Latvijā gandrīz puse jeb 42% aptaujāto iedzīvotāju apgalvo, ka vislielākais šķērslis bioatkritumu šķirošanā ir specializētu konteineru trūkums dzīvesvietas tuvumā, informēja uzņēmuma atkritumu poligona "Getliņi eko" pārstāvji, atsaucoties uz uzņēmuma un kompānijas "Norstat" veikto pētījumu informatīvās kampaņas "Viss, ko neapēd, ir noderīgs" ietvaros.
"Getliņi eko" mudina iedzīvotājus pieprasīt namu apsaimniekotājiem specializētus konteinerus, kas paredzēti bioatkritumiem.
"Getliņi eko" projektu vadītāja vides izglītības jomā Inese Avota norāda, ka tikai nepilnas 800 mājsaimniecības lūgušas apsaimniekotājiem izvietot dzīvesvietas tuvumā biokonteinerus.
Ņemot vērā, ka bioatkritumu šķirošana no 2024.gada būs obligāts pienākums visiem Latvijas iedzīvotājiem, kampaņas "Viss, ko neapēd, ir noderīgs" mērķis ir vērst uzmanību uz jauno pienākumu un sniegt informāciju par šķirošanas praktiskajiem jautājumiem.
Saskaņā ar pētījuma rezultātiem, vairākums jeb 62% aptaujāto atzīst, ka viņu mājsaimniecība patlaban bioatkritumus izmet sadzīves atkritumu konteinerā.
Avota atgādina, ka lielākas izmaksas par atkritumu apsaimniekošanu ir sabiedrības informētības trūkuma rezultāts, jo apsaimniekošanas samaksa par sašķirotiem bioatkritumiem ir ap 20% lētāka nekā par sadzīves atkritumiem.
Pētījumā arīdzan secināts, ka gandrīz puse jeb 45% aptaujāto par lielāko ieguvumu no bioatkritumu šķirošanas uzskata mazāku atkritumu apjomu sadzīves konteinerā un izvešanas regularitāti. Otrajā vietā vismaz katrs trešais jeb 38% respondentu ierindo samazinātu apglabājamo atkritumu apjomu poligonos. Nedaudz mazāk - 36% cilvēku - norāda uz atbildīgu ieradumu veidošanos un rūpēm par vidi. Turpretim tikai katrs piektais jeb 17% iedzīvotāju min mazāku rēķinu par atkritumu apsaimniekošanu.
Līdz 2035.gadam Latvijai jāizpilda sadzīves atkritumu apglabāšanas normas - poligonos būs atļauts apglabāt ne vairāk par 10% no visiem sadzīves atkritumiem, jo pārējais būs jāpārstrādā.
Aptauju par šķirošanas tendencēm un bioatkritumu šķirošanas paradumiem "Getliņi eko" īstenoja kopā ar kompāniju "Norstat" šī gada augustā, intervējot 1008 Latvijas iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 74 gadiem.
