Intervija ⟩ Babčenko: Demokrātiska Krievija pastāvēs, kad atdos visu iekaroto jakutiem, čukčiem, burjatiem, tatāriem (3)

Foto: Eero Vabamägi
TVNET/Postimees
CopyLinkedIn Draugiem X

Politiskais bēglis un žurnālists Arkādijs Babčenko, kurš ar olām apmētāja Krievijas vēstniecību Tallinā, intervijā portālam "Rus.Postimees" pastāstīja, kas viņu pamudināja uz spontāno protesta akciju un kāpēc uzskata, ka "Krievijas liberālā" opozīcija neeksistē. Viņš stāsta arī par to, kā, dzīvojot Igaunijā, darbojas organizācijā, kas uz Ukrainu ved automašīnas un dronus.

Žurnālists Arkādijs Babčenko, kurš ilgu laiku strādāja laikrakstos "Novaja Gazeta", "Eho Moskvi" un citos Krievijas opozīcijas medijos, 2017. gadā emigrēja no Krievijas uz Ukrainu, aizbraukšanu skaidrojot ar bažām par savu drošību. 2018. gadā viņš piedalījās Ukrainas Drošības dienesta īpašajā operācijā, kurā tika inscenēta viņa slepkavība.

Šobrīd viņš ir viens no organizatoriem un aktīvs dalībnieks Igaunijas nevalstiskajā organizācijā "SAB UA", kas sūta Ukrainas bruņotajiem spēkiem transportlīdzekļus, medikamentus un militāro aprīkojumu, izmantojot starptautiskajās kolektīvās finansēšanas platformās iegūtos līdzekļus.

- Kāpēc izvēlējāties Igauniju – tā jums ir garīgi tuvāka, jo tur ir daudz krievvalodīgo, politiskās sistēmas dēļ vai arī ir kādi ekonomiski iemesli?

- Tuvāka mentalitātes ziņā, bet ne tāpēc, ka tur ir daudz krievvalodīgo, bet gan tāpēc, ka tur ir daudz igauņu.

Mums šeit dzīvo radinieki, un tā būtu ģimenes satikšanās. Es negribēju doties tālu prom no kara, lai varētu turpināt - nevis piedalīties, bet gan turpināt ietekmēt notiekošos procesus. Es esmu Krievijas pilsonis, dzimis Krievijā, lai gan tagad nekādā veidā sevi ar to neasociēju, jo esmu ceturtdaļukrainis un ceturtdaļebrejs un neizvēlējos, kur piedzimt.

Man ir nospļauties par tās nākotni, un es esmu par to, lai nebūtu ne brīnišķīgas, ne atbaidošas Krievijas, lai paliktu maza Maskavija, kas atlaistu visas pārējās iekarotās zemes. Tā es uzskatu kā cilvēks, kurš ir dzimis Krievijā, kā cilvēks, kurš tur nodzīvojis 40 gadus, kā cilvēks, kurš piedalījās okupācijas karā Čečenijā...

- Vai jūs apzinājāties, ka piedalāties okupācijas karā?

- Tad nē. Kad man bija 18 gadi, es to neapzinājos. Taču es vienalga jūtos atbildīgs par to, par kādu monstru tas viss pārvērtās. Krievija nevis pārdzima, bet vienkārši atgriezās savā sākotnējā stāvoklī. Es jūtos vainīgs Kazahstānas priekšā, kurā, iespējams, varētu notikt iebrukums, Baltkrievijas priekšā, kura jau ir sagrābta, Ukrainas priekšā, kuru mēģina sagrābt, un Baltijas valstu priekšā, kuras vēl pirms pusotra gada bija viens no galvenajiem Krievijas mērķiem. Es jūtos atbildīgs par to, ka esmu Krievijas pilsonis, bet es vēlos dzīvot šajā valstī un būt tai pēc iespējas noderīgāks.

Komentāri (3)CopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais