Šā gada pavasarī, kad ar lielu kavēšanos tika pieņemts 2023.gada budžets, Kultūras ministrijas budžeta prioritātēs varēja ieraudzīt pasākumus, kam iepriekš plānota nauda caur tā dēvētajām deputātu kvotām vai “Latvijas Valsts mežu” ziedojumiem. LTV raidījums “de facto”, sekojot līdzi naudas izlietojumam, secina, ka Nacionālās apvienības (NA) politiķu virzītais mēģinājums caur Latvijas Nacionālo vēstures muzeju finansēt filmu par leģionāriem pēc situācijas publiskas izgaismošanas nav sekmējies.
300 000 eiro, lai izveidotu filmu, kas skaidro latviešu leģionāru gaitas. Šādus līdzekļus Kultūras ministrija iepriekšējā ministra Naura Puntuļa (NA) vadībā bija ielikusi 2023. gada budžeta prioritātēs. Tikai naudu piešķīra nevis, piemēram, caur Kino centru kā tas ir kino nozarei, bet gan Latvijas Nacionālajam vēstures muzejam.
Veids, kā tas notika, radīja aizdomas, ka nauda mērķēta jau konkrētai iecerei. Vēstures muzejs tolaik atzina, ka viņi nebija lūguši naudu šādam mērķim un tas nav viņu prioritāšu augšgalā. Budžeta prioritāte parasti nozīmē, ka nauda vajadzīga svarīgiem, neatliekamiem tēriņiem.
Ko tad īsti Latvijas Nacionālais vēstures muzejs iesācis ar piešķirto naudu – tas situācijas attīstību komentēt nevēlas, atsūtot īsu atbildi:
«Kultūras ministrijas iniciētais projekts par video materiālu gatavošanu par latviešu leģiona tēmu netika tālāk attīstīts, tā īstenošanai iezīmētais finansējums līdz muzejam nenonāca.»
Kultūras ministrijas valsts sekretāre Dace Vilsone, vaicāta, vai muzejs vispār šo naudu šogad saņems, atbild: «Tas būs, tiklīdz vēstures muzejs būs izdarījis savu darba daļu.» Precizējot, kas tas īsti ir, Vilsone saka: «Viņu darba daļa ir procedūras saprast, kādā veidā viņi šo finansējumu virzīs precīzi plānotajam mērķim.» Faktiski tas nozīmē, ka muzejam vispirms jāsaprot, ko viņi īsti ar šo naudu darīs.
2023.gada budžetā 200 000 eiro kā prioritāte atradās arī Purvīša muzejam, privātam, vēl neakreditētam. Tā vadību pirms diviem gadiem pārņēma Žanete Jaunzeme-Grende, kura savulaik bija Nacionālās apvienības virzīta kultūras ministre un kuras padomnieks tolaik bija arī Nauris Puntulis, kurš savukārt ministriju vadījis pēdējos četrus gadus.
Pirmais piešķīrums no valsts Purvīša muzejam bija 2022.gada budžetā deputātu kvotu veidā (100 000 eiro), nākamais jau caur 2023. gada budžetu kā nozīmīgam kultūras mantojuma projektam (200 000) – šai gadā vairs nebija pieejamas ne deputātu kvotas, ne «Valsts mežu» ziedojumi, kur bieži atspoguļojās politiķu simpātijas. Kopā abi piešķīrumi veido 300 tūkstošus.
Lai arī, jau veidojot budžetu, bija skaidrs, ka nauda paredzēta Purvīša muzejam, tam bija sludināts arī formāls konkurss par Purvīša mantojuma apzināšanu. «Lielākās izdevumu pozīcijas, protams, ir muzeju darbinieku algas, pētnieki, un mums ir krājumi (..) Uz to brīdi, kad mēs sākām, mums nebija krājumā nekas. Jauns šobrīd - mēs esam savākuši dažādu veidu priekšmetus, kuri kaut kādā veidā ir saistīti ar Vilhelma Purvīša, ar Vilhelma Purvīša dzimtajām mājām. Protams, tā ir izstāde, tās ir ekspedīcijas,» padarīto uzskaita biedrības «Purvīša muzejs» vadītāja Žanete Grende.
Naudas racionālu izlietošanu un sekošanu līdzi padarītajam uzsver arī KM valsts sekretāre Vilsone: «Jā, mēs redzam atdevi šīs naudas izlietojumam. Arī seko līdzi mani kolēģi un muzeju eksperti. Tātad tur ir gan sakārtota teritorija, gan veidotas ekspozīcijas. Līdz ar to finansējums izlietots atbilstoši plānotajam mērķim.»
Nomainoties valdībām, arī jaunās kultūras ministres Agneses Loginas iesniegtajās nākamā, 2024.gada budžeta prioritātēs atkal bija iekļauti 200 000 Purvīša muzejam.
«Tātad ir šis lēmums veidot šādu Vilhelma Purvīša muzeju. Un es faktiski būtu ļoti izbrīnīta, ja no šīs valdības puses, ja viņi – tā kā ir uzsākuši 2022.gadā Vilhelma Purvīša muzeju kopā ar mums veidot, un ir nauda gan 2022., gan 2023. gadā, gan daļā no 2024. gada. Kāpēc gan nefinansēt Purvīša muzeju arī 2024.gada otru pusi?» turpmāku valsts finansējuma saņemšanu par pašsaprotamu uzskata Grende.
Budžeta prioritāšu dokuments Ministru kabinetā tika skatīts tikai desmit dienas pēc valdības apstiprināšanas un, kā saprotams no Loginas teiktā, tā pamats veidots vēl iepriekšējā ministra laikā.
Puntuļa ieskatā – pie tā arī būtu vajadzējis pieturēties: «Manā skatījumā jaunajā valdībā vajadzēja realizēt tās prioritātes, kuras biju noteicis, - proti, atalgojums kultūras nozarē, pirmām kārtām jau Dziesmu svētku kolektīvu vadītājiem, pēc tam profesionālo mūziķu asociācijām.»
Tā kā vajadzību bija daudz vairāk nekā pieejamās naudas, Purvīša muzeja finansēšana atsaucību neguva, un Logina arī nav iestājusies par šo pozīciju, mēģinot pārliecināt pārējos valdības locekļus. Prioritāte bijusi atalgojuma celšana kultūras iestādēs.
«Nekas neliedz jau šobrīd piedalīties Valsts Kultūrkapitāla fonda projektu konkursos ar savām idejām, meklēt nozares iekšienē atbalstu, meklēt partnerus, ar kuriem attīstīt savas idejas. Šāda veida ceļš arī palīdzētu novērst [muzeju] nozares tālāku fragmentāciju (..) Es no savas puses vēlos izveidot un atbalstīt godīgus noteikumus visiem, nevis tiem, kas ir pietuvināti politiķiem tikai,» saka kultūras ministre Agnese Logina (Progresīvie).
Plānojot nākamā gada budžetu, šī valdība vienojusies, ka jaunām valdības programmām un prioritātēm tiks sadalīti 783,5 miljoni eiro un lielākā daļa no tā - 486,6 miljoni eiro, paredzēti trim galvenajām prioritātēm – drošībai, izglītībai un veselībai. Tas veido aptuveni 70% no pieejamajiem līdzekļiem jaunajām iniciatīvām un prioritātēm.
Kā sadalīt atlikušos līdzekļus, skaidro finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV): «[Pārējo] ministriju proporcijas ir nākamais lielais jautājums, tas, kā mēs raugāmies no Finanšu ministrijas, ir, vai attiecīgā nozare ir pietiekami finansēta vai arī nepietiekami finansēta. Un mēs izmantojam tā saucamo COFOG jeb Eurostat sistēmu, kurā ir vienāda datu vākšanas metodoloģija. Mēs salīdzinām, kā pārējās Eiropas Savienības dalībvalstis finansē, kādā apjomā no budžeta vai no IKP. Kultūras gadījumā - mēs esam kultūru krietni finansējuši, ja mēs salīdzinām to ar veselības nozari vai sociālo nozari.»
Kultūras ministrijai nākamgad papildus iespējams sadalīt nedaudz vairāk kā piecus miljonus eiro. Lielākā daļa no tā aizies algu audzēšanai par dažiem procentiem nozarē, tai skaitā profesionāliem mūziķiem. Bet pirmajā piegājienā nav izdevies atrast risinājumu amatierkolektīvu vadītāju atalgošanai, kam paralēli tiek meklēts pareizākais veids, kā to darīt. Nacionālā kino saglabāšanai papildus būs 900 000 eiro, projektam «Skolas soma» – 1,4 miljoni, kā arī latviešu valodas stiprināšanai caur lasītprasmi – 400 000 eiro.
Zemkopības ministrijā, kuras pārziņā ir «Latvijas Valsts meži», raidījumam «de facto» apgalvoja, ka nav plānots atjaunot agrāko ziedošanas praksi, un tas nozīmē, ka arī šeit politiski pietuvināti projektu īstenotāji nevar gaidīt naudas piešprici.