Pirmdien, 19. jūnijā, Valsts prezidents Egils Levits izskatīja apžēlošanas lūgumus par 11 notiesātām personām, informē Valsts prezidenta kancelejas pārstāve Elīna Kresa.
Levits apžēlo divas notiesātas personas (1)
Deviņi apžēlošanas lūgumi netika atbalstīti, bet divas notiesātās personas apžēlotas – vienai notiesātajai personai noņemta sodāmība, savukārt otra notiesātā persona pilnīgi atbrīvota no pamatsoda izciešanas.
Līdz šim Levits kopumā izskatījis 409 apžēlošanas lūgumus un apžēlojis 21 personu. No iepriekšējiem prezidentiem visvairāk ieslodzītos apžēlojis Guntis Ulmanis, apžēlojot 219 personas. Tai pašā laikā Ulmanis arī izskatījis visvairāk apžēlošanas lūgumu - 3391.
Vaira Vīķe-Freiberga savā prezidentūras laikā apžēloja 204 no 979 personām, Valdis Zatlers 122 no 1241, savukārt Andris Bērziņš vien 79 personas no 1583 izskatītajām lietām.
Apžēlošanas lūgumu var iesniegt pēc tiesas sprieduma stāšanās spēkā, izņemot gadījumus, kad persona par smagu vai sevišķi smagu noziegumu notiesāta ar brīvības atņemšanas sodu.
Gadījumos, kad persona notiesāta par smaga nozieguma izdarīšanu, apžēlošanas lūgumu var iesniegt, ja faktiski izciesta ne mazāk kā puse no piespriestā brīvības atņemšanas soda.
Savukārt, kad persona notiesāta par sevišķi smaga nozieguma izdarīšanu, apžēlošanas lūgumu var iesniegt, ja faktiski ir izciestas ne mazāk kā divas trešdaļas no piespriestā brīvības atņemšanas soda. Turpretim, ja piespriests mūža ieslodzījums, personai pirms lūguma iesniegšanas jāizcieš ne mazāk kā 20 gadi no brīvības atņemšanas soda.