Stradiņa slimnīca meklē risinājumus iekavētās būvniecības sekmēšanai

TVNET/LETA
CopyLinkedIn Draugiem X
Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas jaunā korpusa būvniecības darbi.
Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas jaunā korpusa būvniecības darbi. Foto: Evija Trifanova/LETA

Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca (PSKUS) meklē risinājumus, kā palīdzēt būvniekam kāpināt darbu tempu A2 ēkas otrās kārtas īstenošanai un būvniecības sekmēšanai, informēja PSKUS Sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Janita Veinberga.

Vēl līdz 2022.gada pirmajai pusei A2 ēkas būvdarbu izpilde atbilda plānā noteiktajam, bet gada vidū cenu pieauguma dēļ būvdarbu temps sāka samazināties. 2022.gada augustā tika parakstīta pirmā vienošanās ar būvnieku, kura paredzēja objektīvo izmaksu kāpuma segšanu pēc pierādījumu metodes.

2023.gada martā pēc Ministru kabineta informēšanas slimnīca noslēdza vienošanos - izmaiņas būvdarbu līgumā ar SIA "Velve", lai mazinātu Covid-19 pandēmijas un Krievijas uzsākta kara Ukrainā sekas uz A2 ēkas būvdarbu norisi. Tika segts izmaksu sadārdzinājums miljonu eiro apmērā, paredzēts avanss finanšu plūsmas nodrošināšanai un pagarināts līguma termiņš līdz 2024.gada jūnijam.

Veinberga atzina, ka, neskatoties uz veiktajām izmaiņām un samaksāto avansu, būvdarbu tempu apjoms nepieauga un būvdarbu veicējam bija un ir grūtības sasniegt līgumā noteiktos termiņus. No martā līguma izmaiņās plānotajiem darbiem 59 miljonu apmērā šajā gadā līdz šim ir pieņemti un apmaksāti darbi par 2,5 miljoniem eiro. Jau maijā slimnīca uzsāka intensīvu darbu un komunikāciju ar būvdarbu veicēju par iespējām paātrināt būvdarbu izpildes gaitu.

Apzinoties risku neapgūt 2023.gadā paredzēto ES fondu finansējumu, PSKUS nekavējoši iesaistīja ES fondu uzraudzības iestādes, lai vienotos par labāko scenāriju A2 ēkas tālākai virzībai, kā arī dodot iespēju lemt par neapgūtā ERAF finansējuma tālāko izlietojumu, piemēram, novirzot citiem projektiem. Tāpat 22.augustā sniegts ziņojums Ministru kabinetam par A2 projekta virzību un informācija par riskiem ERAF līdzekļu neapguve.

Kopš šī gada vasaras sākuma slimnīca veikusi virkni pasākumu, lai kā pasūtītājs sekmētu būvdarbu virzību. Tika stiprināta būvuzraudzības kapacitāte, piesaistot neatkarīgu ekspertu strīdus situāciju risināšanai, stiprināta autoruzrauga kapacitāte, paredzot tā klātbūtni objektā katru dienu, kā arī mazināts administratīvais slogs, samazinot iesniedzamo dokumentu apjomu, izstrādāta tipveida dokumentācija materiālu apmaksai un citi pasākumi.

Pasākumi veikti, ievērojot Slimnīcas, ārējo ekspertu un SIA "Velve" izteiktos priekšlikumus, vienlaikus neapdraudot A2 ēkas būvdarbu kvalitāti un drošību, kā arī izlietoto ERAF līdzekļu attiecināmību. Veicot jebkādas izmaiņas būvniecības procesā PSKUS rūpīgi izvērtē katra priekšlikuma ietekmi uz pacientu un darbinieku drošību, kā arī risku neapgūt vēl vairāk ERAF līdzekļus nekvalitatīvas dokumentācijas dēļ.

Par tālāko A2 ēkas projekta virzības scenāriju slimnīca, iesaistot kompetentās iestādes - Centrālo finanšu un līgumu aģentūru (CFLA), Veselības ministriju, Finanšu ministriju, Iepirkumu uzraudzības biroju, Ekonomikas ministriju, izstrādāja četrus iespējamos rīcības virzienus.

Šobrīd primārais rīcības scenārijs - turpināt A2 būvdarbu veikšanu ar esošo būvdarbu veicēju SIA "Velve", 2023.gadā neieguldīto finansējuma apjomu pārcelt uz 2024.gadu. Kā finanšu avotu uz 2024.gadu pārceltajam finansējuma apjomam izmantot jaunā ES fondu plānošanas perioda finansējumu, kas paredzēts Slimnīcas B ēkas būvniecībai. Lai šo scenāriju īstenotu slimnīca septembrī iesniegusi nepieciešamos projekta grozījumus Eiropas Komisijā.

Šobrīd kopīgā darbā tiek meklēti vēl papildus risinājumi, kā līdz 2023.gada beigām A2 projekta īstenošanā mazināt prognozēto ERAF līdzekļu neapguvi un paātrināt būvdarbu gaitu.

A2 ēkas būvdarbu tempa kritums ir radījis ne tikai ERAF līdzekļu nepaguvi 2023.gadā, bet arī rada riskus turpmākai slimnīcas infrastruktūras attīstībai - B ēkas īstenošanai un vēsturisko ēku atjaunošanai. Šo projektu īstenošana iespējama tikai pēc struktūrvienību pārcelšanas uz jauno A2 ēku, uzsvēra Veinberga.

Kā ziņots, PSKUS ārkārtas dalībnieku sapulcē 5.oktobrī atsaukta slimnīcas padome un vietā ievēlēta jauna pagaidu padome. Kā liecina "Firmas.lv" dati, slimnīcas padomē kopš 2020.gada februāra bija Reinis Ceplis, Juris Lapše un Renalds Jurkevičjus.

PSKUS kapitāla daļu turētāja pārstāve, Veselības ministrijas valsts sekretāra pienākumu izpildītāja Aiga Balode ārkārtas dalībnieku sapulcē norādīja, ka PSKUS padome nav operatīvi un padziļināti izvērtējusi riskus un to īstermiņa un ilgtermiņa ietekmi uz slimnīcas vērtību, ilgtspēju un atbildīgu attīstību. Tā rezultātā šobrīd pastāvot risks, ka uz 2023.gada 31.decembri ir identificējams Eiropas Savienības (ES) finansējuma neapgūšanas risks apmēram 46 miljonu eiro apmērā.

"Ņemot vērā situāciju ar slimnīcas A2 korpusa paredzēto būtisko lomu pacientu ārstniecības procesā, kas tiek apdraudēts ar līdzšinējo projekta vadību un risku pārvaldību no padomes puses, slimnīcas kapitāla daļu turētāja pārstāvis pieņēmu lēmumu atsaukt padomi un ievēlēt jaunu - pagaidu padomi," norādīja Balode.

Pēcpusdienā norisinājās vēl viena slimnīcas ārkārtas dalībnieku sapulce, kurā tika apstiprināta pagaidu padome trīs padomes locekļu sastāvā ar pilnvaru termiņu līdz vienam gadam.

PSKUS padomē ir ievēlēts Normunds Staņēvičs, kurš šobrīd veic valdes priekšsēdētāja pienākumus Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīcā. Staņēvičs ievēlēts par PSKUS padomes locekli, lai uzlabotu slimnīcas attīstības projektu vadību un veicinātu personāla sadarbību.

Pagaidu padomē ievēlēts Pēteris Stradiņš, kurš ir Rīgas Stradiņa universitātes Ķirurģijas katedras profesors, PSKUS Sirds ķirurģijas nodaļas vadītājs. Stradiņa kompetence būs ārstniecības jautājumi.

Tāpat ievēlēta Iluta Riekstiņa, kura kopš 2019.gada ir Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas valdes locekle ar atbildību finanšu plānošanas un uzskaites vadības, ekonomikas un statistikas procesu vadības, iepirkumu un līgumu procesu, informācijas sistēmu un informācijas un komunikācijas tehnoloģiju procesu vadības, E-veselības jautājumu, kā arī investīciju projektu vadības jautājumos. Riekstiņas kompetence padomē būs par finanšu un būvniecības procesu pārvaldība.

Kā norāda VM, kapitāla daļu turētājs sagaida atbildīgu pagaidu padomes rīcību un formulējis tūlītējus pirmos uzdevumus. Padomei jāveic Eiropas Reģionālās attīstības fonda projekta "Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas jaunās A2 ēkas attīstība" pārvaldības ārējais audits un jānodrošina mediācijas pakalpojumu sniedzēja piesaiste minētā projekta sekmīgai realizācijai.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu