbavietu samazināšana.
"Tie, kas varēs, samazinās investīcijas, bet tie, kas nevarēs, samazinās darbavietas.
Ievērojams skaits no Igaunijā esošajām 850 žurnālistu darba vietām noteikti cietīs, jo pēdējā gada laikā žurnālistikas darbības vide ir ievērojami pasliktinājusies – papīra cenas un citas izmaksas kara laikā ir vairāk nekā divkāršojušās, un reklāmas ieņēmumu aizplūšana no Igaunijas mediju tirgus ir pastiprinājusies. Igaunija ir vienīgā valsts Eiropā, kur PVN likme laikrakstiem pieaug," viņa norādīja.
"Lai gan tika daudz runāts par preses brīvības nozīmi, par rīcību attiecībā uz krievvalodīgajiem medijiem un nepieciešamību uzlabot publisko telpu pēc Covid-19 un Krievijas agresijas, šie vārdi, ņemot vērā valdības rīcību, neko nenozīmē. Visvairāk pārsteidz profesionāla un atklāta dialoga trūkums un, godīgi sakot, nekompetentie argumenti. Dažu valsts amatpersonu apgalvojumi, ka viņiem nav alternatīvu, ir izrādījušies nepatiesi. PVN direktīvā patiesībā bija paredzēti dažādi risinājumi presei, kas nebūtu ietekmējuši valsts ieņēmumus. Maldinoši argumenti, slepenība un dialoga trūkums padziļina mediju uzņēmumu vilšanos valdībā," secināja Vīrmā.
/nginx/o/2019/03/19/11876955t1h6e11.png)