Graube pieļauj, ka dambja spridzināšana ir Krievijas izmisuma solis, vēlme parādīt, ka "mēs esam neprognozējami un no mums jābaidās".
Ģenerālis arī atsaucas uz Krievijas opozicionāra politologa Andreja Piontkovska teikto, ka tas var būt Krievijas mēģinājums panākt sēšanos pie sarunu galda ar "uzvarošu neizšķirtu", ko tad varētu veiksmīgi pārdot savai sabiedrībai.
Melo par panākumiem
Piektdien, 9.jūnijā, Krievijas prezidents Vladimirs Putins paziņoja, ka Ukrainas pretuzbrukums ir sācies, taču Ukrainas bruņotie spēki nav sasnieguši nevienu no izvirzītajiem mērķiem. Aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu, propagandistu-kara korespondentu kora pavadīts, nenogurstoši ziņo, cik lielus zaudējumus cieš Ukrainas armija un cik daudz Rietumvalstu kaujas tehnikas ir sadedzinājusi Krievijas armija. Tikmēr Lielbritānijas Aizsardzības ministrija jau ir paziņojusi, ka Šoigu izteikumi par ukraiņu zaudējumiem ir stipri pārspīlēti. Arī propagandistu sižeti par to, cik lielos apjomos ir iznīcināta Rietumu bruņu tehnika, neatbilst patiesībai.
Savukārt propagandisti raujas vaiga sviedros, lai krievu sabiedrībai izskaidrotu notiekošo kaujas laukā, kur iniciatīva pieder ukraiņiem. Lai mazinātu nācijas sāpes, tiek vēstīts, ka Krievija viena pati karo pret 50 valstīm, kas apvienojušās ar mērķi iznīcināt Krieviju. Tādas Ukrainas armijas nemaz neesot, tie esot "ukranato" spēki. Vienlaikus visai nepārliecinoši tiek atkārtota mantra, ka Krievija karojot tikai ar "vienas rokas pirkstiem", jo vēloties saudzēt civiliedzīvotājus.
Londonā dzīvojošais politikas zinātnieks, pasniedzējs un rakstnieks Marks Galeoti Krievijas prezidenta ieņemto pozīciju skaidro šādi: "Putins distancējas no paša sāktā kara un turpina mikropārvaldību. Kad viņš teica, ka "es pieņemu, ka Krievijas militārā vadība novērtē situāciju un rīkosies, pamatojoties uz šo realitāti, plānojot mūsu darbības nākotnē", viņš bija pietiekami tuvu, lai upurētu savu augstāko militāro pavēlniecību, ja viss noritētu slikti."