Interpols septembrī atzīmē savu 100 gadu jubileju un joprojām ir vienīgā globālā mēroga organizācija, kas cīnās pret noziedzību, iesaistot visu dalībvalstu nacionālo policiju resursus. Tomēr sarežģītos ģeopolitiskajos apstākļos Interpols saskaras ar virkni izaicinājumu, kas liek uzdot jautājumus par organizācijas nākotni un ilgtspēju.
Interpolam nav pašam savu policistu, ieroču un lidaparātu, ar kuriem “izķert” pasaules noziedzniekus – viņi tikai uztur platformu, kurā dažādu valstu policijas var apmainīties ar informāciju un veidot sadarbības operācijas. “Sarkanie paziņojumi, citas informācijas izplatīšanas procedūras – visi šie mehānismi, no vienas puses, palīdz katru dienu arestēt tūkstošiem noziedznieku visā pasaulē, bet, no otras puses, mums jāvar nodrošināt, ka šie instrumenti netiek izmantoti politiskos vai militāros nolūkos,” galvenos organizācijas ikdienas izaicinājumus intervijā ziņu aģentūrai “The Associated Press” raksturo Interpola ģenerālsekretārs Jirgens Stoks. Vienā kriminālnoziedznieku un meklēšanā esošo personu datubāzē sadarboties policijai no 195 ļoti dažādām pasaules valstīm tomēr ir sarežģīti.
1923. gada 7. septembrī Vīnē tika dibināta Starptautiskās kriminālpolicijas komisija, bet Otrā pasaules kara laikā šī organizācija tika pārcelta uz Lionu, Franciju, un tur joprojām atrodas Interpola mītne. Par spīti noturībai, Interpols atzīmē savu 100 gadu jubileju uz visnotaļ nopietnu izaicinājumu un kritikas fona. Taču aizvien straujākas digitalizācijas apstākļos globāla mēroga policijas sadarbība ir vajadzīga vēl vairāk nekā jebkad iepriekš.