Pagrieziena punkts ⟩ "Esmu dinamisks šoferis, patīk skriet!" Jāņa stāsts. Izraisījis vairākas avārijas

Projekta ietvaros apskatām dažādus satiksmes dalībniekus. Pirmajā epizodē runājām ar velosipēdistu Dāvi, otrajā sērijā savu skaudro pieredzi mums atklāja Ilgmārs, kuram nav autovadītāja apliecības. Ilgmārs ir cietis četrās avārijās, turklāt divas no tām ir bijušas ļoti smagas. Vienā no tām viņš zaudēja tēvu, bet otrā - bija liecinieks tam, kā labākais draugs triecienā tiek izmests no automašīnas. Savukārt trešajā epizodē bija stāsts par Alvi, kurš dzimis laimes krekliņā - par mata tiesu izglābās no iešanas bojā smagā avārijā.

Šoreiz stāsts ir par Jāni - vīrieti, kuram ļoti patīk braukt ar automašīnām, taču bieži vien viņš brauc ātri un agresīvi, pārkāpjot ceļu satiksmes noteikumus. Pats Jānis sarunā to arī neslēpj, stāstot, ka ir bijis vainīgs vairākās avārijās.

Dažas Jāņa atmiņas no pārdzīvotajiem negadījumiem

Video: Jāņa pieredzes stāsts

Aizmigšana pie stūres – kādi ir eksperta ieteikumi?

Viens no avārijas iemesliem nereti ir aizmigšana pie stūres. To pieredzējis arī Jānis, tāpēc sazinājāmies ar "Drošas braukšanas skolas" vadītāju Jāni Vanku, lai analizētu šo problēmu.

Vanks stāsta, ka šādas situācijas mēdz notikt un tam par iemeslu ir galvenokārt  miega trūkums un nogurums.

"Tas attiecīgi rezultējas monotonā braukšanā. Protams, atkarīgs no noguruma līmeņa, bet parasti aizmigšana notiek, ja sanāk braukt kādu garāku distanci pa šoseju un fonā ir monotons troksnis."

Eksperts arī norāda, ka atsevišķos gadījumos aizmigšanu pie stūres var veicināt slikta gaisa cirkulācija pašā automašīnā. "Parasti autovadītāji, ja jūt, ka uznāk nogurums, atver logu un paelpo svaigu gaisu. Tad organisms nedaudz pamostas un jūtas labāk uz konkrēto brīdi. Tam gan nevajadzētu būt galvenajam iemeslam, kāpēc cilvēki aizmieg pie stūres."

Eksperts stāsta, ka gadījumos, ja cilvēks sāk žāvāties, smadzenes sāk nedaudz atslēgties, tie ir pirmie signāli, ka jāapstājas. Ir variants izkāpt no automašīnas un nedaudz pakustēties, taču tas nav ilgtermiņa risinājums.

Kā norāda Vanks, labākais variants ir tā saucamais "power-nap", ka cilvēks piecas līdz desmit minūtes nosnaužas. "Tam ir daudz lielāks efekts, nekā mēs varētu domāt, jo smadzenes pilnībā atslēdzas," norāda Vanks.

"Brīdī, kad cilvēkam nāk miegs pie stūres, ir jāsaprot, ar ko viņš riskē. Tas, visdrīzāk, būs ļoti nopietns negadījums, pat braucot ar mazu ātrumu. Piemēram, iebraukšana pretējā joslā, kad notiek frontāla sadursme, - bieži vien tas ir letāls negadījums. Tāpat ar nobraukšanu no ceļa un ietriekšanos kokā," norāda Vanks.

Eksperts iesaka pirms sēšanās pie stūres izvērtēt, vai to vispār var darīt. Gadījumos, ja nogurums parādās braukšanas laikā - cilvēkam ir jāstājas malā un jāmēģina desmit minūtes pagulēt.

"Galvenais ir izvērtēt, vai neapdraudam sevi un citus satiksmes dalībniekus," norāda Vanks.

Satiksmes drošības kampaņu "Tava priekšzīme – svarīgākā ceļazīme"

Katru gadu, iestājoties siltam laikam, strauji aug ceļu satiksmes negadījumu skaits, kuros iesaistīti bērni, īpaši pārvietojoties ar dažādiem mikromobilitātes līdzekļiem, piemēram, velosipēdiem un elektroskrejriteņiem. Tāpēc CSDD, Bērnu klīniskā universitātes slimnīca un Valsts policija sākusi jaunu satiksmes drošības kampaņu "Tava priekšzīme - svarīgākā ceļazīme", kuras mērķis ir veidot pieaugušo, sevišķi vecāku, izpratni par viņu priekšzīmīgas rīcības ceļu satiksmē nozīmi, veidojot drošus bērnu paradumus uz ceļa.

CSDD dati liecina, ka šī gada pirmajos sešos mēnešos ceļu satiksmes negadījumos bērni visbiežāk cietuši kā transportlīdzekļu pasažieri. Proti, kā pasažieri cietuši 127 bērni, savukārt kā gājēji cietuši 78 bērni. Tikmēr ceļu satiksmes negadījumu veidi, kuros iekļuvuši bērni, atšķiras – visbiežāk, 112 gadījumos, fiksētas sadursmes; uzbraukšana gājējam notikusi 83 gadījumos, bet uzbraukšana velosipēdistam – 38 gadījumos.

Atklājot kampaņu, satiksmes ministrs Jānis Vitenbergs norādīja: "Tikai kopīgiem spēkiem mēs varēsim atrisināt šo samilzušo problēmu – satraucoši lielo ceļu satiksmes negadījumu skaitu, kuros iesaistīti bērni. Mani kā jaunu ministru, mazu bērnu tēvu, šī situācija ļoti satrauc, jo to bērnu un pusaudžu traumas, kas gūtas, piemēram, vadot skrejriteni vai neapdomīgi braucot ar velosipēdu, lielā daļā gadījumu būtu bijis iespējams novērst, ja vien būtu atbilstoši noteikumi, kontrole, pienācīga attieksme no pašiem transportlīdzekļu lietotājiem un lielāka līdzatbildība no viņu vecākiem. Jāpiemin, ka šobrīd finiša taisnē ir grozījumi Ceļu satiksmes noteikumos, tāpat Saeima ir apstiprinājusi grozījumus Ceļu satiksmes likumā, kas paredzēs vairākas izmaiņas attiecībā uz elektroskrejriteņiem, piemēram, palielinātus sodus par pārkāpumiem, obligātu ķiveri un jebkāda transporta vadīšanas tiesības, lai brauktu ar šo transportlīdzekli."

Raugoties uz situāciju ceļu satiksmē, CSDD valdes priekšsēdētājs Aivars Aksenoks skaidro: "Būtiski uzsvērt, ka droša pārvietošanās pa ceļu ir saistīta ne tikai ar satiksmes noteikumu ievērošanu, bet arī ar atbilstošu drošības līdzekļu lietošanu, piemēram, ķiveres lietošanu, bērnu sēdeklīšu izmantošanu u.tml. Diemžēl ķiveru neizmantošana, pārvietojoties ar mikromobilitātes līdzekļiem, tostarp velosipēdiem, balansa riteņiem u.tml., ir vēl viena satraucoša tendence. CSDD dati rāda, ka aizsargķiveres lieto maza daļa no visiem velobraucējiem, un teju 70% gadījumu bērni ķiveres neizmanto. Savukārt, pārvietojoties ar elektroskrejriteni, ķiveri kopumā izmanto tikai 7,4% vadītāju. Tāpat viens no pirmajiem brīžiem, kad bērnam sāk veidoties izpratne par drošību ceļu satiksmē, ir pārvietošanās automašīnā. Taču dati rāda, ka gandrīz 40% autovadītāju bērnu sēdeklīšus un paliktņus neizmanto."

Līdzīgu situāciju apstiprina Valsts policijas dati, proti, līdz šā gada jūnijam ceļu satiksmes negadījumu skaits, kuros iesaistīti bērni līdz 18 gadiem, salīdzinot ar identisku periodu pērn, ir audzis par 18%. Turpina Andis Rinkevics, Valsts policijas Prevencijas vadības nodaļas priekšnieks: "Mūsu pieredze liecina, ka, augot satiksmes intensitātei, īpaši vasarā, kad ceļus vairāk piepilda mikromobilitātes līdzekļi, kāpj arī ceļu satiksmes negadījumu skaits. Tas īpaši novērojams pēdējos gados, kad par populāriem pārvietošanās līdzekļiem ir kļuvuši elektroskrejriteņi. Piemēram, ceļu satiksmes negadījumu skaits, kas notikuši, pārvietojoties ar elektroskrejriteni, un kuros iesaistīti bērni vecumā līdz 18 gadiem, šogad laikā līdz jūnijam, salīdzinot ar pērno gadu, palielinājies par 62%. Turklāt liela daļa bērnu elektroskrejriteņus izmanto neatļautā vecumā līdz 14 gadiem."

Bērnu slimnīcas mediķi norāda, ka, neraugoties uz centieniem dažādos veidos uzrunāt sabiedrību par drošību uz ielas un mājās, situācija ar katru gadu tikai pasliktinās.

Ik gadu palielinās to bērnu skaits, kas ceļu satiksmes negadījumos gūto traumu dēļ nonāk Bērnu slimnīcā. No šī gada sākuma līdz 20. jūlijam ceļu satiksmes negadījumos cietuši un Bērnu slimnīcā nonākuši 149 bērni. Pagājušajā gadā jūlija beigās šis skaitlis bija mazāks - 116. Tāpat pieaug bērnu skaits, kas guvuši traumas, pārvietojoties ar dažādiem mikromobilitātes rīkiem, bet šīs situācijas nav ceļu satiksmes negadījumi – lielākoties tie ir kritieni.

"Visvairāk traumu tiek gūtas, braucot ar velosipēdiem, – līdz šī gada jūlija beigām, salīdzinot ar tādu pašu periodu pērn, bērnu skaits, kuri atzinuši, ka trauma gūta, krītot no velosipēda, ir audzis par 25%. Daudz traumu tiek gūtas, krītot no elektroskrejriteņiem, un no gada sākuma līdz šī gada 20. jūlijam 54 bērni, kas nonākuši Bērnu slimnīcā, atzinuši, ka trauma gūta saistībā ar to izmantošanu – gan krītot no braucamā, gan ciešot situācijās, kad kāds cits uzbrauc virsū. Pagājušajā gadā jūlija beigās saistībā ar elektroskrejriteņiem traumas guvuši bija 42 bērni. Taču skaitļi parāda tikai tendenci, mūs satrauc ikkatra bērna drošība un veselība, jo pēc kritiena var būt sekas gan uz visu vasaru – tā ir sabojāta –, gan smagākos gadījumos uz visu mūžu. Tāpēc ir kritiski svarīgi veicināt sabiedrības izpratni par traumām un to sekām, kas iestājas, ja netiek ievēroti drošības pamatprincipi satiksmē," stāsta Bērnu slimnīcas virsārste Renāte Snipe.

Kampaņa "Tava priekšzīme – svarīgākā ceļazīme" vērsīs uzmanību uz trīs būtiskām situācijām

Kā norāda Aksenoks, piemērs jeb priekšzīme, kādu pieaugušie, īpaši vecāki, demonstrē ilgtermiņā, viņu pašu attieksme attiecībā uz satiksmes drošības un savstarpējās cieņas jautājumiem neizbēgami atsaucas arī uz bērniem un jauniešiem un viņu izpratni par drošību ceļu satiksmē: "Ar mērķi veidot izpratni par pieaugušo atbildību bērnu un jauniešu satiksmes drošības nodrošināšanā, kas ilgtermiņā samazinātu ceļu satiksmē cietušo bērnu un jauniešu skaitu un palielinātu bērnu un jauniešu skaitu, kuri lieto drošības līdzekļus, piemēram, bērnu sēdeklīšus, ķiveres, atstarotājus u.tml., jaunās kampaņas laikā aicināsim visus pieaugušos, bet jo īpaši vecākus, atcerēties, ka bērni no viņiem mācās, arī, kad runa ir par ceļu satiksmes noteikumu ievērošanu un drošu rīcību uz ceļiem."

Viņš papildina, ka, ņemot vērā ceļu satiksmes negadījumu, kuros cieš bērni, specifiku, kampaņa vērsīs uzmanību uz trīs būtiskām, ar ceļu satiksmes drošību saistītām situācijām, aicinot vecākus lietot bērna vecumposmam atbilstošu autosēdeklīti līdz viņš sasniedz 150 cm augumu, bērnu vienmēr tajā piesprādzējot; aicinot ievērot, ka bērniem līdz 12 gadiem, pārvietojoties ar mikromobilitātes līdzekļiem, ķivere jālieto obligāti, un tā ir ieteicama ikvienam velobraucējam; aicinot izglītot bērnus, ka līdz 14 gadu vecumam ar elektroskrejriteni nedrīkst braukt un tas ir transportlīdzeklis vienai personai.

Raksts tapis sadarbībā ar CSDD un Ceļu satiksmes drošības padomi.