Krāpnieki arvien pilnveido savas pārliecināšanas prasmes un ticamības radīšanai mēdz uzdoties par tiesībsargājošo iestāžu, tostarp policijas vadības līmeņa amatpersonām. Jau iepriekš ziņots, ka nolūkā izkrāpt naudu noziedznieki gan sūta e-pasta vēstules, gan zvana, uzdodoties arī par Valsts policijas priekšnieku vai kādu no viņa vietniekiem.
Tā piemēram, šomēnes Valsts policijas Rīgas Austrumu pārvaldē saņemts iesniegums no pensijas vecuma sievietes, kurai tādējādi izkrāpti 57 000 eiro. Iesniegumā cietusī norāda, ka sākumā saņēmusi zvanu no sievietes, kura apgalvojusi, ka esot bankas Drošības daļas darbiniece. Zvanītāja stāstīja, ka kāds no sievietes konta centies noņemt naudu un, ka drīzumā viņai piezvanīs Valsts policijas priekšnieks Armands Ruks.
Jau pēc brīža sievietei zvanījis cits viltvārdis, kurš uzdevies par Valsts policijas priekšnieku. Viņš apgalvojis, ka drošības apsvērumu dēļ kundzei esot jāizņem visa nauda no bankas kontiem. Noziedznieki komunikācijā iesaistījuši arī sievietes vīru. Vadoties pēc krāpnieka instrukcijām, sieviete ar savu dzīvesbiedru no saviem kontiem izņēmuši 57 000 eiro, un nodevuši skaidro naudu nezināmai personai. Saistībā ar notikušo Valsts policijā ir uzsākts kriminālprocess un tiek skaidroti precīzi notikušā apstākļi.
Diemžēl šis nav vienīgais gadījums, kad personām līdzīgā veidā izkrāpta nauda. Policijai ir informācija arī par gadījumiem, kad krāpnieki, nolūkā iegūt iedzīvotāju uzticību, sociālajā lietotnē “Whats App” sūtījuši foto ar viltus Valsts policijas priekšnieka dienesta apliecību (skatīt pievienotos foto), lai tādējādi it kā apliecinātu identitāti.
Valsts policijas novērojumi liecina, ka pieaug krāpnieku izmantoto metožu skaits. Šobrīd ir ļoti izplatīti arī smikšķerēšanas gadījumi, piemēram, kad iedzīvotājiem tiek nosūtīta viltus īsziņa it kā no tiesas vai policijas ar pievienotu krāpniecisku saiti. Šī īsziņa var izskatīties kā uzaicinājums uz tiesas sēdi vai paziņojums par policijas lēmumu. Ļoti daudz iesniegumu tiek saņemts arī no iedzīvotājiem, kuri meklē darbu, un ar kuriem ir sazinājušies krāpnieki, uzdodoties par kāda uzņēmuma Personāla daļas darbiniekiem un tādējādi izvilinājuši bankas kontu datus.
Valsts policija atkārtoti atgādina iedzīvotājiem būt piesardzīgiem un neatklāt svešiniekiem ne telefonsarunas laikā, ne rakstiski savus bankas kontu datus un citu sensitīvu informāciju! Valsts policija un citas valsts iestādes un bankas nekad nezvanīs, lai noskaidrotu šādu informāciju. Atgādinām, ka tamlīdzīgas krāpšanas visbiežāk tiek organizētas un izdarītas no ārvalstīm. Krāpnieki ļoti bieži ar numuru viltošanas tehnoloģijām atdarina Latvijas numurus, un ienākošais zvans no Latvijas numura nebūt nenozīmē, ka zvana no Latvijas.
Tāpat aicinām nevērt vaļā aizdomīgas saites un neievadīt apšaubāmās vietnēs personas un bankas kontu datus!
Valsts policija stingri piekodina Latvijas iedzīvotājiem neiesaistīties apšaubāmos darījumos kā naudas mūļiem! Iedzīvotāji “vieglas” peļņas nolūkā mēdz piekrist caur saviem kontiem “izlaist” vai pat skaidrā naudā saņemt sev nepiederošus naudas līdzekļus. Tādā veidā iedzīvotāji kļūst par daļu no noziedzīgās shēmas un pakļauj sevi kriminālatbildībai! Jau ziņots, ka policija par šādām darbībām regulāri aiztur Latvijas valstspiederīgos.
