/nginx/o/2022/07/26/14719226t1h1286.png)
:format(webp)/nginx/o/2023/07/04/15434587t1h7cc1.jpg)
Dziļūdens zemūdene “Titāns”, kas ar pieciem cilvēkiem tajā bija ceļā uz “Titānika” vraku, īsi pirms tā sasniegšanas piedzīvoja katastrofisku imploziju, kurā gāja bojā visi zemūdens pasažieri. Nu sociālajos tīklos parādījusies notikušās implozijas animācija un aprakstā pieminēts, ka procesā zemūdene kļuva tikpat karsta kā Saule. Vai tā ir patiesība?
Zemūdens atlūzas tika atrastas aptuveni 487 metru attālumā no “Titānika” vraka, kas guļ gandrīz četru kilometru dziļumā. Sakari ar “Titānu” pārtrūka aptuveni vienu stundu un 45 minūtes pēc ieniršanas, un pēc vairākām dienām glābšanas darbu tika secināts, ka, visticamāk, tajā brīdī zemūdene piedzīvoja imploziju jeb sprādzienu “uz iekšu”.
Drīz sociālajā tīklā “TikTok” parādījās animācija, kurā parādīts, kā varēja izskatīties “Titāna” implozija. Pie video bija rakstīts: “Straujajā sabrukšanā spiediena ietekmē korpuss gaisu iekšienē uzreiz uzkarsēja līdz Saules temperatūrai [..] tas viss 30 milisekunžu laikā.”
Normālais Zemes atmosfēras spiediens ir 1013,25 hektopaskāli (hPa) jeb apmēram 1 kilograms uz katru virsmas kvadrātcentimetru. Jo dziļāk tu nirsti okeānā, jo lielāks kļūst šis spiediens. “Titānika” rajonā šis spiediens ir aptuveni 400 reižu lielāks par atmosfēras spiedienu.
@starfieldstudio Submarine implosion demonstration. Educational #submarine #titan #titanic ♬ Amityville Horror - Scary Halloween Sound Effects - Halloween Sound Effects
Lai arī nav skaidrs, kas izraisīja zemūdenes imploziju, tik ekstrēma spiediena apstākļos pat sīka plaisa, sīks korpusa struktūras bojājums beigtos ar imploziju un pasažieru acumirklīgu nāvi.
Bet vai apgalvojums par to, ka implozijas brīdī temperatūra sasniedza Saules fotosfēras temperatūru, kas ir 5500 grādi pēc Celsija, ir patiess? Kā izdevumam “Newsweek” atbildēja mašīnbūves un jūrniecības inženieris Džaspers Grehems-Džonss, tās ir pilnīgas muļķības.
“Vispirms jau ūdens temperatūra pie “Titānika” ir aptuveni četri grādi pēc Celsija. Ūdenim tur ir dzesējošs efekts. Kompozītmateriāla vai metāla struktūras berzes rezultātā radītu teorētisku siltuma enerģiju, tomēr tā ir ļoti maza un nav nedz redzama, nedz izmērāma, ņemot vērā aukstā ūdens masu visapkārt.”
Tātad izrādās, ka apgalvojums nav patiess. Tas gan nemazina notikuma traģiskumu. Galvenais – mācīties no kļūdām, lai samazinātu iespēju, ka nākotnē zem ūdens vai kosmosā nekas līdzīgs neatgadītos.