Sociālajos medijos popularitāti guvis dezinformatora Rūdolfa Brēmaņa video, kurā viņš biedē ar “digitālo verdzību”, kā arī stāsta par it kā jau notiekošo lielo valsts uzņēmumu privatizāciju. Tomēr šādiem apgalvojumiem nav pamatojuma. Nepilnas divas minūtes garo TikTok video Brēmanis 8. jūnijā publicējis arī Facebook, kur ar to dalījušies 1000 cilvēku. Rūdolfs Brēmanis regulāri maldina savus sekotājus par dažādiem jautājumiem. Re:Check par to rakstīja, piemēram, šeit, šeit, šeit un šeit.
Vai sākusies digitālā verdzība?
Draudīgas mūzikas pavadībā viņš video mēģina vīt sazvērestību, ka Pasaules hokeja čempionātā iegūtās bronzas aizsegā Latvijas valdība un kādi vārdā nenosaukti globālisti virza digitālā eiro ieviešanu:
“Digitālā nauda un digitālā verdzība ir klāt. (..) Bet patiesībā straujiem soļiem virzās uz priekšu digitālā eiro ieviešana (..) visās pārējās valstīs, vairāk nekā 100 valstīs šī tēma virzās, šur tur jau ir aizvirzījies tik tālu, ka bankomātus izņem no apgrozījuma un nav vairs skaidras naudas. (..) Nu, novembrī, Latvijas Banka savā mājas lapā jau raksta, iestāsies nākamā fāze un būs tad digitālā nauda.”
Nav nekāda pamata saistīt Latvijas hokeja izlases iegūto bronzu čempionātā vai citus notikumus ar it kā valdības un vārdā nenosauktu “globālistu” plānu par “digitālo verdzību”. Eiropas Savienībā plāno ar laiku ieviest digitālo eiro, taču Eiropas Centrālā banka skaidro, ka tas nenozīmē skaidrās naudas aizstāšanu. Tas nekad nav ticis slēpts, noklusēts vai “bīdīts” kādas tēmas aizsegā.
Brēmaņa piesauktā sazvērestība par “globālistiem”, kas vēloties veidot kontroles sistēmu vai totālo verdzību, gan ir populāra ASV galēji labējo vidū, gan bieži izskan prokremliskajos Krievijas medijos un sociālo mediju kontos. Tajā skaitā tiek stāstīts, ka globālisti cenšas samazināt pasaules iedzīvotāju skaitu ar “netradicionālo vērtību” propagandēšanu. Tāpat izplatīti stāsti, ka Krievijas iesāktais karš Ukrainā ir kādu globālistu vienošanās ar mērķi “attīrīt” Zemeslodi.
Vai Latvijas Banka raksta, ka novembrī būs digitālā nauda?
Latvijas Banka savā mājaslapā šī gada 30. martā par digitālo eiro norādīja, ka “tālākie soļi gaidāmi šoruden”. Bankas moderno maksājumu eksperts Reinis Vecbaštiks informējis, ka turpinās digitālā eiro projekta izpētes posms. Tas noslēgsies šī gada oktobrī, kad Eiropas Savienības lēmējinstitūcijas “pieņems lēmumu par digitālā eiro eksperimentālā posma uzsākšanu (vai neuzsākšanu).” Tātad banka mājaslapā nevis rakstījusi, ka novembrī “būs digitālā nauda”, bet gan, ka rudenī ES līmenī tiks lemts, vai sākt digitālā eiro eksperimentāla posma ieviešanu.
Vai atteiksies no skaidras naudas?
Sociālajos medijos jau iepriekš izplatījušies maldi, ka līdz ar digitālās naudas ieviešanu likvidēs skaidru naudu. Par to rakstīja arī Re:Check. Kā skaidrots, patlaban notiek digitālā eiro izpēte un par tā īpašībām vai izmantošanas veidiem var tikai spekulēt. Taču Eiropas Centrālā banka jau tagad norāda, ka digitālais eiro neaizstātu skaidu naudu, bet eksistētu tai līdztekus un skaidra nauda eirozonā joprojām būtu pieejama.
Vai notiek lielo valsts uzņēmumu privatizācija?
Brēmanis tāpat apgalvo:
“Paralēli, protams, notiek lielo uzņēmumu privatizācija. Tas pats par sevi saprotams. Korporācijām starptautiskajām vajag paņemt mūsu pēdējos resursus, uz kuriem mēs kā valsts spējam dzīvot. Tāds Dienvidamerikas scenārijs te ir, ka mēs dzīvojam valstī, kurā pašiem vairs nekas nepieder.”
Nav tiesa, ka šobrīd notiek valsts uzņēmumu privatizācija. Patlaban pastāv iecere vairāku valsts vai pašvaldību uzņēmumu kapitālu daļas kotēt jeb izlikt biržā līdzīgi kā tas tiek darīts Igaunijā, Lietuvā un citās Eiropas valstīs. Konkrēti lēmumi šobrīd nav pieņemti, jo nav panākta vienošanās valdības partiju vidū. Taču nav runas par “mūsu pēdējo resursu” atdošanu starptautiskām korporācijām vai pilnīgu valsts uzņēmumu nodošanu privātam sektoram, lai pašiem vairs nekas nepieder. Finanšu ministrijas (FM) Informatīvo ziņojumu Par Latvijas kapitāla tirgus tālāku attīstību valdība uzklausīja šī gada 16. maijā. Līdz 15. augustam ministrijām un Rīgai jādod vērtējums par to kapitālsabiedrību iesaisti biržā. Šādu vajadzību pamato ar vājāk attīstītu kapitāla tirgu nekā Lietuvā un Igaunijā, atpalikšanu no kaimiņiem pēc investīciju apjoma un arī IKP izaugsmes uz vienu iedzīvotāju. Tiek lēsts, ka Igaunijā akciju tirgus kapitālu piesaistījuši 38% valsts un pašvaldību uzņēmumu, Lietuvā – 36%. Arī Latvijā nav runas par uzņēmumu kontrolpaketes (akciju kopums, kas nodrošina to īpašniekam izšķirošu ietekmi akciju sabiedrības darbībā) atdošanu privātās rokās, tātad uzņēmumus jebkurā gadījumā turpinātu kontrolēt valsts.
Zvērinātu advokātu biroja PricewaterhouseCoopers Legal vecākais vadītājs Māris Butāns telefonsarunā ar Re:Check noraida bažas. Šī brīža piedāvājums neesot salīdzināms ar vārdu “privatizācija”, kas palicis cilvēku atmiņā. Viņš skaidro, ka jēdziena pamatbūtība esot primitīva – valsts aktīvu nodošana privātajam sektoram: “Bet tā noskaņa, protams, bijusi pilnīgi cita. Paralēles var vilkt tikai tā paša jēdziena pamatbūtībā, ka tā ir valsts kapitāla došana uz privāto tirgu.” Tomēr juridiski pēc mērķa, kas izvirzīts šobrīd, tādas paralēles ar pagātnes privatizāciju vilkt nevarot. Šobrīd joprojām spēkā ir 1994. gadā pieņemtais likums Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju. Butāns skaidro, ka tas faktiski paredzēja “sistemātisku valsts kontroles nodošanu valsts kapitālsabiedrībām uz privāto sektoru”. Šobrīd ir nodoms nevis nodot kontroli pār valsts kapitālsabiedrībām, bet gan piesaistīt investīcijas, uzsver Butāns.
Viņš pauž, ka tolaik sabiedrībai nebija brīvu līdzekļu un risināmas bija pilnīgi citas problēmas, tāpēc rezultātā privatizācijas process aizritējis “ļoti šauras sabiedrības lokā”. Šobrīd sabiedrības spēja iesaistīties šajos procesos ir būtiski mainījusies, norāda Butāns. Tāpat šobrīd nav arī nepieciešamības nodot kontroli pār valsts un pašvaldību uzņēmumiem. Ārvalstu spēlētāju finansējumu Latvijai ir būtiski piesaistīt, bet šajā gadījumā varot runāt par starptautiskajām finanšu institūcijām, attīstības bankām, kurām esot interese ieguldīt mazattīstītos tirgos, , “tādā veidā tos stimulējot, nevis kaut kādā veidā iegūstot kontroli”.
Arī ieguldījumu pārvaldes akciju sabiedrības INVL Asset Management valdes priekšsēdētājs Andrejs Martinovs Re:Check uzsver, ka šī brīža iecere bažas neraisa. Arī viņš telefona sarunā skaidro, ka netiek plānota pilnīga kontroles nodošana pār valsts un pašvaldību uzņēmumiem, bet gan par 10–20% uzņēmumu akciju iekļaušanu biržā. Martinovs pauž, ka pagātnē notikušo privatizāciju un pašreizējos plānus par daļu kotēšanu biržā nevar salīdzināt. Tagad valsts esot attīstījusies, turklāt tādi paši procesi ar labiem rezultātiem pēdējos gados notikuši Lietuvā un Igaunijā.
Secinājums: Sociālo mediju video maldina par to, ka hokeja čempionāta un prezidenta vēlēšanu aizsegā ievieš digitālo eiro. Eiropas Savienībā šobrīd notiek digitālā eiro izpēte, bet rudenī tiks lemts, vai sākt tā eksperimentālā posma ieviešanu. Tas nekad nav slēpts. Nav plānots, ka digitālais eiro aizstās skaidru naudu. Tāpat šobrīd nav pieņemti lēmumi par valsts un pašvaldību uzņēmumu kapitāla daļu kotēšanu biržā.
