Projekta ietvaros apskatām dažādus satiksmes dalībniekus. Pirmajā epizodē runājām ar velosipēdistu Dāvi, otrajā sērijā savu skaudro pieredzi mums atklāja Ilgmārs, kuram nav autovadītāja apliecības. Ilgmārs ir cietis četrās avārijās, turklāt divas no tām ir bijušas ļoti smagas. Vienā no tām viņš zaudēja tēvu, bet otrā - bija liecinieks tam, kā labākais draugs triecienā tiek izmests no automašīnas. Savukārt trešajā epizodē bija stāsts par Alvi, kurš dzimis laimes krekliņā - par mata tiesu izglābās no iešanas bojā smagā avārijā.
Šoreiz stāsts ir par Jāni - vīrieti, kuram ļoti patīk braukt ar automašīnām, taču bieži vien viņš brauc ātri un agresīvi, pārkāpjot ceļu satiksmes noteikumus. Pats Jānis sarunā to arī neslēpj, stāstot, ka ir bijis vainīgs vairākās avārijās.
Esmu dinamisks šoferis, man patīk skriet. Ja par to runājam - esmu savācis deviņus soda punktus, izgājis "Drošas braukšanas skolu"... noklausījos divas lekcijas, lai dzēstos soda punkti. Savus grēkus esmu izpircis, tagad esmu tīrs no soda punktiem. Man ir bijušas vairākas avārijas.
Pirmā avārija bija 16 gadu vecumā... man vēl nebija autovadītāja tiesību. Mamma bija aizbraukusi ciemos pie māsas uz ārzemēm. Kā jau 16 gadus vecs čalis ar čomiem - nofenderējām mammas mašīnu. Vizinājāmies pa pilsētu. Vienā dienā izdomājām, ka jāpaņem vēlreiz mašīna. Nekādu braukšanas iemaņu man nebija. Netīšām iebraucu sētas betona stabā, kas nolūza pēc tam. Protams, bija panika, ātri iedarbināju auto un aizbēgu. Piezvanīju onkulim, kurš atbrauca un palīdzēja. "Neuztraucies, sūdi gadās, es tev palīdzēšu," viņš man toreiz teica.
Nākamā avārija bija aptuveni pusgadu pēc tam, kad biju nolicis tiesības. Toreiz nesavaldīju automašīnu un ietriecos kokā. Čomam bija sastiepta potīte, mašīna bija norakstāma.
Atceros, ka citā reizē pēc darba savācāmies kompānija un aizbraucām uz Saulkrastiem tusēt. Visu dienu biju nostrādājis, un bija sakrājies liels nogurums. Patusējām un braucām mājās naktī. Pa ceļam piestājām degvielas uzpildes stacijā un nopirku enerģijas dzērienu. Līdz mājām bija palikuši tikai 15 kilometri. Vienā brīdī es aizmigu pie stūres. Mani uzreiz pamodināja čoms - tas pats, kurš bija ar mani iepriekšējā avārijā, - un bļāva: "Ko tu dari???" Biju jau iebraucis ceļa nomalē; strauji pagriezu stūri atpakaļ un mašīnas aizmuguri sanesa. Mēs pārlēcām pāri pretējai joslai uz pļavu... centos izvairīties no elektrības stabiem pļavā un griezu stūri. Auto sāka kūleņot...