Budžeta komisija atbalstījusi 2.7 miljonu piešķiršanu Ukrainas bēgļu vajadzībām (3)

Veselības ministrijas izdevumiem Ukrainas bēgļu palīdzībai - 2,7 miljonu eiro

Pēc VM aplēsēm, 88 784 eiro nepieciešami ambulatorajai ārstēšanai paredzēto zāļu un medicīnisko ierīču iegādes izdevumu kompensācijai, tai skaitā 38 900 eiro izdevumiem, kas radušies no 2022.gada 1.novembra līdz 31.decembrim, un 49 884 eiro izdevumiem no šī gada 1.janvāra līdz 28.februārim.

Vēl 27 019 eiro tiks novirzīti, lai segtu izdevumus par centralizēto medikamentu un materiālu iegādi, kā arī par centralizēti iepērkamo parenterāli ievadāmo zāļu iegādi onkoloģisko saslimšanu ārstēšanai, tai skaitā 13 149 eiro izdevumu segšanai no 2022.gada 1.novembra līdz 31.decembrim un 13 870 eiro - no šī gada 1.janvāra līdz 28.februārim.

Lai segtu izdevumus, kas radušies, sniedzot zobārstniecības pakalpojumus bērniem līdz 18 gadu vecumam, kopumā novirzīs 57 692 eiro. No tiem 36 643 eiro par izdevumiem laika posmā no 2022.gada 1.novembra līdz 31.decembrim, bet 21 049 eiro - par laika posmu no šī gada 1.janvāra līdz 28.februārim.

Pēc VM aplēsēm nepieciešami arī 744 020 eiro, lai segtu izdevumus par primārās ambulatorās veselības aprūpes nodrošināšanu, laboratorisko izmeklējumu nodrošināšanu ambulatorajā aprūpē un sekundāro ambulatoro veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanu. No tiem 386 607 eiro par izdevumiem, kas radušies no 2022.gada 1.novembra līdz 31.decembrim, bet 357 413 eiro - par laika posmu no šī gada 1.janvāra līdz 28.februārim.

Lai segtu izdevumus par medicīniskās palīdzības nodrošināšanu stacionārās ārstniecības iestādēs nepieciešami kopumā 1 636 427 eiro, tai skaitā 895 499 eiro izdevumu segšanai, kas radušies no 2022.gada 1.novembra līdz 31.decembrim, bet 740 928 eiro - par laika posmu no šī gada 1.janvāra līdz 28.februārim.

Izdevumu segšanai par Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta izpildītiem izsaukumiem, sniedzot neatliekamo medicīnisko palīdzību laika posmā no 2022.gada 1.novembra līdz 31.decembrim, nepieciešami 40 637 eiro, bet par izdevumiem, kas radušies no šī gada 1.janvāra līdz 31.martam - 74 387 eiro.

Savukārt 903 eiro tiks novirzīti izmaksu segšanai par insulīna ievadīšanas ierīču un to piederumu nodrošināšanu, kā arī pacientu transportēšanu uz zemāka līmeņa ārstniecības iestādi laika posmā no šī gada 1.janvāra līdz 28.februārim.

Divu miljonu eiro pārdale uz EM budžetu Ukrainas Čerņihivas apgabala rekonstrukcijas atbalstam

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija trešdien atbalstīja divu miljonu eiro pārdali Ekonomikas ministrijai (EM), lai sniegtu atbalstu Ukrainas, jo īpaši Čerņihivas apgabala, rekonstrukcijai.

Finansējums tiek pārdalīts no budžeta resora "Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" programmas "Finansējums valsts drošības stiprināšanas pasākumiem".

Komisijas sēdē izvērtās diskusija, vai deputāti var atbalstīt šī finansējuma piešķiršanu, nezinot, kādi uzņēmumi būs tā saņēmēji, un kādas būs Čerņihivas apgabalam piegādājamās produkcijas izmaksas.

Piemēram, deputātu Uldi Auguli (ZZS) interesēja, kādas būs Čerņihivas apgabalam piegādājamo rotaļlaukumu izmaksas, turklāt Augulis vērsa uzmanību, ka Latvijā ir ļoti neliels šādu laukumu ražotāju skaits. Savukārt komisijas priekšsēdētājs Jānis Reirs (JV) atgādināja nepatīkamo pieredzi ar iepirkumu 100 miljonu eiro investīciju programmā, kurā no 15 uzvarētājiem divi uzņēmumi bija ar Krievijas kapitālu.

Reirs rosināja par divu miljonu eiro piešķiršanu balsot tad, kad EM iepirkums būs noslēdzies un būs zināmi tā uzvarētāji, kā arī pārējā informācija.

EM valsts sekretārs Edmunds Valantis deputātiem norādīja, ka patlaban iepirkumi vēl nav noslēgušies, tāpēc nav iespējams publiski atklāt informāciju par to dalībniekiem un piedāvātajām produkcijas cenām. Vienlaikus Valantis uzsvēra, ka finansējuma nepiešķiršana nozīmēs, ka Latvija nevarēs sniegt šo atbalstu Ukrainas Čerņihivas apgabalam.

Komisijas deputāti nolēma atbalstīt finansējuma pārdali, vienlaikus norādot, ka septembrī vēlēsies iepazīties ar EM rīkoto iepirkumu rezultātiem, to uzvarētājiem un pārējo informāciju.

Saskaņā ar Ārlietu ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu par Latvijas iesaisti Ukrainas rekonstrukcijā viens no piedāvātajiem atbalsta virzieniem ir Latvijas uzņēmēju iesaiste Čerņihivas apgabala rekonstrukcijā 2023.gadā, atvēlot šim mērķim divus miljonus eiro no Latvijas iesaistei Ukrainas rekonstrukcijā 2023.gadam paredzētā 5 110 877 eiro finansējuma.

Atbalsta mērķis atvēlētā finansējuma ietvaros ir pamatpakalpojumu nodrošināšana Čerņihivas apgabala iedzīvotājiem un apgabala sociālekonomiskā attīstība, nodrošinot Ukrainas identificētās vajadzības caur steidzamāko un nepieciešamāko preču piegādi.

Plānotais atbalsts tiks sniegts ciešā sadarbībā ar Ukrainas partneriem, atbilstoši Ukrainas amatpersonu identificētajām vajadzībām. EM šī piedāvājuma izstrādē sadarbojās ar Čerņihivas pilsētas un Ņižinas pilsētas administrāciju.

EM organizētājā aptaujā 17 Latvijas uzņēmumi pauduši interesi izgatavot un ne vēlāk kā 2023.gada novembrī piegādāt preces vai sniegt pakalpojumus. Aptaujā komersanti apliecinājuši savu iespēju un vēlmi piedalīties sarunu procedūrā, paužot gatavību saražot un piegādāt Ukrainai neieciešamās preces, kā arī sniegt būvuzraudzības pakalpojumus.

Ņemot vērā arī Ukrainas puses lūgumu, EM piešķirto finansējumu divu miljonu eiro apmērā piedāvā izmantot, sniedzot atbalstu dzīvojamā fonda atjaunošanā - moduļu mājas ģimenēm, kuru mājokļi tika pilnībā iznīcināti Krievijas agresijas rezultātā (aptuveni viens miljons eiro), pirmsskolas izglītības iestāžu labiekārtošanā (mēbeles, rotaļlaukumu aprīkojums), nodrošinot drošu un stimulējošu vidi (aptuveni 500 000 eiro), dzelzsbetona civilo patvertņu nodrošināšanā (aptuveni 495 000 eiro), sertificēta būveksperta pakalpojumu nodrošināšana, lai uzstādītu moduļu mājas un civilās patvertnes (aptuveni 5000 eiro).

Konceptuāli ir panākta vienošanās ar Čerņihivas pilsētas domi par katras puses veicamajiem darbiem, lai realizētu augstāk minēto atbalstu.

EM ziņojumā teikts, ka minētais atbalsts veicinātu iedzīvotāju atgriešanos apgabalā, sniegtu iespēju darbspējīgiem iedzīvotājiem atsākt darba gaitas un paātrinātu Ukrainas ekonomisko izaugsmi.

Ir panākta vienošanās ar Čerņihivas pilsētas domi par kritērijiem, pēc kuriem tiks piešķirtas Čerņihivas iedzīvotājiem moduļu mājas - ģimenes bez dzīvesvietas, kuru mājas ir iznīcinātas Krievijas iebrukuma rezultātā, ģimenes ar bērniem (prioritāri), sociāli maznodrošinātās ģimenes, ģimenes ar zemiem ienākumiem.

Savu redzējumu EM prezentēja Attīstības sadarbības politikas konsultatīvās padomes 2023.gada 19.jūnija sēdē. Tās ietvaros EM piedāvātais redzējums Latvijas iesaistei Čerņihivas rekonstrukcijas procesā 2023.gadā, veicinot Latvijas uzņēmēju iesaisti, tika pieņemts zināšanai un konceptuāli atbalstīts.

EM informē, ka saskaņā ar Čerņihivas pilsētas administrācijas sniegto informāciju karadarbības rezultātā privātais dzīvojamais fonds Čerņihivas pilsētā tika būtiski bojāts vai dažviet pat pilnībā iznīcināts. Apsekošanas rezultātā tika secināts, ka pilnībā nopostīti ir 527 mājokļi, būtiski bojāti 919 mājokļi, nedaudz bojāti 1629 mājokļi.

Tāpat tika izpostītas aptuveni 70% izglītības iestādes, proti, pilnībā tika iznīcinātas divas skolas, viena arodskola, savukārt daļēji bojātas tika 25 skolas, 37 bērnudārzi, četras arodskolas. Šobrīd vidēji 3700 bērnu apmeklē 37 pirmsskolas izglītības iestādes (no 52 esošajām), kuras ir atsākušas darbu un kurām ir jāatjauno zaudētā materiāli tehniskā bāze.

Tādējādi viens no Čerņihivas pilsētas administrācijas prioritārajiem uzdevumiem ir nodrošināt mājokļus pilsētas iedzīvotājiem. Savukārt vienlaikus ar izglītības iestāžu rekonstrukciju ir nepieciešams modernizēt to materiāli tehnisko bāzi, radot piemērotu izglītības vidi Čerņihivas pilsētas bērniem, kuri guvuši smagu psiholoģisko stresu un traumas militāro operāciju dēļ un turpina dzīvot pastāvīgu baiļu apstākļos notiekošā kara dēļ, īpaši tas attiecas uz pirmsskolas vecuma bērniem.

Tāpat Čerņihivas pilsētas administrācija uzsver, ka, ņemot vērā pastāvīgās gaisa uzbrukuma briesmas, aktuāls ir jautājums par civilo patvertņu nodrošinājumu Čerņihivas pilsētas iestādēm un uzņēmumiem, lai uzlabotu iedzīvotāju drošību.

Atbalsta septiņu miljonu eiro iemaksu EIB trasta fondā Ukrainas atbalstam

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija trešdien atbalstīja Latvijas septiņu miljonu eiro granta iemaksu Eiropas Investīciju bankas (EIB) trasta fondā Ukrainas atbalstam.

Šim nolūkam tiks veikta apropriācijas pārdale septiņu miljonu eiro apmērā no gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmā finansējuma programmas "Finansējums valsts drošības stiprināšanas pasākumiem" uz Finanšu ministrijas budžeta apakšprogrammu "Iemaksas starptautiskajās organizācijās".

EIB trasta fonds būs pagaidu mehānisms EIB atbalsta pasākumu īstenošanai Ukrainā kritiskās infrastruktūras atjaunošanai līdz būs pieejami Eiropas Savienības (ES) ilgtermiņa atbalsta pasākumi. ES dalībvalstis par plānoto atbalstu Ukrainai ar "Eiropas Savienība Ukrainai" fonda starpniecību paziņos 13.jūlijā Briselē, Beļģijā, aģentūru LETA iepriekš informēja Finanšu ministrijā (FM).

Finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV) skaidro, ka finanšu atbalsts tiks izmantots, veicinot investīcijas kritiskās infrastruktūras atjaunošanā un ekonomikas stiprināšanā. Latvijas kopējais atbalsts Ukrainai pārsniedz 1,3% no valsts iekšzemes kopprodukta.

Turpinoties Krievijas īstenotajai agresijai, Ukrainas valdības īstermiņa finansējuma vajadzības ekonomikas noturības un agrīnas atveseļošanas pasākumu finansēšanai saglabājas augstas, norāda FM. Tostarp nepieciešams uzturēt galvenos transporta savienojumus, nodrošināt pagaidu mājokļus iekšēji pārvietotiem iedzīvotājiem, atjaunot sabiedriskās ēkas, skolas un slimnīcas, kā arī palīdzēt privātā sektora pārorientācijai uz ES tirgiem.

EIB palielinās atbalstu Ukrainas ekonomikai, īstenojot investīciju projektus, kas identificēti sadarbībā ar Ukrainas valdību. Šim nolūkam EIB ir izveidojusi trasta fondu "Eiropas Savienība Ukrainai" jeb "EU4U", kas izsniegs aizdevumus, piesaistot donoru grantu līdzfinansējumu un budžeta garantiju nodrošinājumu.

"EU4U" trasta fonds ir starpposma mehānisms, lai nodrošinātu atbalsta nepārtrauktību Ukrainai augsta kredītriska apstākļos, līdz tiek īstenota ES budžeta vidēja termiņa pārskatīšana, kurā plānots iestrādāt ilgtermiņa atbalsta pasākumus Ukrainai. "EU4U" trasta fonds arī papildinās ES makrofinansiālo atbalstu, veicinot Ukrainas ekonomisko un sociālo noturību, nodrošinot ilgtspējīgas infrastruktūras vajadzības un atbalstot Ukrainas iestāšanās ES procesu.

Starptautiskās finanšu institūcijas - EIB, Pasaules Banka, Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) un Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka (ERAB) - ir lielākie investori Ukrainā, piesaistot donorvalstu līdzfinansējumu un budžeta garantijas. Kopš Krievijas iebrukuma EIB ir nodrošinājusi finansējumu Ukrainai trīs miljardu ASV dolāru apmērā, Pasaules Bankas grupa - 37,9 miljardus ASV dolāru, ERAB - 3,2 miljardus ASV dolāru, bet SVF - 2,7 miljardus ASV dolāru.

Latvija bija viena no pirmajām valstīm, kas atbalstīja neatliekamu Ukrainas valdības budžeta vajadzību segšanu ar Pasaules Bankas starpniecību, sniedzot grantu un garantiju nodrošinājumu kopumā 25 miljonu eiro apmērā.

Finansējums septiņu miljonu eiro apmērā plānots kā vispārējās valdības budžeta izdevumi 2023.gadā, kas kā vienreizējie izdevumi Ukrainas atbalstam saskaņā ar likumu tiek izslēgti no vispārējās valdības budžeta strukturālās bilances mērķa.