Francijas Augstākā tiesa trešdien noraidījusi trīs organizāciju prasību pēc kompensācijām par verdzību Francijai piederošajā Karību jūras salā Martinikā 19. gadsimtā.
Francijas Augstākā tiesa noraida prasību pēc kompensācijām par verdzību 19. gadsimtā (1)
Tiesa secināja, ka neviena persona nav iesniegusi pierādījumus, kas liecinātu, ka tā būtu "individuāli cietusi" no noziegumiem, kam bijuši pakļauti tās senči.
Francijā verdzība tika atcelta 1848.gadā, bet pirms tam Francijā vergi tika tirgoti ar plašu vērienu, nosūtot vairāk nekā miljonu afrikāņu uz kolonijām Amerikā.
Starptautiskā kustība par reparācijām un divas citas organizācijas 2005.gadā sāka cīņu par kompensāciju piedzīšanu. Francijas tiesas vairākkārt noraidījusi šo organizāciju prasības, bet Eiropas Cilvēktiesību tiesa uzturēja to centienus pie dzīvības, atzīstot to prasības par pieņemamām.
Advokāts Patriss Spinosi, kurš iesniedza prasību Francijas Augstākajā tiesā, nosauca tiesas lēmumu par "kārtējo neizmantoto iespēju", taču solīja turpināt cīņu. Viņš paziņoja, ka organizācijas atkal vērsīsies Eiropas Cilvēktiesību tiesā, lai iesniegtu jaunu apelāciju.
Jautājums par kompensācijām tiek plaši apspriests visā Karību jūras reģionā, kur koloniālās lielvalstis ieveda aptuveni piecus miljonus vergu, kurus piespieda brutālos apstākļos strādāt cukura plantācijās.
Apelācijas tiesa Martinikā 2022.gadā noraidīja organizāciju prasību, norādot, ka šiem noziegumiem ir noilgums un ka Francijas likums jau ļauj īstenot noteiktus pasākumus, kuru mērķis ir atzīt verdzības faktu un pieminēt tās upurus, taču tiesu iestāžu ziņā nav lemt, vai šie pasākumi ir pietiekami.