VDD lietā apcietinātā Bobira advokāte apgalvo, ka notikušais ir pārpratums

Izmeklēšanu par palīdzības sniegšanu Krievijai pret Latviju vērstā darbībā VDD sāka 1. augustā. Aptuveni nedēļu vēlāk veica kratīšanas un aizturēšanas.

No četriem iesaistītajiem publiski izskanējuši divi vārdi – Igors Bobirs un Raitis Dolgovs. Plašai sabiedrībai abi neko neizteiks, bet viņi ir zināmi drošībnieku aprindās.

Presē var atrast ziņas, ka Bobirs pirms gadiem 10-20 vadījis apdrošināšanas sabiedrības BTA drošības dienestu. Kādu brīdi viņa vietnieks bija vairāku ministru padomnieks Jānis Dambītis. 2015. gadā tieši Bobirs kopā ar Dambīti krogā satikās ar toreizējo Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja darbinieku Juri Jurašu, informējot Jurašu par viņam it kā piedāvāto viena miljona eiro kukuli.

Bobira pēdas parādās arī dažādos nekustamo īpašumu darījumos - gan caur uzņēmumiem, gan privāti. “de facto” pārliecinājās, ka Bobirs, piemēram, savulaik no Juraša ģimenes nopircis zemi Burtnieku pagastā.

Par Dolgovu zināms, ka viņš līdz 2004. gadam strādāja par kriminālpolicijas inspektoru Rīgas reģiona pārvaldē. Pirms vairākiem gadiem Dolgovs ar Bobiru bija līdzīpašnieki īpašumu pārvaldīšanas, juridisko pakalpojumu un nodokļu konsultāciju firmai “RC 7 Group”. Dolgovs pašlaik ir sertificēts detektīvs. Šis statuss ar likumu dod viņam tiesības noskaidrot ar dažādiem noziegumiem saistītus faktus, veikt personu slēptu novērošanu un izsekošanu.

Veicot izmeklēšanu, VDD ar šīs personām saistītos četrpadsmit objektos Rīgā un citviet Latvijā ir veicis kriminālprocesuālas darbības. Padziļinātai izpētei izņemts liels apjoms datu nesēju un dokumentu. Objektos drošības dienests konstatējis ierīces, kas, iespējams, ir stratēģiskas nozīmes preces un varētu būt izmantojamas prettiesiskām operatīvām darbībām.

LTV zināms, ka kratīšanas notikušas arī Bobiram piederošā biroju ēkā Rīgā, Klijānu ielā 23. Šajā adresē reģistrēti vairāki ar Bobiru un Dolgovu saistīti uzņēmumi. Turpat oficiālā adrese ir juridisko pakalpojumu firmai “Immunitas”, kuras īpašnieks agrāk bija bijušais Saeimas deputāts Juris Jurašs.

“Immunitas” savulaik, piemēram, ievāca ziņas no drošības iestādēm “PNB bankas” īpašnieka Grigorija Guseļņikova interesēs, par ko “de facto” jau ziņoja iepriekš.

Tagad “Immunitas” īpašniece ir advokāte Alla Barbaša, Juraša bijusī sieva un kolēģe KNAB. Viņa uzņēmusies apcietinātā Bobira aizstāvību. Klientu viņa pazīst jau sen.

Barbaša apgalvo, ka pret Bobiru aizturēšanas brīdī esot pielietots elektrošoku, un viņš ticis piekauts, lai gan neesot pretojies.

“Viņš ir pilnīgi šokēts, atklāti runājot, par notiekošo. Viņš neko tamlīdzīgu nav darījis, kas ir rakstīts procesuālajos dokumentos. Viņš ir atklāts, gatavs sadarbībai, viņš ir gatavs sniegt visu viņa rīcībā esošo informāciju, lai drošības dienests varētu gūt pārliecību, ka šis ir pārpratums,” saka Barbaša.

Advokāte sauc Bobiru par patriotu, kurš vienmēr darbojies Latvijas interesēs, par ko VDD esot jābūt informētam. Advokāte arī atzīmē, ka Bobiram nevar būt nekādas motivācijas palīdzēt Krievijas specdienestiem vērsties pret Latvijas valsti.

“Viņš pats ir ukrainis, viņa vecāki un arī tuvie ģimenes locekļi bija dzīvojuši Ukrainā, bet pašlaik viņi ir saņēmuši patvērumu Latvijā. Viņš, protams, ne tikai palīdzējis saviem ģimenes locekļiem, bet viņam nepazīstamiem cilvēkiem, kas bija bēguši no kara,” stāsta advokāte.

Bobiram piemēroto drošības līdzekli apcietinājumu advokāte apstrīdēja, bet tiesa to atstāja spēkā.

Savukārt apcietinātā Dolgova advokāti vispār atteicās drošības dienesta sākto izmeklēšanu raidījumam komentēt.

Izmeklēšana sākta pēc Krimināllikuma panta par palīdzības sniegšanu ārvalstij pret Latvijas Republiku vērstā darbībā. Kas aiz tā slēpjas, drošības dienesta paziņojumā pateikts ļoti aptuveni: “VDD izmeklēšanas gaitā iegūtā informācija liecina, ka personas Krievijas FSB uzdevumā veikušas darbības, kas vērstas pret citu personu rīcības brīvību, neaizskaramību, ekonomisko, sociālo un fizisko drošību. Izmeklēšanas interesēs VDD patlaban no plašākiem komentāriem atturēsies.”

Iekšlietu ministrs Māris Kučinskis (AS) par minēto kriminālprocesu ar VDD ir runājis, bet, kamēr notiek izmeklēšana, plašāka informācija netiks sniegta. Viņš skaidro, ka spiegošanas lietās ne vienmēr aizdomīgās personas nekavējoties tiek ņemtas ciet. Tas tiek darīts nolūkos neizjaukt sadarbības ķēdi. Tomēr pašreizējie apstākļi liek rīkoties aktīvāk.

“Šobrīd tomēr ir karš Ukrainā. Un šī situācija, kas kļuvusi daudz saspringtāka, ņemot vērā, ka mūsu drošība tādā stabilitātē vairs nav, kā tas bija agrāk. Es arī pieņemu, ka šobrīd ar daudz lielāku vērību katrs šis identificētais arī uzreiz tiek izolēts no sabiedrības. Tāpēc šī aktivitāte ir ļoti objektīva,” pauž ministrs.

Kučinskim iesaistīto personu vārdi neko neizsakot. Tiesa, raksturojumi, ko viņš esot saņēmis, nesot bijuši tie labākie. No ministra teiktā var secināt, ka izmeklēšanā iesaistītie nav nodarbināti valsts varas struktūrās.

“Ja tie būtu kādi esošie [darbinieki] bijuši, tas būtu daudz, daudz sāpīgāk. Šobrīd viņi kādu brīdi jau ir tālu prom no iespējām kaut ko ietekmēt,” secina Kučinskis.

Specdienestus kontrolējošās Saeimas Nacionālās drošības komisijas vadītājs Jānis Dombrava konkrētās izmeklēšanas komentēšanu atstāj drošības dienesta ziņā. Viņš atkārto jau paša iepriekš vairākkārt teikto, ka Latvijā ir pietiekami daudz Krievijas ietekmes aģentu, ar ko drošības iestādes, viņaprāt, tiekot galā arvien labāk.

VDD izmeklēšanā par palīdzību Krievijas federālajam drošības dienestam no četriem aizdomās turētajiem patlaban trīs atrodas apcietinājumā. Ceturtajam ir aizliegts izbraukt no valsts.